Tweet

Vairāk pat to, ar kādām sajūtām šo, 2008. gadu, pabeidz pārtikas ražotāji Latvijā, kā arī par nākotnes perspektīvām un iespējām jautāju Latvijas Pārtikas Uzņēmumu Federācijas izpilddirektoram DIDZIM ŠMITAM.


Šonedēļ notika LPUF konference par industrijas un zinātnes sadarbību pārtikas ražošanas nozarē. Kas bija galvenie konferences rezultātā gūtie secinājumi, atziņas šajā sakarā?

LPTP nu jau pastāv otro gadu, kā galveno mērķi izvirzot attīstīt pārtikas ražotāju un zinātnieku savstarpējo sadarbību, veicināt zinātnisko pētījumu pielietojamību, lai stiprinātu jaunu, drošu un zinātniski pamatotu tehnoloģiju un produktu izstrādi. Lai šo uzdevumu izpildītu, šajā gadā strādājām pie LPTP darbības un attīstības stratēģijas īstenošanas programmas 2008-2020.gadam. Esam cerīgi, būtiskākais ir tas, ka interese pastāv.


Cik attīstīta šobrīd ir industrijas un zinātnes sadarbība pārtikas nozarē? Kā to ietekmē šī brīža ekonomiskā situācija? Vai šajos saspringtajos apstākļos pārtikas ražošanas uzņēmumi skatās nākotnē un domā par attīstību arī šajā virzienā?

Izvērtējot apkopoto informāciju par pārtikas zinātni un industriju, varam secināt, ka industrija maz izmantojusi Latvijas zinātnieku piedāvātos produktus. Iemesli ir dažādi: pārtikas ražotājiem trūkst informācija par Latvijas zinātnieku piedāvājumiem, netiek piedāvāti jau līdz galam izstrādātu produktu, kura ieviešana ražošanā nepieciešams ilgs laiks. Kā arī zinātnieki ne vienmēr prot savu produktu piedāvāt, reklamēt.
Šī brīža ekonomiskā situācija pieprasa jaunus risinājumus, ir jāizmanto visas iespējas t.sk. mūsu zinātnieku spējas un zināšanas.


Kas ir galvenie problēmjautājumi, kas šobrīd liedz pārtikas ražošanas uzņēmumiem pilnvērtīgi attīstīties?

Banku sistēmas paralīze, kas rada apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību; eksporta atbalsta sistēmas neesamība; nevienlīdzīgi nosacījumi ar konkurentiem uc. Tomēr galvenā problēma, no kuras izriet pārējās, ir stratēģiskas ekonomiskās politikas trūkums valstī. 


Kā Jūs vērtējat vadības lēmumu paaugstināt PVN likmi? Kā tas tieši vai netieši varētu ietekmēt pārtikas ražošanas uzņēmējdarbību?

Nepazīstu uzņēmēju, kas vērtētu pozitīvi nodokļu paaugstināšanu recesijas laikā. Kāps cenas, mazināsies patēriņš. Tas apgrūtinās arī eksportu, jo uzņēmumi būs spiesti „iesaldēt” papildus apgrozāmos līdzekļus.


Šobrīd tirdzniecības vietās nedaudz samazinās pārtikas produktu cenas? Vai un par cik, šīs cenas turpinās samazināties? Uz kā pamata to iespējams samazināt?

No janvāra nodokļi tiek paaugstināti, tādejādi paredzams, ka jau februārī būs cenu kāpums. Tālākas nākotnes scenārijus šobrīd neņemos vērtēt. Mums būtu mazāk jānodarbojas ar zīlēšanu, bet vairāk jāvelta laiks ekonomikas stimulēšanas plāniem.


Šī brīža situācijā Latvijas iedzīvotāji arvien lielāku uzmanību pievērš pārtikas produktu cenām, mazāk ražotājam. Vai ir Jūtams, ka patērētāji mazāk izvēlas pašmāju ražotos produktus, jo tie nereti ir dārgāki?

Mēs ceram, ka cilvēki arvien vairāk apzināsies, ka pērkot Latvijā ražotas preces, mēs atbalstam Latvijas uzņēmumus, Latvijas ekonomiku, Latvijas iedzīvotājus. Katrs Latvijā ražotas preces pirkums galu galā sasummējas nodrošinātā darbavietā. Latvija ir maza valsts, pārtikas nozarē vien ir nodarbināti daudzi desmiti tūkstoši strādājošie, līdz ar to gandrīz katram no mums kāds tuvs radinieks strādā kādā no mūsu uzņēmumiem. Mēs aicinām atbalstīt savus ražotājus, atbalstīt savus radus un draugus.


Kuras no pārtikas ražošanas nozarēm šobrīd Latvijā ir viskritiskākajā stadijā un kurām veicas salīdzinoši vislabāk?

Es nedomāju, ka būtu pareizi šķirot nozares. Katrā nozarē ir veiksmīgi un mazāk veiksmīgi ražotāji. Korekcijas nozarē būs, bet pārtikas apstrāde būs gan nākamgad, gan daudzus gadus uz priekšu.


Kas būtu darāms valstiskā līmenī, lai ražotājus atbalstītu? Kā Jums šķiet, vai tas tiks darīts?

Vispirms ir jāmaina attieksme pret saviem uzņēmējiem. Tad jānodrošina kompetence valsts pārvaldē, sākot ar ministriem beidzot ar ministriju referentiem. Tikai tad ir vērts runāt par konkrētiem soļiem- atbalsts apgrozāmo līdzekļu kreditēšanā, ES fondu projektu kreditēšana, eksporta atbalsta mehānismi, ierobežojumu atcelšana lielajiem uzņēmumiem utt. Ir virkne stratēģisku un taktisku darbību, kuras pirmkārt prasa kompetentus un operatīvus partnerus valsts pārvaldē. Uzņēmēji mācēs paskaidrot, kas jādara.


Šī gada novembrī, sākot darbu LPUF izpilddirektora amatā, Jūs izteicāties, ka panāksiet, lai katrs Latvijas ierēdnis “stāvētu un kristu” par Latvijas ražotāju interesēm..”. Cik tālu šobrīd esam no šīs vēlamās situācijas un kas būtu galvenās aktivitātes, ar kuru palīdzību plānojat šo mērķi sasniegt?

Krīze ir arī laba izdevība, izdevība mainīt attieksmi. Pirms vairāk kā diviem gadiem kā Zivrūpnieku savienības prezidents mēģinot virzīt ar eksporta veicināšanu saistītus priekšlikumus, sadūros ar pilnīgu ignoranci no virknes valsts pārvaldes institūciju puses. Šobrīd ir pamanāmas pirmās kvalitatīvās pārmaiņas. Valsts pārvalde, kaut arī lēnām, bet sāk apzināties patiesās prioritātes tautsaimniecībā. Tā ir iespēja, kas jāizmanto. Mums jāatbalsta tie, kas saprot pārmaiņu nepieciešamību un ir spējīgi rīkoties, kā arī jānorāda uz tiem, kas turpina simulēt darbību. Šobrīd ir pāragri mērīt rezultātus, uzdodiet man šo jautājumu pēc pusgada un man noteikti būs, ko atbildēt.