Tweet

Lai arī sabiedrībā valda dažāda, pat galēji pretēja nostāja par nepieciešamību valsts naudu ieguldīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas jeb “Gaismas pils” būvniecībā, tomēr valdība izlēma – vajag. Šobrīd jau sākta ēkas celtniecība, par ko vairāk stāsta aģentūras “Jaunie 3 brāļi” direktors ZIGURDS MAGONE.

Ir sākusies Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecība. Kas jau ir paveikts un kas ir šobrīd primārie darbi gan būvniecības, gan administrācijas līmenī?
Vasaras mēnešos tika iegūti nepieciešamie saskaņojumi būvdarbu veikšanai, tai skaitā tika izstrādāta un saskaņota satiksmes organizācijas shēma būvlaukumā, nomērīti un izveidoti pagaidu ceļi un laukumi. Būvlaukums tika sagatavots faktiskajai celtniecībai, tika izzāģēti bojātie koki, kuru vietā pēc bibliotēkas ēkas uzbūvēšanas tiks stādīti jauni, ir izbūvēti pirmie testa pāļi, šomēnes sākta rievsienu iegremdēšana. Būvniecības procesam seko līdz būvuzraugs – šī darba veikšanai esam piesaistījuši pieredzējušu uzņēmumu „Hill International”, kura speciālisti risina tehniskos jautājumus, uzmēra, novērtē un saskaņo būvnieku izpildīto darbu apjomu un izmaksas. Tas ir ļoti nozīmīgs posms būvniecības procesā, jo līgumā par „Gaismas pils” būvniecību noteikts, ka apmaksa tiks veikta tikai par faktiski padarītajiem darbiem. Administrācijas uzdevums ir turpināt darbu pie bibliotēkas infrastruktūras tehniskā projekta izstrādes, strādāt ar Rīgas pašvaldību un atsevišķām valsts institūcijām jautājumos par inženiertīklu un komunikāciju izbūvi vai rekonstrukciju, kas nepieciešama ar aprēķinu, ka Daugavas kreisajā krastā tuvākajos gados taps virkne jaunbūvju, to skaitā arī Rīgas administratīvais centrs.

Kā šī brīža ekonomiskās problēmas valstī ietekmē bibliotēkas būvniecību? Vai tā notiek pēc iepriekš noteiktā grafika?
Bibliotēkas būvniecība ir ļoti nozīmīga šajā ekonomiskajā situācijā, kas ir izraisījusi stagnāciju būvniecības nozarē. Tā ir viena no būtiskākajām valsts kopējai tautsaimniecībai un esošajos apstākļos, kad privāto attīstītāju pasūtījumi ir strauji sarukuši, tieši valsts un pašvaldību pasūtījumi spēj uzturēt nozari. Latvijas Nacionālo bibliotēku būvē trīs lielākās un pieredzējušākās Latvijas būvkompānijas – „Re&Re”, „RBSSKALS” un „Skonto Būve”. Būvnieku aprēķini liecina, ka intensīvākajā bibliotēkas celtniecības fāzē būvlaukumā ik dienu strādās vidēji 400 cilvēku. Viņu maksātie nodokļi atgriezīsies valsts budžetā. Tāpat iekārtas, mehānismi un materiāli bibliotēkas būvdarbiem lielākoties tiks saražoti Latvijā, tātad veidos pievienoto vērtību. Būvdarbu veikšanai ir saskaņots laika grafiks, kas tiek precizēts atbilstoši faktiski veicamajiem darbiem, bet skaidrs ir viens – 2011. gadā būvdarbiem jābūt pabeigtiem, lai 2012. gadā bibliotēku atvērtu apmeklētājiem. Šāds laika grafiks ir ar aprēķinu, ka aptuveni gads būs vajadzīgs, lai Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolektīvs pārceltos uz jaunajām telpām un pārvestu uz to visu krājumu, kas pašlaik izvietots 8 dažādās ēkās.

Vai mainība politiskajā arēnā Latvijā, Jūsuprāt, varētu šo termiņu atlikt?
Līgums par bibliotēkas būvniecību faktiski apliecināja šī procesa neatgriezeniskumu. Ar katru iegremdēto rievsienas metru bibliotēka kā ēka kļūst aizvien reālāka.

Kā Jūs raksturotu – kas ir galvenie iemesli, kāpēc Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešama šī bibliotēka?
Bibliotēka ir nepieciešama ikvienam sevi un zināšanas cienošam cilvēkam. Bibliotēka mūsdienās nav tikai grāmatu glabātuve vien. Tas ir socializācijas centrs, kurā cilvēki apmeklē izstādes, koncertus, satiekas, tā ir vieta, kur jaunieši var kvalitatīvi mācīties un jebkurā vecumā turpināt akadēmiskās studijas. Nemitīgā ķīvēšanās un debates par bibliotēkas ēkas būvniecību mūsdienu Latvijas sabiedrībai, diemžēl, ir laupījušas iespēju jau tagad baudīt modernas bibliotēkas priekšrocības. Nevienā Eiropas valstī mūsu diskusiju par to – ir vai nav vajadzīga bibliotēka – vispār nesaprot. Bibliotēka nav luksusa „prece”. Tā ir pašsaprotama, ikdienā lietojama vērtība.

Kā Jums pašam šķiet, vai šis ir īstais brīdis šādas ievērojamas celtnes būvniecībai? Var būt to vajadzēja sākt jau ātrāk vai arī nedaudz nogaidīt? Kāpēc?
No ekonomiskā viedokļa raugoties, šis ir vislabākais brīdis bibliotēkas celšanai – būvdarbu izmaksu cenas vairs neaug tik strauji kā vēl pirms pāris gadiem, būvniecības nozarē ir sīva konkurence un tas nozīmē, ka mēs bibliotēku būvējam par ļoti adekvātu cenu. Protams, ja „Gaismas pils”, kas būs ne vien funkcionāla celtne, bet arī arhitektūras pērle – Rīgas atpazīstamības zīme varbūt līdzīgi kā operas nams Sidnejai, būtu uzbūvēta 90. gados, tad izmaksas būtu zemākas, turklāt mēs jau varētu šo ēku lietot. Bet mūžīgas politiskas domstarpības projektu ir bremzējušas gadiem ilgi. Uz vēlāku laiku atlikt būvniecību būtu, kā sacīja kāds ekonomists, mūsu kopējais kauns.

Šobrīd internetā ir pieejama iespēja vērot celtniecības būvniecības norisi tiešraidē? Ar kādu mērķi šī aktivitāte ir radīta? Kā vēl iedzīvotājiem iespējams būt lietas kursā par līdzekļu izlietojumu?
Ar bibliotēkas projektu Kultūras ministrija un valsts aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi”” ir celmlauži atklātības un caurskatāmības politikas ieviešanai būvniecības nozarē. Faktiski mēs veidojam citu, no stereotipiem atšķirīgu būvniecības kultūru. Projekta uzraugs un mūsu sadarbības partneris no nevalstiskā sektora – tātad sabiedrības – ir „Delna”, kuras vadībā esam iedibinājuši korupcijas apkarošanas mehānismu. Ikvienam, kurš vēlas līdzdarboties bibliotēkas projektā, ir jāparaksta pretkorupcijas deklarācija, ar kuru tiek apliecināta godprātīga darbu izpilde, neiecietība pret korupciju. Projektā tiek ievērota maksimāla atklātība – atšķirībā no citiem lieliem būvniecības projektiem, kuru tāmes tiek padarītas gandrīz par valsts noslēpumu, gan bibliotēkas būvdarbu līgums, gan būvnieku piedāvātās tāmes ir publicētas internetā valsts aģentūras „Jaunie „Trīs brāļi”” mājas lapā. Visā būvniecības laikā tur varēs sekot līdz arī ģenerāluzņēmēja piesaistītajiem apakšuzņēmējiem un, ja par kādu no tiem sabiedrībā radīsies aizdomas kā par negodprātīgu darboni, ikvienam sabiedrības loceklim ir iespēja ziņot mums vai „Delnai” par savām aizdomām, mēs pārbaudīsim, vai šaubas ir pamatotas un, ja tās izrādīsies patiesas, liksim meklēt citu, godīgu apakšuzņēmēju. Bibliotēkas projektam ir izveidota sava mājas lapa internetā www.gaismaspils.lv, lai ikviens, kas to vēlas, varētu iepazīties ar projekta attīstības gaitu, paveiktajiem darbiem, projektā izlietotajiem līdzekļiem. Atklātības un caurskatāmības politikas ietvaros tiešraide no bibliotēkas būvlaukuma ir vēl viena loģiska sastāvdaļa.

Vai un kā, Jūsuprāt, LNB mudinās iedzīvotājus lasīt, zināt, pētīt, mācīties vairāk? Vai ir domāts arī par reģionu cilvēku ieinteresēšanu, piesaistīšanu. Vai tomēr bibliotēkas pamatuzdevumi ir citi?
Eiropas valstu pieredze apliecinājusi, ka, uzbūvējot jaunu bibliotēkas ēku, palielinās bibliotēkas iespējas sniegt mūsdienīgus pakalpojumus un caur to aug arī apmeklētāju skaits. Kā jau sacīju iepriekš, bibliotēka mūsdienās nav tikai grāmatu glabātuve vien, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka ēka nebūs apmeklēta. Runājot par reģionu bibliotēkām, ir jāņem vērā, ka līdzās bibliotēkas ēkas būvniecībai notiek arī visu Latvijas bibliotēku datorizācija, kam oficiālais nosaukums no Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas ieviešana. „Gaismas pils” Rīgā būs centrs, kurā tiks apvienotas visas Latvijas bibliotēkas. Vēl ļoti izteikta tendence ir bibliotēku ēku renovācija vai jaunu ēku būvniecība Latvijas reģionos. Daudzviet ārpus Rīgas, piemēram, Ventspilī, Valmierā, jau tagad ir ļoti modernas bibliotēkas.

Kā šāda lokāla bibliotēka pastāvēs laikā, kad arvien attīstās elektroniskā komunikācija, kad informāciju iespējams iegūt ikvienam no savām mājām. Kas būs LNB trumpji?
Elektroniskās saziņas pieejamība ir viens no bibliotēkas trumpjiem mūsdienās. Ikvienam no mājām ir pieejama vispārēja un virspusēja informācija, taču specializētu un padziļinātu literatūru, kas pieejama elektroniski, visā pasaulē aizvien meklē bibliotēkās, jo tur šī informācija ir pieejama par velti (pretstatā – abonējot to no mājām, par informāciju ir jāmaksā). Katrā ziņā viens no mūsu bibliotēkas trumpjiem ir arī tās darbinieki – izcili profesionāļi, kas jaunajā ēkā varēs strādāt pieklājīgos apstākļos un kļūt par ceļvedi informācijas pārbagātībā ikvienam bibliotēkas apmeklētājam.