Kā liecina šodien publicētais Eiropas Komisijas jaunais ziņojums par pārrobežu patērētāju e-komerciju, pasūtījumu atteikums ir izplatīta problēma, ES patērētājiem mēģinot iegādāties preces tiešsaistē citā dalībvalstī.

Komisijas uzdevumā tika veikts plašs neatkarīgs anonīmas iepirkšanās uzdevums, kurā pircēji visā ES mēģināja iegādāties 100 populārus produktus – piemēram, fotoaparātus, kompaktdiskus, grāmatas, apģērbu – no pārrobežu tirdzniecības pakalpojumu sniedzēja. Kopumā tika veikti vairāk nekā 11 000 pārbaudes pasūtījumi.

Pētījumā atklājās, ka 60 % no pārrobežu transakcijām patērētājs nevarēja pabeigt, jo pārdevējs nesūtīja produktu un viņa valsti vai nepiedāvāja adekvātu pārrobežu maksājuma veidu. Vismazākās iespējas patērētājiem veikt pārrobežu pirkumu ir Latvijā, Beļģijā, Rumānijā un Bulgārijā. Tomēr visās valstīs, izņemot divas, veiksmīga pārrobežu darījuma iespējas ir mazākas par 50 %.

Skaidras ir arī iedzīvotāju zaudētās priekšrocības. Vairāk nekā pusē no dalībvalstīm 50 % vai pat vairāk produktu tīmeklī citā valstī varēja atrast par 10 % lētāk (ierēķinot transporta izdevumus). Un 50 % meklēto produktu nebija iespējams atrast savas valsts tīmekļa vietnēs, un tos piedāvāja tikai citas dalībvalsts tirgotājs.

Komisāre M. Kuneva sacīja: “Šā pētījuma rezultāti ir ļoti pārsteidzoši, tagad mums ir konkrēti fakti un skaitļi, kas norāda, ka Eiropas vienotais tirgus patērētājiem tiešsaistes tirdzniecībā vienkārši nedarbojas. Mums jāvienkāršo juridiskais labirints, kas traucē tirgotājiem tiešsaistē piedāvāt preces citās valstīs."

ES informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga  teica: “Digitālā vienotā tirgus izveide ir nozīmīga Eiropas prioritāte.  Mums nebūs īstas digitālās ekonomikas, kamēr mēs nenovērsīsim visus šķēršļus tiešsaistes darījumiem arī galapatērētājiem. Lai atdzīvinātu vienotā tirgus īstenošanu, šim mērķim jābūt visu politikas iniciatīvu saraksta galvgalī.”

Pēc aplēsēm Eiropas e-komercijas tirgus vērtība 2006. gadā bija 106 miljardi eiro. Internets ir visstraujāk augošais mazumtirdzniecības kanāls. 2008. gadā 51 % ES tirgotāju preces pārdeva tiešsaistē.

Taču tiešsaistes tirdzniecības šķēršļu iespaidā plaisa starp iekšzemes un pārrobežu e-komerciju arvien paplašinās. Kamēr to ES patērētāju skaits, kuri iepērkas tiešsaistē, divu gadu laikā (2006.‑2008.) pieauga no 27 % līdz 33 %, to patērētāju skaits, kuri kaut ko iegādājās tiešsaistē no citas ES valsts, palika nemainīgs (6 % līdz 7 %). Un tikai 21 % tirgotāju patlaban tirgojas arī pāri robežām.

Tomēr potenciālu var skaidri samanīt. Trešdaļa ES patērētāju apgalvo, ka viņi apsvērtu iepirkšanos tiešsaistē kādā citā ES valstī, ja produkts būtu lētāks vai labāks, un trešdaļa ir ar mieru iepirkties citā valodā. 59 % mazumtirgotāju ir gatavi tirgoties vairāk nekā vienā valodā.