Tweet

Šā gada 18., 19. novembrī un 20. novembrī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Briselē piedalīsies Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā tiks apspriesta un, iespējams, tiks panākta politiskā vienošanās par ES Kopējās lauksaimniecības politikas „Veselības pārbaudes” jautājumiem. Tāpat tiks diskutēts par vairākiem Latvijai nozīmīgiem jautājumiem zivsaimniecībā, kā arī diskutēs jautājumus par „Skolas augļa” programmu.

Turpinot apspriest Kopējās lauksaimniecības politikas Veselības pārbaudi, M.Roze atkārtoti norādīs uz tiem argumentiem, kurus Latvija jau pauž vairākkārtīgi un visos iespējamos līmeņos. Latvijai būtiskākie jautājumi KLP Veselības pārbaudes laikā ir: modulācija un atbilstošs un līdzvērtīgs finansējums visām dalībvalstīm jaunajiem izaicinājumiem, kā arī tiešo maksājumu kritēriju pārskatīšana.

Attiecībā uz tiešajiem maksājumiem M. Roze uzsvērs, ka vēlākais līdz 2010.gada beigām EK būtu jānāk klajā ar izvērtējumu par tiešo maksājumu mērķiem, finansējuma apjoma noteikšanai izmantoto rādītāju pārskatīšanu, lauksaimniecības attīstību un situāciju tirgos. Pēc šī izvērtējuma pēc iespējas drīzāk un vēl pirms 2013.gada būtu jāseko konkrētiem Eiropas Komisijas likumdošanas izmaiņu priekšlikumiem par tiešo maksājumu sistēmas reformu, kura stātos spēkā vēlākais ar 2014.gadu.

M.Roze norādīs, ka Latvija iesaka vismaz 50 % no modulācijā iegūtajiem līdzekļiem novirzīt ES lauku attīstības budžetā un pārdalīt finansējumu visu ES dalībvalstu starpā atbilstīgi katras dalībvalsts objektīvajām vajadzībām, tādējādi panākot to, ka ar modulācijas mehānismu tiek risināti jaunie izaicinājumi visās dalībvalstīs. Tāpat ir jārod papildus finansējums jaunajiem izaicinājumiem tām dalībvalstīm, kurām ir ievērojami zemāks tiešo maksājumu līmenis. Tāpat arī M.Roze norādīs, ka jārod papildus finansējums jaunajiem izaicinājumiem tām dalībvalstīm, kurām ir ievērojami zemāks tiešo maksājumu līmenis.

 „Komisijas pašreizējais piedāvātais risinājums neatbilst jauno dalībvalstu vajadzībām un plānotais finansējums, kurš tiktu novirzīts jaunajiem izaicinājumiem būtu ļoti tālu no nepieciešamā. Tāpēc, ja Eiropas Komisija neizpildīs mūsu prasības tiešo maksājumu izlīdzināšanā un ja netiks atrasts papildus finansējums jaunajiem izaicinājumiem, Latvijas nostāja būs negatīva un balsos pret KLP veselības pārbaudes likuma pieņemšanu”, uzsver M. Roze.

Sanāksmes dalībnieki arī diskutēs Programmu skolu apgādei ar augļiem, lai panāktu vispārīgu vienotu pieeju šīs programmas koncepcijai. Priekšlikuma galvenais mērķis ir nodrošināt juridisko pamatu un finansiālo ietvaru „Skolas augļa” programmai, lai palielinātu augļu un dārzeņu patēriņa īpatsvaru bērniem vecumā no 6 līdz 10 gadiem, kad tiem veidojas ēšanas paradumi. Eiropas Komisijas uzstādītais mērķis ir nodrošināt ilglaicīgu ieguldījumu augļu un dārzeņu patēriņa veicināšanā bērnu vidū, līdz ar to nākotnē samazinot veselības aizsardzības izmaksas, kuras rodas no trūcīgas un nesabalansētas pārtikas. M. Roze paudīs, ka Latvija kopumā atbalsta priekšlikumu par Programmu skolu apgādei ar augļiem un tās nepieciešamību, taču neatbalsta, ka obligāti ir jāparedz līdzfinansējums no dalībvalstu budžeta.

Tāpat zemkopības ministrs norādīs, ka Latvija atturas balsojumā par lēmuma projektu par atļaujas piešķiršanu produktu, kas sastāv, satur vai iegūti no ĢM sojas, izplatīšanai tirgū, pamatojoties uz to, ka Latvijā vēl joprojām notiek politiskas diskusijas par Latvijas nostāju ĢMO jautājumā.

Ņemot vērā jau iepriekš zivsaimniecības ministru neformālajās diskusijās apspriesto par zvejas kontroles reorganizāciju, M. Roze sanāksmē paudīs Latvijas viedoklis, ka pasākumiem, kas paredzēti kontroles uzlabošanai, jābūt pēc iespējas vienkāršiem un ar skaidru motivāciju, koncentrējot spēkus tajos zvejniecības un zivju tirdzniecības posmos, kur kontroles pasākumu pielietošana būtu visefektīvākā. Tāpat Latvija uzskata, ka būtiskākais zvejas kontroles sistēmas reorganizācijā ir veicamo kontroles darbību vienotu standartu nepieciešamība Eiropas Kopienas līmenī, paturot prātā vienkāršošanas un efektivitātes principu. Kā arī svarīgi ir harmonizēt soda sankcijas attiecībā pret izdarītajiem pārkāpumiem, nosakot sankciju skalu, kas atbilstu pārkāpumu lielumam. Bieži nākas saskarties ar gadījumiem, kad zvejnieki nevar saprast, kāpēc dažādās valstīs par to pašu pārkāpumu pastāv ļoti atšķirīgi sodi.


Informāciju sagatavoja
Elīna Olante
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas
pārvaldes vecākā referente
Tālrunis: 67878705
elina.olante@zm.gov.lv