Tweet

Lai arī šobrīd valsts un sabiedrības uzmanību vairāk piesaistījuši uzņēmēji, ražotāji, zemnieki un tirgotāji, tomēr Latvijas pastāvēšana un attīstība nav iespējama bez kultūras. Lai uzzinātu, kā šobrīd jūtas kultūras sfēras pārstāvji un kā ir mainījies sabiedrības pieprasījums augstās kultūras patērēšanā vērsos pie “Rīgas mākslas telpas” radošo projektu vadītājas INESES BARANOVSKAS un nodaļas vadītāja AIGARA KAULIŅA. 

Atbild „Rīgas mākslas telpas” radošo projektu vadītāja Inese Baranovska:

Kā pēdējā pusgada laikā mainījusies iedzīvotāju aktivitāte mākslas izstāžu apmeklēšanā? Kāda ir “Rīgas Mākslas Telpas” pieredze?
Manuprāt, cilvēki aizvien vairāk uzzina, ka Rīgas kultūrvidē ir šāda jauna izstāžu vieta un interese pieaug. Pozitīvi ir tas, ka 2008. gada nogales izstādes ieguvušas arī augstu novērtējumu, piemēram, Katrīnas Neiburgas „Personīgā izstāde” un Andas Bankovskas fotoizstāde „Dārzs” tika nominētas Purvīša balvai. Lielu atsaucību īpaši jaunās paaudzes vidū guva jauno mediju centra RIXC veidotā starptautiskā izstāde „Spektropija”. „Rīgas mākslas telpā” organizētie pasākumi Izglītības programmas ietvaros arī pulcē daudz interesentu. Svarīgi ir augsta izstāžu kvalitāte un daudzveidīgs piedāvājums, kā arī aktīva un pārdomāta reklāmas stratēģija.

Vai ir kādas izstādes, kuras iedzīvotāji apmeklē vairāk un ar ko, Jūsuprāt, tas ir saistīts?
Katrai izstādei ir sava īpaša mērķauditorija: jauno mākslinieku izstādes, eksperimentālus projektus vairāk apmeklē gados jaunāki cilvēki, bet tādas izstādes, kā Džemmas Skulmes, Gunāra Bindes solo skates interesē visu paaudžu skatītājus, jo tās ir labi atpazīstamas vērtības. Ļoti svarīgi ir vairāk izglītot skatītāju, strādāt ar dažādiem medijiem, lai veidotos plašāka un stabilāka interese tieši par laikmetīgo mākslu.

Cik lielā mērā iedzīvotāju vēlmi un spēju apmeklēt mākslas pasākumus, izstādes ietekmē vispārējais sabiedrības pesimisms un depresīvais noskaņojums, ko radījusi šī brīža ekonomiskā situācija Latvijā?
Domāju, ka šobrīd, tieši krīzes situācijā valstī, labi kultūras un mākslas pasākumi par samērīgām apmeklējuma cenām varētu kļūt sabiedrībā pat aktuālāki nekā līdz šim, jo cilvēki vēlēsies norobežoties no pesimistiskajām domām, gūt pozitīvas emocijas, ko nodrošina kultūras pasākumi – mākslas izstādes, koncerti, teātris.

Kas galvenokārt ir “Rīgas Mākslas Telpas” apmeklētāji? Lai arī “RMT” pastāv salīdzinoši īsu laika periodu, varbūt ir manāmas kādas izmaiņas šajā auditorijā – piemēram, izstādes un pasākumus vairāk sāk apmeklēt jaunieši vai pensionāri? Vai arī tas primāri ir atkarīgs no izstādes tematikas?
Pirmais gads ir parādījis, ka galvenokārt „Rīgas mākslas telpas” pasākumus apmeklē gados jauni cilvēki. Tiek strādāts, lai palielinātos arī pensionāru interese par laikmetīgās mākslas un kultūras pasākumiem, piesaistītu ģimenes un bērnus. Nenoliedzami, ka izstāžu un pasākumu tematika nosaka apmeklētāju auditoriju, ir arī pastāvīgie apmeklētāji, kas nāk regulāri un interesējas par jaunumiem. Šogad plānojam vēl vairāk attīstīt Izglītības programmu, kurā ir zīmēšanas un gleznošanas nodarbības bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Domājam vairāk veidot speciālus pasākumus: lekcijas, diskusijas, jo pirmā gada prakse pierāda, ka šiem pasākumiem veidojas plaša spektra mērķauditorija: skolēni un studenti, mākslinieki un mākslas teorētiķi, citu radošo profesiju pārstāvji, žurnālisti, mākslas mīļotāji, pensionāri.

Kāda ir “Rīgas Mākslas Telpas” attīstības perspektīva 2009. gadā? Kādi ir galvenie mērķi un no kā pamatā atkarīgi rezultāti?
Protams, budžeta samazinājums atstās zināmu iespaidu uz ”Rīgas mākslas telpas” radošo darbību, bet tas liek arī vairāk mobilizēties un meklēt radošus risinājumus. Arī mākslinieki saprot valstī radušos situāciju: lai gan ir grūti laiki, radošais process nedrīkst apstāties. Svarīgi ir apzināties, ka naudas trūkums nedrīkst mazināt piedāvātā mākslas produkta kvalitāti. Ļoti būtiski ir uzturēt jau izveidojušos starptautiskos kontaktus, meklēt sadarbības partnerus, kas gatavi piedalīties izstāžu projektos ar savu finansējumu. Tā 2009. gadā tiks realizēti divi interesanti projekti: Somijas laikmetīgās mākslas izstāde sadarbībā ar FRAME, Somijas mākslas apmaiņās programmas fondu (Finnish Fund for Art Exchange), un Vācijas jauno arhitektu izstāde sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā un IFA (Starptautiskais  Kultūras apmaiņas institūts).



Atbild „Rīgas mākslas telpas” nodaļas vadītājs Aigars Kauliņš:

Kā vispārējās taupības apstākļos mainījies “Rīgas Mākslas Telpas” budžets un cik lielā mērā tas ietekmē izstāžu zāles funkciju izpildi?
Tā kā vēl nav apstiprināts Rīgas pašvaldības, tostarp Rīgas Kultūras aģentūras, budžets, nevaru komentēt šo jautājumu un izteikt priekšlaicīgus secinājumus. Uz Rīgas Kultūras aģentūru un „Rīgas mākslas telpu” taupības pasākumi un budžeta samazinājums attiecas tādā pat mērā kā uz citām pašvaldības iestādēm, tomēr darīsim visu, lai tas arī šajos apstākļos nezaudētu māksliniecisko kvalitāti.

Vai, Jūsuprāt, kultūra un māksla būtu tās sfēras, uz kuru rēķina būtu iespējams ietaupīt? Vai Rīgas domes vadība ir līdzīgās domās šajā sakarā?
Manuprāt, matemātiski aprēķinot kultūrai samazināto finansējumu, tas nebūs lielākais un nozīmīgākais ietaupījums nedz valsts, nedz pašvaldību budžetā kopumā. Visiem matemātiski samazināt finansējumu vienādā apmērā no iepriekšējā gada budžeta, neizvērtējot organizācijai uzticēto funkciju un uzdevumu apjomu, nebūtu pareizi.
Eiropas pieredze rāda, ka ekonomikas lejupslīdes periodā ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt finansējuma sadali. Tā, piemēram, Vācija un Francija ekonomiskās krīzes apstākļos palielināja finansējumu kultūrai 2009. gadā, norādot, ka tieši šajā laikā nedrīkst apturēt iesāktos kultūras projektus.
Latvijā diemžēl situācija ir pretēja, finansējums ir būtiski samazināts un kultūras iestādes ir sākušas pārplānot savu darbību taupības budžeta ietvaros. „Rīgas mākslas telpa” šobrīd neplāno samazināt aktivitāšu skaitu un projektu daudzumu, bet rūpīgi izvērtē iespējas piesaistīt papildu finansējumu gan izstāžu programmu realizācijai, gan strādājot pie kultūras un izglītības projektiem.

Kas, Jūsuprāt, šobrīd būtu aktuālākās darbības, kas valstij un pašvaldībai jāveic mākslas jomas attīstībai Rīgā? Mākslinieku atbalsts, iedzīvotāju izglītošana, sadarbības partneru piesaiste no ārvalstīm?
Protams, valsts un pašvaldības atbalsts mākslas nozarei ir svarīgs un nepieciešams. Vissvarīgākais būtu finansiālais atbalsts jaunajiem, talantīgajiem māksliniekiem, lai viņiem būtu iespējas radīt kvalitatīvus mākslas darbus un eksponēt tos sabiedrībai – Rīgas iedzīvotājiem un ārvalstu auditorijai, tādējādi iegūstot atpazīstamību ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā. „Rīgas mākslas telpā” jau darbojas Izglītības programma, ko plānojam attīstīt, organizējot zīmēšanas un gleznošanas nodarbības un realizējot citas ar mākslas izpratnes apguvi saistītas aktivitātes.