Tweet

Līdz šim pārtikas produktu cenu pieaugums bija viens no galvenajiem iemesliem inflācijas līmeņa celšanā Latvijā. Ražotāji apgalvoja, ka izejvielu, degvielas, elektrības un citu izmaksu pieaugums rada attiecīgas cenas. Nesen viens no vadošajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā “Dobeles Dzirnavnieks” paziņoja par produkcijas cenu samazināšanu. Par šī brīža situāciju stāsta “Dobeles Dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs DAINIS DOMINIEKS.

Kas ir galvenās problēmas, ar ko šobrīd saskaras pārtikas ražošanas uzņēmumi Latvijā?
Manuprāt, ir divas būtiskākās problēmas – birokrātija un nodokļu politika. Ražošanas uzņēmumu, jo īpaši, ja tas saistīts ar pārtikas nozari, kontrolē daudzas valsts institūcijas, kuru darbības lauks bieži pārklājas, un tādēļ nav saprotams, kur sākas un kur beidzas katras kompetence. Turklāt, lai nokārtotu kādu formalitāti, nepieciešama liela pacietība un ir jāpatērē ļoti daudz laika.
Savukārt dažāda veida nodokļu likmes Latvijā, kā zināms, ir vienas no augstākajām Eiropā, turklāt nodokļu sistēma kā tāda nav pārdomāta un pašreiz bremzē uzņēmumu attīstību. Ar uzņēmuma ienākuma nodokli tiek aplikta uzņēmuma iegūtās peļņas daļa, kas neļauj šos līdzekļus ieguldīt uzņēmuma attīstībā. Nesen šis jautājums jau tika aktualizēts, bet līdz šim brīdim situācija nav mainījusies. Gandrīz visās ES dalībvalstīs ir noteiktas arī pazeminātās PVN likmes pārtikas produktiem. Latvija nav šo valstu skaitā.

Ir Jūtama kāda situācijas stabilizācija, vai tomēr ekonomiskās krīzes ietekme vēl joprojām ir jūtama? Kā Jūs prognozējat tās attīstību?
Uzskatu, ka krīze ir tikai sākuma stadijā. Noteikti turpinās pieaugt bezdarbs, savukārt cenas pazemināsies. Taču kopējā iedzīvotāju pirktspēja turpinās samazināties.
Prognozējam, ka krīzes ietekmē daudzi mazie pārtikas ražotāji pametīs tirgu, jo arī konkurence saasinās.

“Dobeles dzirnavnieks” nesen nāca klajā ar paziņojumu par produkcijas cenu samazinājumu? Uz kā pamata Jums izdodas ko tādu realizēt?
Visa pamatā, protams, ir graudu iepirkums. Ja pagājušais gads iezīmējās ar milzīgu graudu cenu lēcienu, tad šajā gadā cenas stabilizējās, jo gan pasaulē, gan Latvijā graudu ražas bija ļoti labas, lai arī to kvalitāte bija sliktāka nekā pērn. Tā rezultātā samazinājās graudu iepirkumu cena, kas šobrīd ļauj piedāvāt gatavo produkciju par zemākām cenām nekā pirms gada.

Par cik samazinājāt produkcijas cenas un kādiem produktiem?
Iepriekš ziņojām, ka cenas miltiem samazināsim par 3-5%. Bet tirgus mainās un pašreiz varam teikt, ka miltiem cenu samazinājums ir 5-10%, kombinētajai lopbarībai – 10-20%.

Cik lielā mērā iepircēji novērtē šo soli? Vai ir jūtams pārdošanas apjoma pieaugums?
Šobrīd vēl grūti teikt. Prognozējam, ka pieprasījums pēc lopbarības samazināsies, jo konkurence tirgū ir liela, turklāt daudzi lopkopji izmanto šā gada graudus lopbarības ražošanai mājās, jo tas sanāk izdevīgāk.

Kā Jūs uzskatāt, vai arī citiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem būtu jāseko Jūsu piemēram un jāsamazina atsevišķu produkcijas grupu cenas? Vai to būtu iespējams realizēt? Ja šādas iespējas pastāv, kāpēc, Jūsuprāt, pārtikas cenas turpina palielināties?
Pēdējā laikā gan vērojama tieši pretēja tendence – pārtikas cenas samazinās. Uzskatu, ka katram uzņēmumam pašam pragmatiski jāvērtē savas iespējas samazināt produkcijas cenu un jāpieņem lēmumi. Izvērtējot visus resursus, domāju, ka atsevišķām produktu grupām ir iespējams samazināt cenas. Godīgas konkurences apstākļos ikviens ražotājs tikai priecātos, ja atrastu iespējas, kā samazināt produkcijas cenu, jo tas nozīmētu arī lielāku pieprasījumu.

Kas, Jūsuprāt, šobrīd būtu darāms, lai sniegtu atbalstu pārtikas ražošanai Latvijā? Vai valdība tam velta pietiekošu uzmanību?
Valdībai vairāk vajadzētu stimulēt investīcijas kā ražošanas tehnoloģijās, tā inovācijās un jaunu produktu ražošanā. Iespējams, vairāk ES fondu līdzekļu būtu jānovirza tautsaimniecības efektivitātes uzlabošanai. Jāsakārto nodokļu politika, radot dažāda veida atvieglojumus pašmāju ražotājiem.

Kā Jūs prognozējat pārtikas rūpniecības un tieši graudu pārstrādes uzņēmumu attīstību tuvāko gadu laikā? Vai tā ir perspektīva nozare un no kā veiksme galvenokārt ir atkarīga?
Uzskatu, ka Latvijā graudu pārstrāde ir perspektīva nozare, kuras attīstība lielā mērā ir atkarīga gan no valdības politikas vietējo izejvielu ražotāju un pārstrādātāju atbalstam, gan arī pašu uzņēmumu aktivitātes.