Tweet

Mainoties ekonomiskai situācijai valstī cilvēki arvien vairāk uzmanības pievērš saviem paradumiem, to lietderīgumam. Vai pircēju skaita palielināšanās Rīgas Centrāltirgū (RCT) liecina par to, ka iedzīvotāji kļūst taupīgāki, vai tomēr par to, ka tiek dota priekšroka vietējai precei? Par šiem un citiem jautājumiem zina stāstīt RCT valdes priekšsēdētāja NAINA CIBUĻSKA.


Kā ir mainījušies iedzīvotāju iepirkšanās paradumi tirgū, ekonomiskajai situācijai kļūstot saspringtākai? Vai tirgū pircēju ir kļuvis vairāk un kā plānojat situācijas attīstību tuvākajā nākotnē?

Lielākā daļa cilvēku, kas nāk iepirkties tieši uz tirgu, ir uzticīgi tam jau vairāku gadu garumā. Vienus interesē iespēja iegādāties svaigu vietējo produkciju, citus iespēja kādu preci vai produktu nopirkt lētāk nekā citur. Vēl citu uzrunā iespēja izvēlēties labāko preci no iespējami plašāka sortimenta, kas Centrāltirgū patiešām ir ļoti daudzveidīgs.

Tirgu kopumā daudz vairāk ietekmē sezonalitāte un laika apstākļi. Jo laiks ir siltāks un jaukāks, jo arī tirgus ir pilnāks gan ar pircējiem, gan pārdevējiem. Iestājoties aukstajam laikam tirdzniecība no āra teritorijas vairāk pārceļas uz paviljoniem. Savukārt siltās ziemās āra tirdzniecība turpinās gandrīz visu gadu.

Kopumā pircēju skaitam ir tendence pakāpeniski palielināties. Piemēram, kopš gada sākuma izjutām pastiprinātu pircēju intereses pieaugumu par pienu un piena produktiem, jo to cenas pēdējā laikā bija ievērojami pieaugušas. Tirgū cenas pircējiem ir daudz draudzīgākas.

Tāpat tirgu pozitīvi ietekmē arī tas, ka cilvēki arvien vairāk domā par saviem ēšanas ieradumiem un vēlas ēst veselīgāk. Tirgus veselīga dzīvesveida piekritējiem ir ideāla iepirkšanās vieta.


Cik lielā mērā tas ietekmējis izmaiņas pārdevēju skaitā?

Tirgotāju un pārdevēju skaits līdzīgi kā pircēju skaits ir salīdzinoši nemainīgs, ar nelielu pozitīvu pieauguma tendenci. Lielākā daļa tirgotāju mums jau ir ilggadēji sadarbības partneri, kas nemainīgi tirgojas vienās un tajās pašās tirdzniecības vietās. Tas viņiem ir svarīgi arī pastāvīgo pircēju dēļ – kuri zina, tieši kurā vietā atrodas viņa tirgotāja stends.

Pateicoties veiktajiem remontdarbiem, tirdzniecības vietu uzlabojumiem un modernizācijai, daļa tirgotāju pakāpeniski arī paplašina savu tirdzniecības vietu skaitu. Tomēr iepriekšējos gados to ierobežoja salīdzinoši lielās grūtības ar darbaspēku. Bija izteikts pārdevēju trūkums. Pakāpeniski tas gan mainās, tomēr ekonomiskās situācijas dēļ var samazināties kopējā iedzīvotāju pirktspēja.

Līdz ar tūristu intereses pieaugumu pēdējo gadu laikā tirgū ir palielinājies arī amatniecības izstrādājumu tirgotāju skaits.   


Varbūt ir kādi produkti, kas negūst atzinību?

Tirgus gan ir tā vieta, kur ilgtermiņā neviens nevar atļauties pārdot produktus, kuri negūst atzinību no pircēju puses. Kā jau minēju tirgotāji lielākoties Centrāltirgū strādā jau gadiem un ļoti labi pārzina pircēju ieradumus un vēlmes, laicīgi cenšoties uz tām reaģēt un piedāvāt tos produktus un preces pēc kuriem ir pieprasījums. Tajā skaitā arī piedāvājot dažādus nišu produktus un sezonas preces.


Kādas izmaiņas savā darbībā veicis Rīgas Centrāltirgus sakarā ar ekonomisko un finanšu krīzi pasaulē un arī Latvijā?

Lielākās rūpes pēdējo gadu laikā RCT radīja straujais inflācijas pieaugums – būtiski palielinājās remontu, būvniecības un apsaimniekošanas izmaksas. Savukārt tirdzniecības vietu nomas maksu varējām atļauties palielināt ļoti minimāli. Tāpēc jau iepriekš centāmies optimizēt savu darbību, koncentrējoties uz svarīgāko uzdevumu veikšanu.

Šogad strādājam taupības režīmā un atsakāmies no dažādiem pasākumiem un lietām, kas nav izšķiroši nozīmīgas mūsu pamatuzdevumu veikšanā. Tā, piemēram, vasarā atteicāmies no sporta pasākuma rīkošanas darbiniekiem, nebūs arī Ziemassvētku balles. Salīdzinoši lielo izmaksu dēļ šogad nolēmām neiegādāties arī Ziemassvētku egli.


Pagājušajā gadā Rīgas Centrāltirgus veicis ievērojamākus ieguldījumus uzņēmuma attīstībā. Pastāstiet nedaudz vairāk kādi tie bija un vai jau šobrīd ir jūtama atdeve?

Šogad tika pabeigts kanālmalas remonts gar četriem paviljoniem (piena, gastronomijas, dārzeņu un zivju) - pretī autoostai, pabeigts visu paviljonu priekštelpu remonts un durvju nomaiņa, veikta jumta nomaiņa tirdzniecības ēkai/spīķerim Pūpolu ielā 5. Tāpat zem gaļas paviljona veikts galvenā koridora remonts un saldējamo kameru remonts. Pabeigti arī siltummezglu sagatavošanās darbi ziemai, lai Centrāltirgus paviljoni būtu pilnībā gatavi ziemas tirdzniecības sezonai. Tāpat arī veikts asfalta seguma remonts gan Centrāltirgū, gan Vidzemes tirgū. Uzsākta centrālā aukstā ūdens padeves cauruļvada nomaiņa un siltumapgādes cauruļvadu nomaiņa, kā arī zemsprieguma instalāciju remonts zivju paviljonā. Īstenots arī kanalizācijas sistēmas remonts starp piena un gastronomijas paviljonu.

Savukārt Vidzemes tirgū jau oktobrī tika pabeigta siltummezgla rekonstrukcija, lai Vidzemes tirgus laicīgi būtu gatavs apkures sezonai. Uzlabota atkritumu savākšana un izvešana, nodrošināta ūdenspiegāde dārzeņu un augļu tirdzniecības nojumei u.c. Šobrīd norit jaunās gaļas nodaļas izbūve pārtikas preču paviljonā.

Liela daļa šo darbu varbūt cilvēkiem uzreiz nav ieraugāmi, tomēr to īstenošana ir būtiska normālai tirgus funkcionēšanai. Pavisam rekonstrukcijas un remontdarbos Centrāltirgus katru gadu vidēji investē apmēram vienu miljonu latu – gan tirdzniecības vietu remontdarbos, gan teritorijas labiekārtošanā.


Cik lielā mērā Rīgas centrāltirgus izjūt savu lomu Rīgas pilsētas tēla veidošanā?

Mēs ļoti labi apzināmies, ka Centrāltirgus ir kļuvis par vienu no Latvijas galvaspilsētas simboliem ne vien vietējā, bet arī starptautiskā mērogā, jo Centrāltirgus ir ne vien viena no krāšņākajām iepirkšanās vietām, bet arī kultūrvēsturisks piemineklis. Tāpēc pēdējo gadu gaitā esam ļoti daudz darījuši, lai atjaunotu un labiekārtotu Centrāltirgus paviljonus un teritoriju, kā arī modernizētu tirdzniecības vietas un padarītu ērtāku iepirkšanos pircējiem.

Lai vairotu tirgus popularitāti esam līdzdarbojušies arī divu grāmatu izdošanā – Leģendārais Rīgas Centrāltirgus un Tirgus stāsti. Abu grāmatu autors ir tautā iemīļotais rakstniek Ēriks Hānbergs un tās sniedz ne vien plašu ieskatu tirgus vēsturē un ikdienas dzīvē, bet, saglabājot intrigu, ļauj lasītājiem arī ieskatīties tirgus aizkulisēs notiekošajā.


Kas ir tās aktivitātes, kas tiek veiktas, lai piesaistītu tirgum, kā ievērojamam apskates objektam, ārvalstu tūristus, pircējus?

Kopumā esam strādājuši divos pamatvirzienos – pirmkārt, atjaunojam un labiekārtojam paviljonus, tirdzniecības vietas, noliktavas, pagrabus un tirgus teritoriju kopumā. Sakārtotas vides veidošanai pēdējos gados ir novirzīta lielākā daļa RCT ieņēmumu un peļņas. Otrkārt cenšamies pastāvīgi sadarboties gan ar medijiem, gan dažādām organizācijām, kas sabiedrību un tūristus informē par tirgu.

Vietējie žurnālisti tirgū ierodas un filmē gandrīz vai katru otro, trešo dienu, savukārt oficiālas ārvalstu žurnālistu vizītes Centrāltirgū ierodas vidēji vienu līdz divas reizes mēnesī (šogad, piemēram, jau ir bijuši žurnālisti no Itālijas, Dānijas, ASV, Ungārijas, Japānas, Somijas, Ukrainas). Ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru, kas ārvalstu žurnālistus uz tirgu atved veselām grupām.

Iespēju robežās rīkojam tirgū arī dažādus pasākumus. Par ikgadēju notikumu jau ir kļuvusi Jāņu ielīgošanas pasākuma rīkošana, kad pircēji, tirgotāji un tirgus viesi tiek priecēti ar dažādām jautrām pirmssvētku izdarībām. Ļoti pozitīvas atsauksmes guva arī pavasarī notikušās Mākslas dienu aktivitātes tirgū. Neordināru notikumu vidū varam pieminēt arī šoruden notikušo Beļģijas realitātes šova filmēšanu Centrāltirgū.


Kas šobrīd ir galvenās problēmas, kuras AS Rīgas Centrāltirgus risina, kas sagādā lielākās raizes?

Viena no lielākajām sirdsāpēm mums bija Vidzemes tirgus jautājums. Tirgus ilgtermiņa nomnieks  nepildīja savas saistības un neveica līgumā paredzētos rekonstrukcijas darbus. Tāpēc mēs bijām spiesti vērsties tiesā. Un šā gada jūnija beigās, kad spēkā stājās LR Augstākās tiesas Civillietu tiesas palātas spriedums par tirdzniecības vietu nomas līguma laušanu, uzsākām Vidzemes tirgus pārņemšanu no agrākā tirgus apsaimniekotāja.

Pārņemot tirgu mūsu pamatuzstādījums bija - laicīgi sagatavot Vidzemes tirgu ziemas apkures sezonai, kā arī pēc iespējas ātrāk ierīkot gaļas nodaļu pārtikas preču paviljonā, kas līdz pērnā gada nogalē ugunsgrēkā cietušā gaļas paviljona rekonstrukcijai kalpos par pienācīgu iepirkšanās vietu visiem labas kvalitātes gaļas cienītājiem.

Nākotnes uzstādījums jau ir ugunsgrēkā cietušā gaļas paviljona atjaunošana.


Cik lielā mērā Rīgas Centrāltirgus izjūt Rīgas domes atbalstu uzņēmējdarbības stiprināšanā?

Ņemot vērā to, ka Rīgas Centrāltirgus ir pašvaldības uzņēmums, Rīgas domes atbalsts mums ir ļoti būtisks. Bez labas sadarbības ar Rīgas domes pārstāvjiem nebūtu iespējams īstenot visus tos investīciju un rekonstrukciju projektus, kas šajos gados Centrāltirgū ir paveikti. 


Kā Jūs prognozētu Centrāltirgus attīstību tuvākā un tālākā nākotnē pašreizējā ekonomiskā situācijā?

Dažādu būtisku dzīves pavērsienu gadījumā cilvēki vienmēr apdomā savu iepriekšējo rīcību un cenšas atgriezties pie paliekošām vērtībām, kas ikdienas steigā bieži vien ir tikušas atstātas novārtā – ģimene, veselība u.c. Domāju, ka cilvēki vairāk pamanīs to, kas ir izcils un skaists šepat mums līdzās. Un pie patiesām Rīgas vērtībām varam pieskaitīt arī Centrāltirgu, kas ir unikāls veidojums visas pasaules mērogā.

Kā liecina pasaules pieredze, tad ekonomikai sarežģītos posmos, tirgus nozīme palielinās. Cilvēki ir ieinteresēti iepirkties lētāk un šādu iespēju Centrāltirgus viņiem spēj nodrošināt. Tik liels sortiments, preču dažādība un cenu daudzveidība, ļauj katram atrast kaut ko noderīgu tieši savam maciņam.

Ja ekonomiskā situācija valstī pasliktināsies, tad tirgu noteikti arvien vairāk apmeklēs cilvēki, kuri cenšas ietaupīt, bet nevēlas atteikties no kvalitātes. Iespējams, ka cilvēki sāks vairāk pārtiku gatavot mājās un līdz ar to ēst veselīgāk.