Tweet

Vakar Eiropas Savienības mājā Rīgā, Prof. Dr. Tatjana Muravska un Zane Cunska prezentēja pētījumu "Sociālās politikas īstenošana Latvijā pēc pievienošanās ES", informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā speciālists Ivars Bušmanis.

"Dalība ES nozīmē nevis zivi, bet makšķeri, un no valsts pašas atkarīgs, vai tā tiks pie sava lielā loma. Piecgade ir labs laiks izvērtēt, kā veicies līdz šim un ko turpmāk darīt citādāk," sacīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Valdis Zagorskis.

Pētījuma "Sociālās politikas īstenošana Latvijā pēc pievienošanās ES" autores Prof. Dr. Tatjana Muravska, LU Eiropas Studiju centra direktore, un LU doktorante Zane Cunska , pētniece Baltijas Starptautiskajā Ekonomikas Politikas Studiju centrā (BICEPS) ir izvērtējušas Latvijas sociālās politikas attīstību laika posmā pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Tika analizētas ES kopējās rekomendācijas un to ietekme uz sociālo politiku veidošanu dalībvalstīs, t.sk. Latvijā, Eiropas Savienības valstu sociālie modeļi. Autores secināja, ka Latvija izmantojusi neoliberālu pieeju sociālās politikas veidošanai.

Pēc autoru domām, sociālās drošības reformai jābūt prioritātei, lai pārvarētu ekonomiskās krīzes sekas. "Neskatoties uz dramatisko budžeta situāciju, jācenšas saglabāt sociālās politikas ilgtermiņa mērķus, tāpat vajadzētu izmantot citu valstu pieredzi, kas jau ir izdzīvojušas sociālās krīzes situācijas un veiksmīgi reformējušas to sociālās aizsardzības sistēmas," sacīja T. Muravska, kā piemēru minot Ziemeļvalstu pieredzi pagājušā gadsimta 70.gados.

Pētījums noslēdzas ar rekomendāciju politikas veidotājiem: turpināt sociālās sistēmas integrāciju saskaņā ar ES politikas virzienu, bet akli nesekot starptautisko institūciju prasībām, tā vietā izmantojot pašu ekspertu vērtējumu; atbildot uz ekonomikas un sociālajiem izaicinājumiem, saglabāt sociālās politikas ilgtermiņa mērķus; izmantot citu valstu labāko pieredzi krīzes pārvarēšanai, uzlabot pārvaldību un veidot sociālo dialogu.

Pētījumu paredzēts iesniegt Latvijas varas iestādēm un Eiropas Komisijas amatpersonām, un V. Zagorskis pauda pārliecību, ka tas palīdzēs veidot labāku sociālo politiku.