Tweet

Pēdējo gadu laikā uz Latvijas valsts robežām situācija ir krasi mainījusies. Pēc iestāšanās Šengenas zonā, dažas robežas ir nektīvākas, tomēr to atsver ES robeža Austrumos. Par aktualitātēm šajā jomā stāsta Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis GUNĀRS DĀBOLIŅŠ.


Kas ir galvenās ievērojamākās problēmas, ar ko šobrīd saskaras Latvijas robežsardze?

Ārzemniekiem piemēroto administratīvo naudas sodu reālu iekasēšanu un piedziņu ietekmē nepietiekami efektīvi starptautiskās sadarbības tiesiskie instrumenti;

Valsts robežsardzes koledžas vienas dienesta viesnīcas kapacitāte nav pietiekama, lai nodrošinātu Valsts robežsardzes amatpersonu mācībām un kvalifikācijas celšanai nepieciešamos apstākļus un intensitāti;

Kvalificētu informācijas tehnoloģiju un inženiertehniskās nozares
speciālistu iztrūkums;

Robežsargu atalgojuma un sociālo garantiju līmenis joprojām ir nepietiekams. Piemēram, pabalsts dzīvokļa īrei pārcelšanas gadījumā ir tikai līdz Ls 150, izdienas pensijas netiek indeksētas, uzturdevas kompensācijas apjoms esošās inflācijas apstākļos ir mazs (Ls 120 mēnesī). Tā rezultātā ļoti nozīmīgi personālvadības resursi tiek virzīti nevis sistēmas attīstīšanai, bet tās noturēšanai konstantā līmenī.

Nepietiekošs finansējums tehnikas un aprīkojuma atjaunošanai un formas tērpu iegādei. 2008.gada 30.jūnijā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.478 „Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu un atšķirības zīmju apraksts, speciālā apģērba, inventāra un individuālo aizsardzības līdzekļu veidiem un to izsniegšanas normām” (Spēkā no 18.07.2008.) kurus nevar izpildīt pilnā apjomā, jo piešķirtais finansējums formas tērpu iegādei ir trīs reizes mazāks par neieciešamo.


Kāda ir šī brīža statistika kontrabandas preču ievešanā Latvijā? Kas ir tās preces, ko pārsvarā vēlas nelegāli ievest? Vai gadu gaitā šajā jomā ir vērojamas izmaiņas. Ja jā, kas tās, jūsuprāt, izraisa?

Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām Valsts robežsardze veic personu un transportlīdzekļu robežkontroli, tas ir ceļošanas dokumentu pārbaudi un transportlīdzekļu dokumentu pārbaudi, kā arī ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās un izceļošanas kontroli Latvijas Republikā.

Neskatoties uz to, ka preču pārvietošanu pāri valsts robežai, to aplikšanu ar ievedmuitas nodokli un izvedmuitas nodokli un citiem normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem, administrē Valsts ieņēmumu dienests, atsevišķos gadījumos Valsts robežsardzes amatpersonas konstatē nelikumīgus preču pārvietošanas mēģinājumus robežas šķērsošanas vietās uz Latvijas – Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežas, veicot transporta līdzekļu padziļinātu pārbaudi pēc muitas kontroles gan robežkontroles punktos, gan pierobežas joslā.

Gadījumā, ja Valsts robežsardzes amatpersonas transportlīdzekļa un personīgo mantu apskates laikā konstatē nelikumīgus preču pārvietošanas mēģinājumus, persona ar preci saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa prasībām tiek nodota Valsts ieņēmumu dienestam, lai Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas pieņemtu lēmumu vai persona ir tiesīga ievest preci Latvijas Republikā.

2008.gada septiņos mēnešos par nelikumīgu preču pārvietošanu pāri valsts robežai aizturēta 61 persona (2007.gadā 65 personas), kopā izņemta prece par 366 733Ls.

Visizplatītākā nelikumīgi pārvietotā prece ir tabakas izstrādājumi, alkohols, degviela.

2008.gada septiņos mēnešos uz robežas atklāta nelikumīgi pārvietota prece – 366 732 dažādu marku cigaretes, 19,5 l alkohola, 125 l degvielas.

Kontrabandas risks galvenokārt ir saistīts ar atšķirībām Latvijas un kaimiņvalstu likumdošanā un ekonomiskajā situācijā. Pastāv tendence kontrabandā vest preces, kuras tajā brīdī kaimiņvalstīs ir lētākas nekā Latvijā.

 
Nesen izskanēja bažas par lielu Gruzijas bēgļu pieplūdumu Latvijai. Kādas šobrīd ir situācija ar legālajiem un nelegālajiem Latvijā iebraukt gribētājiem no Gruzijas?

Kopš kara darbības uzsākšanas Gruzijā, šī gada augustā patvērumu pieprasījuši 5 gruzīnu tautības personas.

Ņemot vērā to, ka gruzīnu tautības patvēruma meklētāju skaits šī gada augustā ir pieaudzis salīdzinājumā ar šī gada iepriekšējiem mēnešiem, pastāv iespēja, ka to skaits pieaugs.

Papildus informēju, ka Imigrācijas likumā 51. panta (nelegālā uzturēšanās Latvijas Republikā) kārtībā 2008. gadā tika aizturēti 9 Gruzijas pilsoņi un izraidīti 7 Gruzijas pilsoņi.


Cik viegli vai grūti šie patvēruma meklētāji tiek ielaisti Latvijas teritorijā, vai notiek kāda kontrole, uzskaite?

Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām (Patvēruma likums, Iekšlietu ministrijas Instrukcija „Par Valsts robežsardzes amatpersonu darbību, ja ārzemnieks pieprasa patvērumu Latvijas Republika”) ārzemnieks var prasīt patvērumu, atrodoties Latvijas Republikā, vai Latvijas Republikas robežas šķērsošanas vietā, ierodoties no ārvalstīm, vai arī pēc aizturēšanas par nelikumīgu Latvijas Republikas robežas šķērsošanu. Ārzemnieks, kas ir pieprasījis patvērumu robežas šķērsošanas vietā tiek ielaists valstī un attiecībā pret viņu tiek realizētas procesuālas darbības, kas ir saistītas ar patvēruma piešķiršanu.

Pašlaik tiek veiktas procesuālās darbības saskaņā ar Patvēruma likumu attiecībā uz 5 gruzīnu tautības patvēruma meklētājiem


Kā Jūs kopumā vērtējat Latvijas robežsardzes šī brīža aprīkojumu? Vai tas ir pietiekoši augstā līmenī un skaitā? Varbūt ir kas tāds, kas vēl pietrūkst un būtu ļoti nepieciešams?

Uz doto brīdi Valsts robežsardze ir nodrošināta pietiekošā līmenī ar tai nepieciešamo aprīkojumu un tehniskajām iekārtām, lai tā varētu sekmīgi pildīt tai uzliktos pienākumus.

Šobrīd Latvijas Republikā uz Eiropas Savienības ārējās sauszemes robežas atbilstoši prasībām ir izbūvēti visi valsts robežsardzes un muitas objekti, izņemot “Vientuļi-Ludonka” robežkontroles punktu. Uz šo brīdi robežkontroles punkts “Vientuļi-Ludonka” sastāv no dažādu būvju-vagoniņu kompleksa, kas neatbilst Schengen acquis noteiktajām prasībām. Lai nodrošinātu visas Šengenas acquis prasības ir nepieciešama robežkontroles punkta “Vientuļi-Ludonka” jaunā kompleksa celtniecība. Uz doto brīdi tiek izstrādāts jauns robežkontroles punkta “Vientuļi-Ludonka” ēku un būvju kompleksa projekts.


Cik lielā mērā ES palīdz robežsardzes aprīkojuma iegādē, lai nodrošinātu ES ārējās robežas drošību?

No 2000. – 2004.gadam realizēti 4 PHARE projekti par kopējo summu EUR 11 910 000 ( tai sk. ES finansējums EUR 7 475 000). 2006.gadā realizēts Eiropas Bēgļu fonds projekts par kopējo summu EUR 103 510 ( tai sk. ES finansējums EUR 77 632). 2005. – 2007.gadā realizēti 15 projekti Šengenas konvencijas finanšu programmas( Schengen Facility) ietvaros, tai sk. 12 projekti infrastruktūras attīstībai un tehniskā aprīkojuma iegādei par kopējo summu EUR 64 606 081 ( tai sk. ES finansējums EUR 54 752 007).


Latvijas robežsardze aktīvi veido sadarbību arī ar citu valstu robežsardzēm. Kādos nolūkos tas galvenokārt notiek un kas ir Latvijas galvenie sadarbības partneri šajā jomā?

Galvenais sadarbības mērķis – padarīt efektīgāku par robežu drošību atbildīgo iestāžu darbu cīņai ar nelegālo migrāciju un ar to saistīto noziedzīgo nodarījumu un pārkāpumu atklāšanu un novēršanu.

Valsts robežsardzes starptautiskā sadarbība balstās uz noslēgtiem Starpvalstu vienošanām, divpusējiem sadarbības līgumiem, sadarbības deklarācijām un darba tikšanās laikā noteiktiem sadarbības virzieniem. 

Lai realizētu Valsts robežsardzes starptautisko sadarbību, ir noslēgti sadarbības līgumi un vienošanās par kopējām aktivitātēm ar šādu valstu Robežapsardzības struktūrvienībām: Lietuva, Igaunija, Somija, Baltkrievija, Azerbaidžāna, ASV, Krievija, Nīderlande, Zviedrija, Ungārija, Polija, Ukraina, Moldova, Gruzija, Vācija, Francija. Pieredzes apmaiņas vizītes tiek organizētas ņemot vērā šīsdienas nepieciešamības: piemēram, Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes amatpersonas piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Slovēnijā u.c. aktuālas jomas.

Valsts robežsardze aktīvi piedalās FRONTEX aģentūras rīkotajos pasākumos: piedalās ekspertu sanāksmēs, gatavo operacionālas aktivitātes, realizē pieņemtos lēmumus, piedalās kopējās operācijās uz citu ES valstu ārējām robežām.

Valsts robežsardzes amatpersonas piedalās šādās starptautiskās misijās:
1. ES robežatbalsta misijā (EUBAM) Moldovā un Ukrainā, kura uzsākta 2005.gada 30.novembrī pēc kopējas Eiropas Komisijas, Moldovas un Ukrainas Valdību Vienošanās parakstīšanas (situācijā 2008.gada augustu – piedalās divas Valsts robežsardzes amatpersonas).
2. EULEX misijā Kosovā iesaistīta viena VRS amatpersona.

Lai realizētu Latvijas Republikas dalību ES pārvaldes sistēmā, veidojot Eiropas Savienības likumdošanu, Valsts robežsardze ir nodrošinājusi pārstāvību darba grupās un komitejās, kurās piedalās ES dalībvalstu par robežas drošību atbildīgās institūcijas.

Lai risinātu problēmjautājumus Baltijas reģionā, Valsts robežsardze piedalās un secības kārtībā vada atsevišķus reģionālus projektus – Baltijas jūras reģiona robežkontroles sadarbības konference (BSRBCC), Starptautiskā Robežpolicijas konference, TASK FORCE OPC sanāksmes, Baltijas valstu un Somijas Policijas, Muitas un Robežsardzes sadarbības pasākumi, Baltijas Ministru padomes vecāko amatpersonu robežapsardzības komiteja.

Izmantojot Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas iedalīto finansējumu Valsts robežsardze aktīvi realizē „Atbalsta sniegšanas Moldovas Robežapsardzības dienestam” un „Atbalsta sniegšanas Gruzijas Robežapsardzības dienestam” projektus.