Jaunākie Finanšu ministrijas dati liecina, ka Latvijas piecu gadu dalība Eiropas Savienībā (ES) kopš 2004. gada rezultējusies valsts budžetam pozitīvā bilancē vairāk nekā 1 miljarda latu apmērā jeb 1,87% no attiecīgā perioda valsts iekšzemes kopprodukta.

Laika periodā no 2004. līdz 2008. gadam Latvijā ieplūdusi ES un cita ārvalstu finanšu palīdzība 1,55 miljardu latu apmērā, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā 0,54 miljardi lati, ko Latvija šajā periodā iemaksājusi ES budžetā. Šis finansējums nonācis valsts un pašvaldību infrastruktūras attīstībā, izsniegts kā atbalsts uzņēmumiem, ticis izmantots iedzīvotāju kvalifikācijas celšanai un citām jomām. No 2004. līdz 2007. gadam papildu finansējumu 0,09 miljardu latu apmērā ārpus valsts budžeta pa tiešo no ES saņēmis privātais sektors, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas.

Valsts budžetā saņemtās ārvalstu palīdzības lielāko daļu veido ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds – kopā 0,89 miljardi latu. Šajā summā ieskaitīti arī avansa maksājumi no Eiropas Komisijas (EK), ko Latvija saņēmusi par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda programmām 2007.–2013. gada plānošanas periodam.

Būtisku daļu no saņemtās ārvalstu finanšu palīdzības veidojuši ES kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanas instrumenti 0,46 miljardu latu apmērā, ieskaitot arī avansa maksājumus jaunajam 2007.–2013. gada plānošanas periodam. Nākamās nozīmīgākās finansējuma pozīcijas veidojušas tādas Latvijai pieejamas ES programmas kā Šengenas konvencijas finanšu programma 55 miljonu latu apjomā, 40 miljoni latu SAPARD programmas ietvaros, PHARE programma 81 miljona latu apmērā un citas.

Latvijai kā ES dalībvalstij piecu gadu laikā ir bijuši pieejami ievērojami ES politiku finanšu instrumentu līdzekļi, kas šī brīža sarežģītajos tautsaimniecības apstākļos turpina veicināt valsts attīstību un izaugsmi. Arī laika periodā no 2009. līdz 2015. gadam Latvijai ir ieplānots nozīmīgs ES budžeta atbalsts, kurš nākamajos gados turpinās nonākt valsts ekonomikā.