Tweet

Sākot ar 2002. gadu Latvijā diezgan strauji viena pēc otras parādījās liels skaits Olimpiskās sporta halles. Vēlējos uzzināt, kā norit reģionālo sporta centru apsaimniekošana un vai ir izdevies sasniegt izvirzītos mērķus – veicināt sporta un veselīga dzīvesveida attīstību Latvijā. Vērsos pie Vidzemes Olimpiskā Centra (VOC) direktora ARTA JANSONA.


Vai un kā valsts taupības apstākļos mainījusies “Vidzemes Olimpiskā Centra” darbība?
Daudz rūpīgāk izvērtējam ikdienas izdevumu sadaļu, esam samazinājuši algas, samazinājuši štata vienības.

Cik lielā mērā ekonomiskā situācija ir ietekmējusi profesionālo un amatieru sportistu iespējas un vēlmi nodarboties ar sportu? Vai Jūtama pieprasījuma pēc telpām samazināšanās?
Jūtams pieprasījuma samazinājums no amatieru klubiem, īpaši hokejā.

Cik lielā mērā, Jūsuprāt, šobrīd valsts un pašvaldības līmenī tiek domāts par sporta attīstību Latvijā? Kā tas izpaužas? Vai sakarā ar citām problēmām šī joma nav atstāta novārtā?
Nedomāju un nejūtu, ka sports tiktu atstāts novārtā gan valsts, gan pašvaldības līmenī. Visi kopā domājam par esošā līmeņa saglabāšanu, samazinot izdevumus.

Kas šobrīd pēc VOC novērojumiem ir populārākais olimpiskais sporta veids Latvijā? Kas par to liecina?
Noteikti basketbols un hokejs.. Par to liecina skatītāju skaits tribīnēs un lasītāju aktivitāte internetā.

Vai un kā, Jūsuprāt, atšķiras olimpiskā centra darbība un nozīmība reģionā un Rīgā?
Darbība  domāju īpaši neatšķiras, nozīme, protams, atšķiras. VOC ir viens uz visu Vidzemi.

Kā laika gaitā, kopš Valmierā darbojas Vidzemes Olimpiskais centrs, mainījusies cilvēku ieinteresētība, pieprasījums? Vai reģionā palicis vairāk sportistu?
Līdz krīze gan interese gani pieprasījums auga. Īpaši attīstījās hokejs. Sportistu skaits noteikti ir pieaudzis.

Viens no Olimpiskā centra mērķiem ir veicināt veselīgu dzīvesveidu reģiona iedzīvotājiem? Kā notiek virzība uz šo mērķi un, cik tālu no mērķa šobrīd atrodas Latvijas sabiedrība?
Viens piemērs: VOC izveidoja Vidzemes čempionātu hokejā, kurā spēlē 32 komandas, no kurām 26 izveidojās no jauna, tātad aptuveni 500 cilvēku kļuva par aktīviem sportistiem. Par sabiedrību  - protams, līdz ideālam vēl ir ļoti tālu.

Kā Jums šķiet, vai ekonomiskā situācija valstī ietekmē vienkāršo iedzīvotāju vēlmi un spēju nodarboties ar sportu?
Protams, ietekmē negatīvi.

Kā tuvākajā nākotnē plāno attīstīties Olimpiskā kustība Latvijā kopumā un, kur šajā attīstībā sevi saredz tieši Vidzemes Olimpiskais centrs?
Olimpiskā kustībā turpinās attīstīties, varbūt lēnāk kā līdz šim, bet pietiekami stabili. Sevi saredzam kā daļu no kustības, kas  godprātīgi veic savu  ikdienas darbu un arī domā par attīstību.

Kad Latvija piedzīvoja ekonomiskās augšupejas posmu, lielākajās pilsētās tika uzcelts liels skaits sporta haļļu, arī Vidzemes olimpiskais centrs? Vai tas ir devis cerēto sporta attīstībā valstī kopumā? Un, ja esat par to informēts, kā norit šo haļļu apsaimniekošana? Vai sākotnējam ieguldījumam seko arī regulārs atbalsts - uzturēšanai?
Domāju tas ir devis pat vairāk no gaidītā, jo sporta hallēm ir ne tiki sporta, bet arī liela sociālā nozīmē savā reģionā, īpaši lauku novados. Par apsaimniekošanu - grūti spriest par visām, bet personīgi nezinu nevienu, kura būtu palikusi bez valsts vai pašvaldības atbalsta.