Tweet

Intervija ar lauksaimniecības produktu ražotāja SIA „Baltic Agro” biznesa attīstības direktoru EGILU SVIĶI.

Kā pēdējā gada laikā mainījies pieprasījums pēc lauksaimniecības produktiem? Vai zemnieki joprojām aktīvi iepērk visu, kas nepieciešams lauksaimniecības un lopkopības darbu veikšanai, vai tomēr manāms atslābums?
Eiropas Minerālmēslu Ražotāju Asociācija (angliski – EFMA) prognozē, ka 2030. gadā vajadzība pēc maizes pasaulē būs pieaugusi par 30%, tanī pašā laikā lauksaimniecisko zemju vairāk nepaliek, tieši pretēji – tās paliek arvien mazāk, jo tiek būvēti ceļi, viadukti u.t.t. Tāpēc šobrīd ir vairāk jādomā par to, kā šo pieaugumu sasniegt. Vienīgā izeja ir strādāt, pielietojot jaunākās tehnoloģijas, lai no viena un tā paša hektāra iegūtu iespējami lielāku ražu. Tātad, ir rūpīgi jāseko līdzi zinātnei un zemkopībā aktīvi jāizmanto gan jaunākie mēslošanas, gan augu aizsardzības līdzekļi. Šogad, piemēram, ražas būs nedaudz zemākas nekā pērn, jo zemnieki, vadoties no augstajām graudaugu cenām pagājušā gada sākumā, bija piesardzīgāki dažādu tehnoloģiju izmantošanā, kas savukārt samazināja ražas apjomus, kā arī laika apstākļi šogad mazliet nelabvēlīgāki augstu ražu saniegšanai.

Sekojot līdzi izmaiņām pieprasījumā pēc lauksaimniecības produktiem, gan apmācībām, vai laika gaitā mainās lauksaimnieku orientācija uz vienu vai citu zemkopības nozari? Kas šobrīd uzskatāma par ejošāko?
Būtiskas izmaiņas zemkopībā radīja nepārdomātais lēmums likvidēt cukura ražošanu Latvijā, kā rezultātā gan zemniekiem, gan lauksaimniecisko produktu firmām nācās ātri pārorientēties uz citiem lauksaimniecības virzieniem. Pārsvarā bijušie cukurbiešu lauku tika pārvērsti par graudaugu laukiem un rapšu laukiem, kas pie mums jau kļuvuši par vienu no ejošākajiem produktiem.

Vai Latvijas lauksaimnieki ir pietiekoši elastīgi un, cik lielā mērā “Baltic Agro” seko līdzi pieprasījuma izmaiņām, lai nodrošinātu jaunākās tehnoloģijas un inovatīvākos risinājumus? Cik aktuāli klientiem ir saņemt konsultācijas, ko Jūs piedāvājat? Un kas ir galvenie problēmjautājumi, ar ko nākas saskarties šobrīd? Kā Jūs varat palīdzēt?
Šosezon interese par dažādām konsultācijām no zemnieku puses ir ļoti liela, – īpaši tiek apmeklētas SIA „Baltic Agro” un mūsu sadarbības partneru kopīgi rīkotās Lauku dienas, kuras reģionos apmeklē nereti pat līdz 400 cilvēkiem. Tā ir lieliska iespēja zemniekiem iegūt bezmaksas profesionālas konsultācijas pilnīgi par visām lauksaimnieciskās ražošanas jomām, kā arī satikties ar saviem kolēģiem – konkurentiem, apmainoties pieredzē. No tā var secināt, ka neskatoties uz dižķibeli, zemnieki rokas nav nolaiduši, un viņi ir teju vienīgie pašreizējās ekonomikas sildītāji.
SIA „Baltic Agro” šajos semināros iepazīstina zemniekus gan ar jaunumiem nozarē, gan ar jaunākajām tehnoloģijām, t.sk. minerālmēsliem, augu aizsardzības līdzekļiem, lauku tehniku, sēklām, dažādiem lopbarības konservantiem un fosfātiem, kā arī sniedz praktiskus padomus par lielākas ražas sasniegšanas metodēm. Ja zemniekiem pēc semināra rodas kādi papildus jautājumi, kompānija piedāvā arī individuālas konsultācijas. Mēs esam ieinteresēti ar šīm konsultācijām uzlabot situāciju nozarē kopumā, lai vidējā raža būtu lielāka un pašizmaksa zemāka.
Zemniekiem gada sākumā tiek dota iespēja arī slēgt līgumus par fiksētu cenu graudaugiem, kas zināmā mērā nodrošina saimniecībām garantijas, ka vismaz daļa ražas rudenī tiks sekmīgi realizēta.

Līdz šim “Baltic Agro” uzņēmums strauji attīstījies un paplašinājies, veidojot sadarbību ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Kā, Jūsuprāt, situāciju lauksaimniecības produkcijas tirgū ietekmēs šie ekonomiski nelabvēlīgie apstākļi un kas būs tās sfēras, tie virzieni, kur paredzat ātrāku pēckrīzes attīstību? Kuras jomas, iespējams beigs pastāvēt?
Pa lielam šobrīd ir iedragāti visi lauksaimnieciskās ražošanas virzieni, īpaši to varētu sacīt par piena ražošana. Domāju, ka ārvalstīs ir spēki, kas mūsos saskata bīstamu konkurentu un, izmantojot dažādas politiskās tehnoloģijas, cenšas šo un vēl citu ražošanas sfēru attīstību traucēt. Rezultātā mums tiek radīti netaisnīgi apstākļi – piemēram, Latvijas zemnieki saņem 3-4 reizes mazākus tiešos maksājumus no Eiropas Savienības (ES), kas sadārdzina mūsu produkciju un apgrūtina to pārdošanu eksporta tirgos.
Kā jau minēju, labas perspektīvas Latvijā ir graudaugu un rapšu audzēšanai, kam mūsu klimatiskie apstākļi ir pietiekoši labvēlīgi un pēc to kvalitātes rādītājiem mums ir vienas no labākajām ražām Baltijas jūras reģionā.

Lauksaimniecība, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu ražošana un tirdzniecība vienmēr pretstatīta vides aizsardzības, bioloģiskās lauksaimniecības realizēšanai. Cik lielā mērā Jūsu uzņēmums domā par vides aizsardzības jautājumiem, videi draudzīgas produkcijas nodrošināšanu un kā tas izpaužas? Bioloģiskā lauksaimniecība laikam ejot iegūst arvien lielāku nozīmi, kā arī sabiedrības atzinību? Cik lielā mērā Jūs izjūtat pieprasījumu šajā jomā?
Ir pētījums, kas apliecina, ka šobrīd 48% no visiem pasaules iedzīvotājiem, tiek pabaroti pateicoties tam, ka tiek izmantoti minerālmēsli. Jaunās tehnoloģijas ir visefektīvākais un videi draudzīgākais instruments kultūraugu audzēšanā. Savukārt bioloģiskā lauksaimniecība neparedz nekādu tehnoloģiju izmantošanu, necīnoties ne ar kaitēkļiem, ne nezālēm, un nepielietojot minerālmēslus. Bioloģiskā lauksaimniecība ir atbalstāma tādā kā hobija līmenī, kam patīk to darīt priekš sevis, bet nevis to attīstīt kā biznesu. Pēdējā laikā aizvien vairāk arī parādās pētījumi, kuri parāda, ka ekoprodukti nemaz nav tie paši veselīgākie. To var pierādīt, kaut vai pavisam vienkārši aprakstot augu augšanas procesu – jo augam (nav svarīgi vai tas ir kartupelis vai burkāns) katru dienu, tāpat kā cilvēkam, ir nepieciešamas barības vielas, bet, ja to nav – augs ņem to, ko apkārt var dabūt no gaisa un zemes. Taču nav noslēpums, ka gaisā mēdz būt smagie metāli, bet augsnē dažādu gruntsūdeņu piesārņojuma elementi, – tā visa rezultātā augs šādās vietās izaug kā veselībai bīstams produkts.
Tas, ka tehnoloģiju izmantošana lauksaimnieciskajā ražošanā ir kaitīga vai videi nedraudzīga ir mīts, kas nācis no padomju laikiem, kad mēslojumiem bija pavisam citas, indīgas, ķīmiskās formulas (tajās bija daudz balasta vielu, kuras palika augsnē un gruntsūdeņos), tos izbārstot masveidā no lidmašīnām, nešķirojot vai konkrētais mēslojums ir domāts šai vai citai augu kultūrai. Taču tagad Latvijā tiek izmantoti tikai ES pazīstami un reģistrēti augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļi, kas nekādu kaitējumu videi nenodara. Tie tiek izmantoti saskaņā ar lietošanas instrukcijām, kas savukārt ir tapušas garu zinātnisko izmēģinājumu rezultātā. Katram augam ir paredzēti tieši viņam domāti minerālmēsli, ko uzņem tikai augs un augsnē nekas lieks vai kaitīgs nepaliek.
Jauno tehnoloģiju augstvērtīgumu un nozīmi efektīvas ražas iegūšanā apliecina pieprasījums pēc tām, īpaši no lielo saimniecību puses, kuras apzinās, ka ja vienu gadu šo procesu izlaidīs, nākošgad produkcija vairs var nebūt tik kvalitatīva, tāpēc tehnoloģiju ievērošana ir ārkārtīgi svarīga.