Tweet

Ekonomiskā krīze liek Baltkrievijai meklēt palīdzību Eiropas Savienībā (ES), bet tajā pašā laikā valdība nepieņem politiskus lēmumus iekšējā disbalansa problēmu risināšanai un valsts struktūru izdevumu mazināšanai. Pasliktinoties ekonomiskajiem apstākļiem, arvien vairāk baltkrievu domā par ieguvumiem, ko varētu sniegt ES nauda, mazāk satraucoties par attiecību pasliktināšanos ar Krieviju, „Sorosa – fonda Latvija”, politikas centra „EuroCivitas” un „Office for a Democratic Belarus” biroja Briselē organizētajā diskusijā par pārmaiņām Baltkrievijā pauda Baltkrievijas eksperti.

„Baltkrievijā iedzīvotāju protesti ievērojami noklusuši ne politiski nogurušā Aleksandra Lukašenko, bet gan krīzes dēļ. Lielākajai daļai baltkrievu izjūtot bailes no bezdarba, pilsoniskās sabiedrības vērtības kapitulē naudai. Baltkrievijai no ES nepieciešama finansiāla palīdzība un politiska iejaukšanās demokrātisko vērtību materializācijai,” sacīja Baltkrievijas politikas analītiķis Aleksandrs Feduta (Aleksandr Feduta).

Publiskajā diskusijā „Pārmaiņas Baltkrievijā – jauna lappuse attiecībās starp Baltkrieviju un Eiropas Savienību vai taktiskas pārmaiņas?” Baltkrievijas politikas eksperti bija vienisprātis, ka ES un valsts pilsoniskajai sabiedrībai ir kopīgi jārod veids, kā nodrošināt godīgas vēlēšanas. „Pastiprinoties nesaskaņām A. Lukašenko atbalstošo institūciju vidū, demokrātiskas vēlēšanas diktatūru izskaudīs. Publiskajās uzstāšanās reizēs Baltkrievijas prezidents to zināmā mērā apstiprinājis, atzīstoties nogurumā no varas,” norādīja A. Feduta.

„Baltkrievi nevēlējās atzīt krīzi, ko vispirms izjuta tirdzniecības jomā strādājošie. Krītoties starptautiskajam pieprasījumam pēc baltkrievu eksporta, kas veido ļoti lielu daļu valsts ienākumu, svarīgākais ir pārorientēties uz citiem tirgiem. Baltkrievi arvien vairāk sāk apzināties, ka gaisma tuneļa galā ir Eiropa,” komentēja finanšu eksperts Dmitrijs Kruks (Dzmitry Kruk).

„Kuplais apmeklētāju skaits šajā pasākumā liecināja, ka Latvijas nevalstiskā sektora, valsts pārvaldes, mediju un pētniecības institūtu vidū ir vēlme uzzināt vairāk par Baltkrievijā notiekošo un arī pašiem aktīvi iesaistīties. Esam pārliecināti, ka šādi un citi līdzīgi pasākumi palīdz un iedrošina Latvijas pārstāvjus aktīvāk iesaistīties kopīgos projektos ar Baltkrievijas kolēģiem, tādējādi piedaloties Baltkrievijas kā atvērtas un demokrātiskas valsts izaugsmē,” komentē „Sorosa fonda – Latvija” izpilddirektors Andris Aukmanis.