Tweet

Pēdējo mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāji pievērš arvien lielāku uzmanību tam, kā tērē savu naudu. Pircēji apliecina, ka daudz vairāk pērk akcijas preces, izvēlas lētākos produktus, nepiešķirot tādu vērtību zīmolam. Jautāju preču zīmes “Kvalitatīvs produkts” turētāja – biedrības “Mārketinga padome” vadītājai INGŪNAI GULBEI, vai produktu kvalitātes novērtēšanu patērētāji ir atstājuši pagātnē.


Vai un kā tagad, kad cilvēki arvien vairāk pārtikas produktus izvēlas pēc to cenas, mazāk uzmanības pievēršot citām pazīmēm, ir mainījies pieprasījums pēc kvalitātes zīmes – Zaļās karotītes– produktiem.

Pētījumi parāda, ka cena, kvalitāte un produkta izcelsme ir galvenie faktori, kuri nosaka pirkuma izvēli. Pieprasījums pēc Zaļās karotītes produktiem nav mainījies, jo agrāk patērētājs pirka produktus no dārgā gala, bet šobrīd, tas pērk lētākus Zaļās karotītes produktus, lai atbalstītu vietējos uzņēmējus un zemniekus šai grūtajā ekonomisko situācijā. Zaļās karotītes produkti ieņem stabilu vietu veikalu plauktos, arī tirdzniecības uzņēmumi kļūst par mūsu sadarbības partneriem un jautā, kā varētu veicināt šo produktu apgrozījumu. Piemēram, 11. decembrī mēs noslēdzām sadarbības līgumu ar “Selver Latvia”, ka Zaļās karotītes produkti šajos veikalos tiks īpaši izcelti ar speciāli izveidotām cenu zīmēm, uz kurām tiks attēlots “Kvalitatīvs produkts” logo. 


Kā jums šķiet, vai un kad šī situācija varētu mainīties?

Protams, ka var mainīties pieprasījums pēc Zaļās karotītes produktiem, ja ekonomiskā situācija pasliktināsies, tad arī patērētājs būs spiests pievērst vairāk uzmanību saviem izdevumiem.


Kas ir tie faktori, kas mudina iedzīvotājus izvēlēties produktus ar Zaļās karotītes emblēmu?

Faktori, kas mudina patērētāju izvēlēties Zaļās karotītes produktus ir to augstā kvalitāte un ka produkti ražoti no vietējām izejvielām. Daudzi speciālisti ir atzinuši, ka cilvēkam ir veselīgāk ēst ģeogrāfiski tuvāk izaudzētu pārtiku, nekā to, kas veikusi lielu attālumu līdz patērētāju galdam. Kā arī no veiktā pētījuma rezultātiem redzams, ka  60% respondentu ir lielā mērā vai drīzāk pārliecināti, ka preču zīmes Kvalitatīvs produkts solītais atbilst patiesībai – augstā kvalitāte un izejvielu izsekojamība.


Kā šie faktori, laikam ejot, mainās? Vai sākotnēji tie bija citi?

Labs jautājums. Līdz šim pircēju ieradumi vairumā gadījumu palika nemainīgi – kvalitāte, cena un produkta izcelsme. Izmaiņas notika tikai šo trīs faktoru svarīgumā, ja pirms 2-3 gadiem kvalitāte un izcelsme bija noteicošās, tad šobrīd cena iegūs nozīmīgu lomu produktu izvēles gadījumā.


Varbūt esat novērojusi, kā mainās uzņēmumu attieksme pret “Zaļo karotīti”? Vai uzņēmumi, kuri spēj izpildīt kvalitātes prasības paliek vairāk vai mazāk? Un kas to, Jūsuprāt, ietekmē?

Pirmajā gadā preču zīme Kvalitatīvs produkts tika piešķirta 5 uzņēmumiem, bet pašlaik šī preču zīme ir piešķirta 43 uzņēmumiem. Tāpēc uzņēmumu interesēti iegūt šo preču zīmi pieaug ar katru gadu. Šajā 2008. gadā aktivizējās medus ražotāji. Tomēr svaigo dārzeņu ražotāji, kvalitatīvu piena produktu un maizes ražotāji ir Zaļās karotītes produktu audzētāji un ražotāji no pašiem pirmsākumiem.


Kas galvenokārt ir tie uzņēmumi, kas nolemj mainīt savu darbību, tās procesus, lai atbilstu konkrētajiem noteikumiem un saņemtu “Zaļās karotītes” zīmi?

Tie ir uzņēmumi, kuri izvērtē savu esošo situāciju un apsver vai ir gatavi izpildīt papildus prasības, kas ir noteiktas, lai iegūtu šo preču zīmi Kvalitatīvs produkts, kā arī sadarbojas ar Latvijas zemniekiem, lai no kvalitatīvām izejvielām pircējs saņemtu kvalitatīvu gala produktu, jo mums ir svarīga arī izejvielu izsekojamība. Pircējam ir tiesības zināt, ja viņš ir nopircis sieru, tad no kura zemnieka gotiņas ir nācis piens un kurās ganībās šī gotiņa ir ganījusies.


Salīdzinoši nesen tika paaugstinātas prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu “Zaļās karotītes” zīmi. Kas šobrīd ir tās galvenās lietas, kam jāizpildās?

Nozaru asociācijas (maiznieki, bitenieki, piena pārstrādātāji, dārzeņu audzētāji u.c.) piedalījās Ministru Kabineta noteikumu izstrādē un ierosināja tajos iekļaut katrai produktu grupai un vietējiem augšanas un audzēšanas apstākļiem raksturīgus kritērijus. Tie ir gan fizikāli ķīmiskie, gan mikrobioloģiskie rādītāji, kā arī svarīgu lomu ieņem gatavās produkcijas sensorās analīzes. Katrai produktu grupai tagad ar noteikumiem ir nostiprināti vairāki desmiti kritēriju, kuru ievērošanu uzraudzīs kontroles institūcija. Domājams, uzņēmums, iepazīstoties ar savas nozares produktu kritērijiem, ātri sapratīs, vai tie ir izpildāmi un prasa papildus ieguldījumus.


Vai kvalitātes standartus vēl plānots paaugstināt? Un vai šī kvalitāte līdz ar to netiek pārspīlēta, radot iespaidu, ka citi produkti, kuri patiesībā arī ir veselīgi un labi, neizpildot šīs ļoti augstās prasības, tiek nolikti nekvalitatīvo produktu plauktā?

Šobrīd nav plānots kvalitātes kritērijus vēl paaugstināt, bet gan papildināt ar citām produktu grupām (pirmajā MK noteikumu redakcijā nav pieminēti virkne pārtikas produktu – zivju izstrādājumi, kartupeļu ciete, siltumnīcās izaudzēti dārzeņi u.c.). Uzskatu, ka kvalitāte nav pārspīlēta, jo nozaru asociācijas sagatavoja kritērijus vietējiem ražotājiem, balstoties uz vietējām tradīcijām un praksi. Kā jau Jūs ziniet, MK noteikumus laiku pa laikam maina, papildina vai groza, līdz ar to pirmais darbības gads arī parādīs to atbilstību reālai situācijai. Nav uzdevums nostādīt citus produktus nekvalitatīvu produktu statusā un tā tas nekad nav bijis tā pozicionēts, bet gan mēs aicinām  ražotājus pievienoties kvalitātes shēmai un iegādāties šo preču zīmi Kvalitatīvs produkts arī saviem produktiem.


Lielā mērā šīs izmaiņas par to, ka produkta izcelsme (ka tas tapis Latvijā) nevar būt kvalitātes rādītājs, iniciējusi Eiropas Savienība. Kā Jūs vērtējat šo nostāju un, vai Latvijas iedzīvotājiem, Jūsuprāt, tas ir nozīmīgi, ka produkts ir ražots tieši Latvijā?

Lielākā daļā ES valstu ir savas kvalitātes shēmas un kvalitātes zīmes. Pirms 7 gadiem daudz mācījāmies no Austrijas pieredzes, pazīstam Ungārijas, Polijas, Igaunijas zīmes un praksi. Šajās valstīs kvalitātes shēmu produktiem ir valsts atbalsts un tas nebūt nenozīmē, ka ražotāji aiz uzņēmuma nosaukuma nerakstītu adresi – pilsētu vai ciemu un valsti. Ja pameklējam, tad uz katras etiķetes atrodam ražotāja nosaukumu un valsts vārdu. Un pētījumi rāda, ka 2/3 Latvijas iedzīvotāju ir svarīga produktu izcelsmes vieta. Tamdēļ viņiem tas ir svarīgi un pircēji meklē vietējos produktus veikalu plauktos ar vien vairāk un vairāk.