Tweet

Nesen plašāk izskanēja starptautiskās lidostas “Rīga” plāni pabeidzot plānotās attīstības kārtas, kļūt par otru lielāko lidostu reģionā aiz Kopenhāgenas, apsteidzot Helsinku un Gardemoenas (Oslo) lidostu. Vairāk par grandiozajām iecerēm stāsta lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētājs KRIŠJĀNIS PETERS.


Kas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras pasažieru pārvadātāji šobrīd pasaulē un Latvijā?
Šobrīd pasaulē svarīgākais jautājums visā nozarē ir pieaugošās energoresursu cenas. Lidosta „Rīga” attīstās ātrāk un straujāk nekā inflācija. Lidostu vairāk uztrauc aviācijas degvielu cenu pieaugums, kas var ietekmēt lidsabiedrību biznesu, cenu politiku un citus faktorus.

Lai mazinātu riskus, kas saistīti ar valsts tautsaimniecību, makroekonomisko stāvokli, lidosta savu uzmanību koncentrē uz tranzīta pasažieru piesaistīšanu, kas šobrīd sekmīgi jau tiek īstenots


Kā mainījusies Lidostas “Rīga” darbība pēc pilnīgās pievienošanās Šengenas līgumam? Kas ir uzlabojies, varbūt radušās kādas neplānotas problēmsituācijas, kam jāpievērš lielāka vērība?

Salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusgadu, šogad par 110% audzis tranzīta pasažieru skaits. No janvāra līdz jūnijam lidostu „Rīga” kā tranzītlidostu izmantojuši 135 494 pasažieri, kas sastāda 8% no kopējā pasažieru skaita. Pērn šajā periodā lidostu „Rīga” tranzītam izmantoja 64 672 pasažieri, kas, savukārt sastādīja 4% no kopējā pasažieru apjoma 2007.gadā.

Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam un robežkontroles atcelšana starp šī līguma valstīm Rīgas lidostai ļaus ievērojami palielināt tranzītpasažieru skaitu. Pēc lidostas “Rīga” prognozēm tas varētu pieaugt divas reizes.




Kāds pašreiz ir lidostas noslogojums un kāds plānots pēc gada? Kādas ir prognozes un, cik lielā mērā tās atbilst valsts noteiktajam?
Jau ceturto gadu “Starptautiskā lidosta ”Rīga” ir viena no vistraujāk augošajām lidostām Eiropā. Ja 2004. gadā Lidosta “Rīga apkalpoja aptuveni 700 000 pasažierus gadā, tad 2007. gadā tas pārsniedz 3,1 miljonu. Pasažieru skaita pieaugums lidostā Rīga katru gadu ir bijis vidēji 25%. Arī šogad mūsu mērķi ir ambiciozi – sasniegt 4 miljonu apkalpoto pasažieru, nodrošinot 20% pieaugumu.

Palielinājies ir arī lidostā „Rīga” strādājošo aviokompānija skaits, kas šobrīd ir 18. Šie ir svarīgākie fakti, kas liecina par to, ka lidsabiedrības lidostā „Rīga” ir ieinteresētas strādāt un darbība šeit atbilst kompāniju noteiktajiem biznesa mērķiem. Lidsabiedrības lidostā „Rīga” saskata vēl izaugsmes iespējas. Arī šogad lidosta „Rīga” turpina saglabāt pieauguma tempus ap 20% un joprojām ir līderpozīcijas Baltijas valstīs. Tuvāko gadu laikā lidosta „Rīga” mērķis ir apkalpot jau 6 miljonus pasažierus gadā, 2012 – 2015. gadā jau 10 miljonus pasažierus gadā.


Cik ir maksimālais cilvēku skaits, ko pašreiz iespējams uzņemt lidostā “Rīga”? Vai ir plānots turpināt paplašināties tuvākajā laikā?
VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga” ir būvēta pirms 30 gadiem un šobrīd tās projektētā kapacitāte ir 2,5 milj. pasažieru gadā. Taču ir veikti vairāki lidostas attīstības etapi, kas šobrīd ļauj apkalpot 3 – 4 miljonus pasažieru gadā. Plānots nākamgad vasarā atklāt jaunu – terminālu II, kas nodrošinās pieaugošo pasažieru apkalpošanas iespējas. Pilnīgi jaunā veidolā lidosta būs redzama pēc pāris gadiem, kad tiks īstenots attīstības projekts „jaunā lidosta „Rīga”.

Pabeidzot plānotās attīstības kārtas, starptautiskā lidosta „Rīga” kļūs par otru lielāko lidostu reģionā aiz Kopenhāgenas, apsteidzot Helsinku un Gardemoenas (Oslo) lidostu. Pēc 5. un 6. attīstības kārtu īstenošanas, starptautiskās lidostas „Rīga” platība būs vairāk nekā 4 reizes lielāka par esošo un tā spēs apkalpot līdz 12 miljoniem pasažieru gadā.

Starptautiskās lidostas „Rīga” 5. un 6. attīstības kārtas faktiski nozīmē jaunas lidostas celtniecību. Šis projekts iemieso mūsu ambīcijas – tās zināšanas, radošos risinājumus un darbspējas, lai nostātos līdzvērtīgās pozīcijās ar Ziemeļvalstu un Eiropas lidostām. Starptautiskās lidostas „Rīga” projekts akcentē valsts tēlu. Tas Latviju raksturo kā modernu valsti, kur ciena apkārtējo vidi, kur ir atvērta un radoša telpa.


Lidosta lielā mērā ir tā, kas veido pirmo iespaidu par šo valsti. Kāds iespaids, Jūsuprāt, rodas iebraucējiem par Latviju?
Lidosta ir vārti, caur  kuriem Latvijā ierodas lielākā daļa tūristu – pieredzēt Latviju un pirktu Latvijas tūrisma industrijas sniegtos pakalpojumus. Lidostas un tūrisma nozares saikne kļūst arvien ciešāka. Jo visā pasaulē pieaug ceļotgribētāju skaits. Tieši tūristi ir lidostām un lidsabiedrībām viena no būtiskākajām un perspektīvākajām auditorijām. Latvijas tūrisma industrijas attīstība ir nepieciešama, lai mūsu lidosta spētu īstenot savus mērķi – apkalpot līdz 10 miljoniem pasažieru gadā.


Vai, Jūsuprāt, valsts un uzņēmuma sadarbība šajā jomā ir pietiekama?
Tūrisma industriju, es noteikti vēlos redzēt kā lidostas galveno sabiedroto. Ir virkne jautājumu, kas ir kopīgi un izšķiroši gan tūrisma nozares un lidostas attīstībai. Tikai cieša sadarbība ikdienā, saskaņotas darbības kopīgu mērķu izpildei ļaus sasniegt izvirzītos plānus. Minēšu tikai dažus:
Kopīgi ar Ārlietu un Iekšlietu ministrijām strādāt pie tā, lai Latvija vienpusējā kārtā piedāvātu atsevišķām valstīm vienpusējā kārtā atteikties no vīzām.

Šengenas līgums Latvijas tūrisma industrijai ir milzīgs izaicinājums un iespēja – it īpaši piesaistot tūristus no Austrumeiropas valstīm.

Esam domājuši un strādājam pie tā, lai tūristiem vīzas varētu izsniegt pašā lidostā. Lai to izdarītu un šādā veidā sekmētu papildus tūristu apjoma pieplūdumu, nav nepieciešamas finanšu investīcijas. Ir nepieciešamas zināšanas, skaidri mērķi un precīza rīcība, lai to izpildītu.
 
Runājot par tūrisma industrijas attīstību, domāju, ka viens no perspektīvākajiem Latvijas tūrisma industrijas pozicionējumiem ir t.s. „vēsais tūrisms". Tieši tāpēc gan lidosta, gan lidsabiedrības plāno attīstīt tos avioreisus „vēsā tūrisma" virzienos. Ko tas nozīmē Latvijas tūrisma nozarei? Popularizēt Latviju tajās valstīs un tajos virzienos, kur ir tiešie avioreisi un sniegt savus ieteikumus gan lidostai, gan lidsabiedrībām, kādi būtu tie ieteicamie virzieni, kas nodrošinātu pasažieru, respektīvi, tūristu skaita pieaugumu.
 
Ir vēl viens aspekts, kuru vēlos skart, runājot par lidostas attīstību. Līdz šim mēs lielākoties ar tūrismu saprotam tos ceļotgribētājus, kas ierodas Latvijā iepazīt kultūrvēsturisko mantojumu un izbaudīt Latvijas tūrisma un izklaides industrijas piedāvājumu. Virziens, kas ir perspektīvs un saistošs mums ir lietišķais tūrisms. Proti, lidostas attīstības ietvaros mēs plānojam lidostas teritorijā izveidot plašu izstāžu kompleksu, kas ļautu Rīgā noturēt gan starptautiskas izstādes, gan liela mēroga forumus. Līdztekus šim ir nepieciešamību attīstīt gan viesnīcu, gan visu HoReCa industriju, kas spētu gan skaitliski, gan atbilstošā kvalitātē apkalpot šāda mēroga pasākumus.
 

Kas būtu uzlabojams šajā sadarbībā ar tūrisma industriju?
Kritika ir izšķiroši nepieciešama, jo tā pamudina, stimulē pilnveidot un pilnveidoties. Tomēr labāk došu no savas puses ieteikumus, kas no lidostas skatupunkta šķiet būtiski.
 
No lidostas skatupunkta, kritiski svarīgs priekšnoteikums gan tūrisma industrijas, gan lidostas biznesa attīstībai ir   viesnīcu piedāvājums un konkurence viesnīcu starpā, kas gan celtu sniegtā servisa līmeni, gan samazinātu cenas. 

Šobrīd pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem ir augsts. Tas neļauj ieslīgt mums pašapmierinātībā, bet uzliek par pienākumu no valsts puses sniegt nepieciešamo politisko un administratīvo atbalstu HoReca industrijas attīstībai.


Šobrīd no lidostas “Rīga” iespējams nokļūt arvien vairāk valstīs, pilsētās. Kādi vēl jauni tiešie lidojumi paredzēti šajā gadā?
Šobrīd no Rīgas lidostas iespējams doties uz 60 tiešajiem galamērķiem. Šogad no Starptautiskās lidostas „Rīga” regulāros lidojumus sākušas trīs jaunas lidsabiedrības. Martā regulāros lidojumus uz Viļņu uzsāka Lietuvas lidsabiedrība „FlyLAL”. Maijā Vācijas zemo cenu aviokompānija „Germanwings” atklāja tiešo reisu uz Vācijas pilsētu Ķelni, savukārt jūnijā Armēnijas aviokompānija „Armavia” atklāja lidojumus maršrutā Rīga – Erevāna.

Šī gada laikā atklāti 12 jauni tieši lidojumi. Lidsabiedrība „airBaltic” atklājusi lidojumus uz Kišiņevu Moldovā, Nicu Francijā, Almati Kazahstanā, Eerevānu Armēnijā, Kuopio Somijā, Venēciju Itālijā, Olesundu Norvēģijā, Bilundu Dānijā, Sočiem Krievijā. Lidsabiedrība „Ryanair” šogad atklājusi tiešos lidojumus uz Milānu Itālijā un lidsabiedrība „Germanwings” lidojumus uz Ķelni Vācijā.

No jau zināmajiem lidsabiedrību plāniem zināms, ka šogad vēl tiks atklāti vairāki tiešie lidojumi – airBaltic uz Sočiem un Tamperi, Ryanair – Brisele. Noteikti šī gada laikā tiks atklāti vēl jauni tieši lidojumi.