Lielā mērā uzņēmējdarbības attīstību ietekmē ne vien pieprasījums un konkurence, bet arī valstiskie procesi Latvijā, nodokļu politika un savstarpējā sadarbība. Par šī brīža aktualitātēm nodokļu politikas izstrādē, par mērķiem un aktivitātēm, kā arī par uzņēmumu iespējām līdzdarboties politikas veidošanā jautājām LR Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Guntim Bērziņam (JL).

Kā vērtējat nodokļu ieņēmumus budžetā? Vai budžets pildās atbilstoši plānotajam?

Kopumā par budžetu var teikt, ka nodokļu ieņēmumi notiek pēc plāna. Pašlaik novirze ir par vienu procentu mazāk nekā budžetā tika plānots. Bet par atsevišķām nodokļu pozīcijām ir samērā lielas atšķirības – ir pozīcijas, kas pildās atbilstoši plānam un ir pozīcijas, kas nepildās tik labi kā plānots. Ja salīdzina ar budžetu, tad labi pildās un ir pat pārpildīti divi nodokļi - uzņēmumu ienākumu nodoklis (UIN) un pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Otrais jau ir par 18-19% vairāk par plānoto. Toties iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) pildās ne īpaši labi – tikai 30% no plānotā. Arī diemžēl akcīzes nodoklis neuzrādā tik labu ieņēmumus, kā bija paredzēts. Galvenais, kas nepildās, ir akcīzes nodoklis no tabakas izstrādājumiem. Iemesls ir samērā labi redzams - no Krievijas vairumā tiek ievesti nelegālie tabakas izstrādājumi. Tas tādēļ gan, ka Krievijā akcīzes nodoklis, gan arī tabakas cenas ir daudz zemākas.

Samērā daudz tiek darīts, lai šo kontrabandu ierobežotu, vai tas neatspoguļojas nodokļu ieņēmumos?

Tiek darīts daudz, taču šķiet, ka tomēr vēl joprojām tabakas izstrādājumu kontrabandas apjoms nav būtiski samazinājies. Kādēļ tas tā notiek, grūti pateikt. Attiecībā uz tabakas produktiem, akcīzes nodokļa ieņēmumi, salīdzinot ar plānoto, ir ap 400% mazāk, nekā budžeta paredzēts. Man šķiet, ka vairāk kā puse no visām cigaretēm, kas Latvijā tiek iegādātas, ir faktiski nelegālas.

Kā laika gaita mainās budžeta ienākumi pozīcijās, kurās ieņēmumi nav pietiekoši?

Attiecībā uz iedzīvotāju ienākumu nodokli – iemesli, kādēļ tas varbūt pildās sliktāk nekā budžeta paredzēts, ir divējādi. Viens no tiem ir tas, ka bezdarba līmenis Latvijā palielinās un bezdarbnieki nemaksā iedzīvotāju ienākumu nodokli. Otrs iemesls ir samērā izplatītā prakse atalgojumu maksāt “aploksnēs”, kas arī neparādās kā iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Man šķiet, ka situācija pēdējā gada laikā noteikti ir būtiski pasliktinājusies. Domāju, ka tas, ka esam cēluši nodokļus un visa šībrīža ekonomiskā situācija rosinājusi palielināties arī pelēkās ekonomikas īpatsvaram.

Šobrīd rodas iespaids, ka mēs Latvijā esam nonākuši tādā kā strupceļa situācijā ar ēnu ekonomiku. Ekonomisku apstākļu spiesta valdība ir pacēlusi nodokļu likmes samērā augstu. Uzņēmumi un iedzīvotāji pēc iespējas cenšas izvairīties no nodokļiem. Ir palielinājusies nelegālā nodarbinātība un ēnu ekonomika. Ir jautājums, vai būtu iespējams vienoties par kaut kādu sociālu kontraktu, kad uzņēmumi apņemtos maksāt nodokļus, un no otras puses, valdība apņemtos samazināt nodokļu likmes. Beigās varbūt rezultāts būtu tāds pats, kā tas ir šobrīd, bet uzņēmēji varētu darboties godīgi. Taču to, kā šādu situāciju panākt, nav tik viegli saredzēt. Ir tāda sajūta, ka nepieciešams šāds sociālais kontrakts jeb vienošanās. Gribētu rosināt, lai uzņēmēju apvienības padomātu šajā virzienā.

Jūsuprāt iniciatīvai ir jānāk no uzņēmējiem vai no valdības?

Valdība jau arī ir uzņēmusies iniciatīvu – tikko kā Ministru Kabinetā ir pieņemts plāns ēnu ekonomikas samazināšanai. Valdība apzinās situāciju, taču varbūt šāda ideja plānā nav ietverta.

Cik lielā mērā nodokļu celšana ir atmaksājusies – vai kopumā ieņēmumi budžeta ir palielinājušies?

Domāju, ka ir palielinājies ienākums, jo ir redzams, ka, piemēram, PVN pildās vairāk nekā budžetā tika prognozēts. Lai arī paaugstinājām iedzīvotāju ienākumu nodokli, taču diemžēl tas nav atspoguļojies kopējā nodokļu masā.

Kā kopumā vērtējat nodokļu politiku šobrīd Latvijā, vai iespējams teikt, ka tā ir uzņēmējiem draudzīga?

Valdība pēdējā gada, pusotra gada laikā ir bijusi spiesta celt nodokļus. Nevarētu teikt, ka nodokļu celšana ir uzņēmumiem kaut kas draudzīgs. No otras puses, ņemot vērā situāciju kopumā, valdība ir pēc iespējas mēģinājusi ņemt uzņēmēju intereses vērā, arī to, ka tomēr vēlamies stimulēt uzņēmējdarbību un eksportu. Domāju, ka iespēju robežās valdība ir mēģinājusi skatīties, lai nodokļi tomēr parāk daudz negulstas uz uzņēmēju pleciem, un ir mēģinājusi būt draudzīga uzņēmumiem.

Kā Jūs vērtējat, kas ir tās atbalsta jomas, kas Latvijas uzņēmējiem šobrīd ir visvairāk nepieciešamas un cik liela mēra valstiskā līmenī tas tiek risināts?

Es varu dot vienu piemēru, ko izskatījām pagājušajā nedēļā. Tas saistījās ar akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei. Esošā likumdošana paredzēja, ka no š.g. 1. maija piemēros akcīzes nodokli dabasgāzei. Valdība dažādu tehnisku iemeslu dēļ to lūdza atlikt uz 1.jūniju. Saistībā ar to, ka tika atvērts likums, mēs zināmā mērā arī pārskatījam to, kurām jomām dabasgāzei akcīzes nodoklis tiks piemērots. Rezultātā no iesniegumiem, kas tika saņemti no uzņēmumu asociācijām, kā arī no diskusijām komisijā, visbeidzot tomēr nolēmām, ka ražošanas procesiem kā tādiem, akcīzes nodoklis dabasgāzei netiks piemērots. Tāpat nodoklis netiks piemērots arī elektrības ražošanai, jo elektrības ražošana arī ir zināmā mērā eksporta prece. Konstatējām, ka plusi un mīnusi ir aptuveni vienādi no nodokļa piemērošanas elektrības ražošanai.

Kā Jūs kopumā vērtējat uzņēmumu pašu iniciatīvu interesēties, dot savu ieguldījumu, diskutēt kaut kādā mērā ietekmēt lēmumu pieņemšanu tieši nodokļu jautājumos? Vai uzņēmumi aktīvi iesaistās, vai šī aktivitāte varētu būt lielāka?

Kad kāds konkrēts jautājums parādās presē un asociācijas saprot, ka šis jautājums tiek pārrunāts, tad jāsaka, ka uzņēmumu asociācijas vairāk nekā individuāli uzņēmēji ir diezgan aktīvi. Šeit komisijas telpās samērā bieži notiek plašas diskusijas.

Kas ir tie līmeņi, kuros uzņēmumi ir aicināti piedalīties un kā viņiem par to uzzināt?

Varu runāt tikai par Saeimas līmeni. Uzņēmumi var, protams, iesaistīties arī valdības līmenī, sekot līdzi kas tiek lemts sekretāru sanāksmē, kas tiek skatīts Ministru kabinetā. Taču runājot tieši par Saeimu, kad tiek izskatīts attiecīgs likumprojekts, uzņēmēji var iesaistīties diskusijās par šo likumprojektu. Viņi bez šaubām var arī ierosināt grozījumus attiecīgos likumprojektos, kas nozīmē, ka komisijai ir likumprojekts jāatver. Taču atvērt nodokļu likumus ir samērā jūtīga lieta, jo tikko kā likumu atver, nekavējoties rodas liels skaits dažādu priekšlikumu. Parasti skatām tos likumus, kur iniciatīva nāk no valdības, kur ir priekšlikumi konkrēto likumu atvērt. Tagad priekšvēlēšanu gaisotnē jāsaka, ka nāk arī daži likumi, ko ir rosinājušas attiecīgas partijas, kur arī ir paredzēta likumu atvēršana. Es gribētu teikt, ka asociācijām un uzņēmumiem ir jāseko līdzi tam, kas ir izskatāmie likumprojekti, jāraksta vēstules vai jānāk šeit diskutēt.

Kā Jūs vērtējat, vai uzņēmumiem ir pietiekošas iespējas iesaistīties un vai viņu priekšlikumi tiek ņemti vērā?

Personīgi es domāju, ka iespējas ir pietiekamas, bet tajā pašā laikā man šķiet, ka uzņēmējiem un uzņēmumu asociācijām ir jābūt vēl aktīvākām – tām pašām ir jāseko līdzi un tiklīdz kā asociācijas redz, ka ir kaut kas, kas saistās ar viņu jomu, tad, es domāju, ka vajadzētu pēc iespējas aktīvi arī iesaistīties.

Kā vērtējat šī brīža situāciju kreditēšanas jomā? Kādas ir uzņēmumu iespējas pretendēt uz kredītu saņemšanu?

Budžeta Komisijā pavisam nesen tika organizēta sanāksme, kurā bija uzaicināti pārstāvji no četrām lielākajām bankām, kā arī no Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) un attiecīgajām ministrijām, lai šo jautājumu skatītu, jo samērā daudz tomēr parādās sūdzības par to, ka nenotiek uzņēmumu kreditēšana. Bankas šajā jautājumā pastāv uz to, ka kreditēšana notiek, ka sākot pat no pagājušā gada otrā ceturkšņa tiek izsniegti arvien vairāk jauni kredīti un ka kreditēšanas joma kā tāda joprojām turpinās.

Kopējai kreditēšanai augstākais punkts bija 2008. gadā, un tagad, viņuprāt, līmenis esot nokrities par 7%, kā liecina informācija no Komercbanku asociācijas. Tirdzniecība, piemēram, ir nokritusies par kādiem 15%, tādēļ bankas uzskata, ka 7% nemaz nav daudz. Arī attiecībā uz jauniem kredītiem augstākais punkts bija 2008. gada otrajā ceturksnī. Mēs esam krituši, bet zemākais punkts ir pagājušā gada otrais ceturksnis, un kopš tā laika rādītāji atkal pamazām kāpj.

Bija arī diskusija par to, ka banku viedoklis atšķiras no tā, ko saka uzņēmēji. Bankas no savas puses uzsver divas lietas. Pirmais ir tas, ka, lai kreditētu, vajag labu biznesa plānu, taču liela daļa no viņiem iesniegtajiem nav biznesa plāni ar segumu. Viņi, kā banka, nevar kreditēt biznesu, kuram nav seguma. Joprojām ir daudz “slikto” kredītu, tāpēc bankas nevēlas uzņemties vēl kādas papildus saistības. Otrais, ko bankas saka, ir svarīgi, lai uzņēmumi paši piedalās ar daļu savu ieguldījumu. Banku mēraukla ir tā, ka vismaz 30% no kopējās projekta summas, jānāk no uzņēmuma. Banku pārstāvju viedoklis un arī es domāju, ka tas ir pareizi, jo uzņēmējdarbībā tomēr galvenie ir uzņēmēji, ka tas ir uzņēmēju projekts, tā ir viņu ideja, ko viņi mēģina īstenot, un banka ir tikai palīga lomā. Nevar būt tā, ka vienmēr uzņēmuma izaugsme ir atkarīga tikai no apjomīga bankas atbalsta. Riskus un atbildību vajag samērīgi sadalīt.

Tā bija saruna ar bankām, uzņēmēju pārstāvji šoreiz nepiedalījās, taču varu iedomāties, ka viņiem varbūt būtu nedaudz citāds skats. Taču iemesls, kāpēc šo diskusiju organizējam, bija tas, ka sabiedrība visu laiku sūdzas, ka nevar saņemt kredītus, nav apgrozāmo līdzekļu – zemniekiem vajag sēt, bet nav naudas.

Kā šī informācija nonāks pie uzņēmējiem?

Es ceru, ka caur presi informācija nonāks, jo tā bija atklātā sēde un piedalījās arī preses pārstāvji.

Vai esat domājuši par šīs tēmas attīstīšanu, veidojot diskusijas kopā ar uzņēmējiem?

Patlaban par to domājam. Šī diskusija notika tikai pavisam nesen un pagaidām komisijā esam samērā aizņemti. Uzņēmumi tomēr ir dažādi, atšķirībā no bankām, kas ir līdzīgas. Uzņēmumi ir lieli, mazi, aktīvi, neaktīvi. Mēs to pārrunājām, bet nebijām īsti droši, kuri ir tie uzņēmumi, kurus vajadzētu aicināt. Taču es labprāt uzklausītu idejas un priekšlikumus, kā šādu diskusiju veidot, jo uzņēmumu uzklausīšana varētu būt šīs medaļas otra puse.

Kas ir tās jomas, kas šobrīd tiek aktīvāk kreditētas, vai tādas ir?

Visvairāk bankas kreditē tos uzņēmumus, kur var redzēt, ka tiešām attīstās eksports. Tāpat kreditē uzņēmumus ar labu biznesa plānu. Galvenās šādas jomas pašlaik Latvijā ir lauksaimniecība, kokrūpniecība un metālrūpniecība. Tās ir trīs galvenās.

Kas ir šobrīd Saeimā izskatāmi aktuālākie jautājumi nodokļu jomā? Ar kādām izmaiņām uzņēmumiem var nākties rēķināties?

Ir vairākas lietas aktuālas. Viens no pēdējiem bija jautājums par samazinātas PVN likmes piemērošanu viesnīcām, kur labvēlīgi uz to skatījāmies un no 1.maija samazinājām nodokļu likmi. Tad vēl, kā jau minēju, skatījām akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei. Pašlaik komisijā ir nodokļu pakete, kas attiecas uz mikrouzņēmumiem – seši likumi, kas ir mikoruzņēmumu nodoklis. Ar to mēs šobrīd aktīvi strādāsim.

Pamatā, kā paredz šis projekts ir, ka uzņēmumi, kuriem gada ienākumi ir zem 70 000 latu, varētu deklarēt sevi kā mikrouzņēmumu un tiem būtu jāmaksā tikai viens nodoklis. Tas būtu nodoklis, kas aizvietotu gan uzņēmumu ienākumu nodokli, gan iedzīvotāju ienākumu nodokli. Mikrouzņēmuma statusu varētu saņemt mazie uzņēmumi ar ierobežotu darbinieku skaitu (līdz pieciem darbiniekiem), kā arī būtu citi ierobežojumi – cik lielu atalgojumu darbinieki drīkstētu saņemt u.t.t.. Tur ir samērā daudz dažādu detaļu, tāpēc nepieciešams zināms laika periods, kamēr iedziļināsimies visās šī likumprojekta niansēs. Tā galvenais mērķis varbūt ir ne tik daudz kā samazināt nodokļu slogu, cik samazināt birokrātiskās procedūras. Jo šobrīd uzņēmumi pārāk bieži sūdzas, ka regulāri un dažādos termiņos ir jāiesniedz ļoti daudz dažādu atskaišu un ziņojumu. Mikrouzņēmuma likumprojekta ideja ir arī vērsta uz cilvēkiem, kas, iespējams, palikuši bez darba. Tas būtu tāds vienkāršs veids, kā cilvēkus mudināt uzsākt uzņēmējdarbību.

Šis likums Saeimā varētu tikt pieņemts š.g. jūnija otrajā pusē.