Tweet

Lai uzlabotu energoefektivitātes ekonomiju Latvijā, v/a „Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” no 14.aprīļa uzsāk projektu pieteikumu pieņemšanu aktivitātē “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, kuras ietvaros iedzīvotājiem iespējams gūt ES fondu līdzfinansējumu māju siltināšanai. Vairāk par programmas ieviešanu stāsta Ekonomikas Ministrijas Eiropas Savienības fondu ieviešanas departamenta direktors EDMUNDS VALANTIS.


Kāds ir šīs programmas mērķis?
Šīs programmas mērķis ir nodrošināt daudzdzīvokļu māju siltināšanu un renovāciju ar būtisku valsts atbalstu (50% no izmaksām segs ES fondi un valsts budžets), kā rezultātā cilvēkiem būs nosiltināta māja, arī tās īpašuma vērtība pieaugs.

Kāda ir Ekonomikas Ministrijas un Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMVA) loma programmas ieviešanā?
Ekonomikas ministrija izstrādāja šo programmu, t.i. visus nepieciešamos normatīvos aktus šīs programmas īstenošanai. Tāpat EM pienākums ir uzraudzīt programmas ieviešanu. BEMVA, savukārt, strādās ar projektu iesniedzējiem, konsultēs tos, pieņems un vērtēs projektus. 
Šobrīd BEMVA galvenais uzdevums ir nodrošināt sabiedrības informēšanu, tāpēc  aģentūra aktīvi organizē seminārus par mājokļu siltināšanu un atbild uz iedzīvotāju neskaidrajiem jautājumiem.  Martā un aprīlī BEMVA sadarbībā ar reģionālajiem ES struktūrfondu informācijas centriem vairākās Latvijas pilsētās organizēs seminārus par šo programmu, kuru laikā interesentiem tiks sniegta informācija par programmu, projektu gatavošanu, papildus iesniedzamajiem dokumentiem, u.c. interesējošajiem jautājumiem. Semināru programma (*.doc)

Kādi darbi tiks finansēti šīs programmas ietvaros?
Programmas ietvaros finansējums tiks piešķirts energoaudita, tehniskās apsekošanas un būvprojekta sagatavošanai, būvuzraudzības un autoruzraudzības veikšanai un būvdarbu izmaksām dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajās daļās – ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšanai un nomaiņai, pagraba pārsegumu siltināšanai, siltumapgādes sistēmas renovācijai, ventilācijas sistēmas renovācijai vai rekonstrukcijai, ēkas strukturālo daļu atjaunošanai, kas nepieciešama energoefektivitātes darbu veikšanai, un citiem renovācijas darbiem, kas paaugstina ēkas energoefektivitāti un ir iekļauti energoauditā kā veicamie pasākumi. Pēc renovācijas veikšanas siltumenerģijas ietaupījumam ēkā jābūt vismaz 20% gadā no siltumenerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas.

Kādas ir kopējās projekta realizēšanas izmaksas? Cik lielu atbalstu būs iespējams saņemt iedzīvotājiem?
Projekta izmaksas ir atkarīgas no energoaudita rezultātiem un veicamajiem darbiem katrai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai. Lēmumu par to, kādi remontdarbi ir nepieciešami mājas siltināšanai, pieņems mājas iedzīvotāji.
Pieejamais finansējums šīs programmas ietvaros ir 16,6 miljoni latu. Ar šiem resursiem tiks segti 50% no kopējās mājas siltināšanai iztērētās summas. Vienam projektam maksimāli pieļaujamais finansējuma apjoms būs 100 000 latu, nepārsniedzot 35 latus uz viena dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru. Otru pusi nepieciešamā finansējuma vajadzēs apmaksāt pašiem finansējuma saņēmējiem - dzīvokļu īpašniekiem. Ar šo līdzfinansējumu līdz 2009.gada beigām plānojam atbalstīt vismaz 160 daudzdzīvokļu namu siltināšanu. Tātad šiem nolūkiem, saskaitot ES struktūrfondu, valsts budžeta un finansējuma saņēmēja līdzekļus, kopumā tiks iztērēti vairāk nekā 33 miljoni latu, kas ļaus ne tikai paaugstināt dzīvojamo māju energoefektivitāti, bet arī veicinās nodarbinātību, pieprasījuma pieaugumu pēc būvmateriāliem, kā arī samazinās energoresursu importu.
 
Pēc kādiem kritērijiem tiks izvērtēta līdzfinansējuma piešķiršana?
Līdzfinansējuma saņemšanai tiks organizēts atklāts projektu iesniegumu konkurss.  Līdzfinansējumu varēs saņemt daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieki, kuru mājas uzbūvētas no 1944. līdz 1993. gadam. Konkursā varēs piedalīties tikai tie dzīvokļu īpašnieki, kas izveidojuši sava nama dzīvokļu īpašnieku biedrību, vai uzdevuši mājas pārvaldīšanu veikt citai pilnvarotai personai.
Nozīmīgs kritērijs būs siltināšanas efektivitāte. Priekšroka būs tiem projektiem, kuri par mazākiem līdzekļiem cer sasniegt labākus siltuma taupības rādītājus, kā arī mājās, kurās ir lielāks dzīvokļu skaits. Un vēl – ja konkursā līdzfinansējums tiks lūgts divu vienādu māju siltināšanai, piemēram, Rīgā un Balvos, tad priekšroka būs Latgalē esošajam namam.
Projekta īstenošanas vietā (pašvaldībā) tā gada sākumā, kad tiek noslēgta projektu iesniegumu atlases kārta, ir jādzīvo vismaz 2000 iedzīvotājiem.      
Jāuzsver, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku parādsaistības nedrīkst pārsniegt 15%. Parādsaistības aprēķina kā starpību starp aprēķinātiem un visu dzīvokļu īpašnieku samaksātiem maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu iepriekšējo 12 kalendāro mēnešu periodā (parādsaistības rēķina atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvokļa īpašumu).
   
Vai var siltināt māju, ja tajā dzīvo tikai dažas ģimenes?
Programmas ietvaros uz finansējumu var pieteikties dzīvojamo māju īpašnieki, kuru mājās ir ne mazāk kā 5 dzīvokļi, savukārt mājā esošo neapdzīvojamo telpu platība nepārsniedz 25 % no dzīvojamās mājas kopējās platības.

Kādi ir gaidāmie plānotie mērķi, kas jāsasniedz ar uzsāktās programmas “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” palīdzību?
Programmas ietvaros ir plānots līdz 2013.gadam nosiltināt vismaz 160 daudzdzīvokļu mājas, samazinot siltumenerģijas patēriņu nosiltinātās mājās par 20%.

Kādēļ uzskatāt, ka tieši šobrīd, ekonomiski grūtā situācijā, iedzīvotāji vēlēsies ieguldīt savus līdzekļus māju siltināšanā?
Programmas ietvaros tiks sniegta iespēja nosiltināt māju, atgūstot pusi no izmaksām, papildus samazinot energoresursu patēriņu un palielinot nekustamā īpašuma vērtību un mājas kalpošanas termiņu.

Kas jādara tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas siltināt savu māju?
Vispirms daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem ir jāiepazīstas ar MK noteikumu nosacījumiem un jāizvērtē mājas atbilstība vērtēšanas kritērijiem.
Otrkārt, ir jāizvērtē siltināšanas nepieciešamība, un tās ietekme uz mājas apsaimniekošanas un komunālo maksājumu izmaksu apjomu. Šī lēmuma pieņemšanai būtiski palīdzēs energoaudits un tehniskā analīze, kuras ietvaros tiks noteikti darbi, kurus nepieciešams veikt, lai sasniegtu nepieciešamo (optimālo) energoefektivitāti. Tālāk iedzīvotājiem mājas kopsapulcē ir jāpieņem lēmums par mājas siltināšanu un jānominē pilnvarotā persona, kura koordinēs projekta ieviešanu. Pilnvarotai personai nozīmīgi būtu tikties ar bankas pārstāvjiem, nosakot, vai finanšu institūcijas piešķirs nepieciešamo kredīta apjomu projekta realizācijai.
No šī gada 14.aprīļa BEMVA uzsāks projekta pieteikumu pieņemšanu. Pirmā atlases kārta ilgs līdz 14.maijam. Pavisam tiks rīkotas četras atlases kārtas - no aprīļa līdz augustam, katrs uzsaukums ilgs mēneša garumā. Vairāk informācijas iespējams iegūt BEMVA mājas lapā (http://esfondi.bema.gov.lv/aktivitates/akt_6.html)
Lai pieteiktos finansējuma saņemšanai, „Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā” vajadzēs iesniegt projekta pieteikumu, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu, kurā ierakstīts dzīvokļu īpašnieku lēmums par mājas renovāciju, energoaudita pārskatu, būvprojektu bankas izziņu un citus dokumentus. Šeit jāpiebilst, ka visu dokumentu paketi varēs sagatavot un nosūtīt vērtēšanai arī  elektroniska dokumenta veidā.

Kā prognozējat, kāda varētu būt iedzīvotāju atsaucība? Ko darīsiet, ja pieprasījums būs ļoti liels un finansējums visiem nepietiks?
Jau šobrīd iedzīvotāji izrāda lielu atsaucību, interesējoties par pieejamo finansējumu un atbalsta nosacījumiem programmas ietvaros gan Ekonomikas ministrijā, gan Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā.
 Ja atbalsta programma būs sekmīga un tiks apgūts viss finansējums, mūsu mērķis būs sasniegts un uzsāksim sarunas ar Eiropas Komisiju par papildus līdzekļu piesaistīšanu.