Tweet

Apstākļos, kad mainās plašsaziņas līdzekļu izmantošanas paņēmieni un informācijas apjoms ir milzīgs, vairs nepietiek ar prasmēm lasīt, rakstīt un izmantot datoru. Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar brīdinājuma, ka gados jauni un vecāki eiropieši varētu palaist garām iespējas, kas paveras mūsdienu augsto tehnoloģiju informācijas sabiedrībā, ja nekas netiks darīts, lai uzlabotu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi tādā mērā, lai viņi varētu piekļūt attēliem, skaņām un tekstiem, analizēt un izvērtēt tos, un izmantot tradicionālos un jaunos plašsaziņas līdzekļus satura veidošanā un publiskošanā. Komisija norādīja, ka ES valstīm un plašsaziņas nozarei ir jāvairo izpratne par dažādajām plašsaziņas izpausmēm, ar kurām ļaudis sastopas — reklāmām, filmām vai tiešsaistes saturu.

"Saziņa ar medijiem mūsdienās nozīmē daudz ko vairāk nekā uzrakstīt vēstuli laikrakstam. Pateicoties plašsaziņas līdzekļiem, īpaši tiem, kas balstīti uz jaunajām digitālajām tehnoloģijām, aizvien vairāk Eiropas iedzīvotāju iesaistās vidē, kuru raksturo koplietošana, saskarsme un radīšana. Mūsdienās patērētāji var veidot paši savu saturu un radīt jaunus darbus, pārveidojot citu veidoto saturu," sacīja informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga. "Tomēr ļaudis, kas neprot izmantot jaunos plašsaziņas līdzekļus, piemēram, socializēšanās tīklus vai digitālo TV, bieži vien nonāk situācijā, kad ir grūtības ar saziņu un iesaistīšanos apkārtējā pasaulē. Mums jāgādā par to, lai ikvienam bez izņēmuma piemistu plašsaziņas līdzekļu lietotprasme. Visu laiku mēs uzrunājam iedzīvotājus, bet vai viņiem ir iespējas runāt ar mums? Ja iedzīvotāji kļūs par prasmīgiem un radošiem plašsaziņas līdzekļu lietotājiem, tas būs vēl viens solis ceļā uz jauna veida demokrātisku līdzdalību."
Lai pilnvērtīgi iesaistītos mūsdienu informācijas sabiedrībā, ļaudīm ir jāsaprot, kā darbojas dažādi plašsaziņas līdzekļi — gan jaunie, gan tradicionālie. Tāpēc šodien Eiropas Komisija, atbildot uz Eiropas Parlamenta aicinājumu, pieņēma politikas vadlīnijas, kurās ES dalībvalstis un nozares pārstāvji aicināti veicināt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi visā Eiropā, īstenojot pasākumus, lai cilvēki varētu vieglāk izmantot, izprast un kritiski izvērtēt visus plašsaziņas līdzekļus, ar kuriem nākas saskarties — TV un kino, radio, mūziku, presi, internetu un digitālo sakaru tehnoloģijas.

Ļaudīm, kas izmanto plašsaziņas līdzekļus, jāapzinās riski, kas saistīti ar personas datu publiskošanu. Jo prasmīgāk cilvēki prot šīs tehnoloģijas izmantot, jo labāk izprot, kā darbojas tiešsaistes reklāma, jo labāk viņi var pasargāt savu privātumu.

Komisijas ziņojums "Digitālā Eiropa", kas nāca klajā šī mēneša sākumā, liecina, ka Eiropas iedzīvotāji kļūst par aizvien prasmīgākiem interneta un datora lietotājiem — 60 % iedzīvotāju piemīt "digitālās prasmes", kas ir svarīgs plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes aspekts. 56 % Eiropas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā izmanto internetu (salīdzinot ar 43 % 2005. gadā), un internetu izmanto arī vairāk cilvēku no nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām.

Interneta pieslēgums (īpaši platjoslas pieslēgums) kļūst aizvien lētāks, tomēr 24 % Eiropas iedzīvotāju, kam mājās nav interneta, apgalvoja, ka tam galvenais iemesls ir interneta lietošanas iemaņu trūkums.