Kopš 2004. gada 1. maija, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, Latvijas tautsaimniecībā ir ieguldītas ES struktūrfondu investīcijas 656,7 miljonu eiro apmērā no četriem fondiem – Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta.
 
2004.-2006. gada plānošanas periodā vislielāko atbalstu ir saņēmusi uzņēmējdarbības un inovāciju nozare, kurā izmaksāts 169,6 miljonu eiro (26%) struktūrfondu finansējums, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā (126,3 miljoni eiro jeb 19%), transporta un IKT (120,6 miljoni eiro jeb 18%) un lauksaimniecības jomā (94,9 miljoni eiro jeb 14% ).

2004.-2006. gadā ES fondu ietekme uz kopējo pieprasījumu svārstījās no 2,4% IKP pieauguma 2004. gadā līdz 4,5% IKP pieaugumam 2005. un 2006. gadā, bet kopējā piedāvājuma pieaugums bija 1% 2004. gadā, 2,9% 2005. gadā un 6,5% 2006. gadā. Savukārt gan inflācijas procesu, gan ārējās bilances attīstību galvenokārt noteica citi faktori, nevis ES fondi.

ES fondu izmantošanai bijusi pozitīva ietekme uz darbaspēka pieprasījumu,  faktiskajām darba algām un budžeta sabalansēšanu. Tāpat gan 2004.-2006. gada plānošanas perioda rezultāti, gan prognozētie rezultāti laika periodam no 2007.-2015. gadam liecina, ka fondu līdzekļu novirzīšana cilvēkresursiem un infrastruktūrai ir pozitīvi vērtējama, jo tiek prognozēts, ka šiem faktoriem būs samērā liela ietekme uz tautsaimniecības attīstību.

Atzīmējams, ka Latvija ir viena no tām ES dalībvalstīm, kas nodrošinājusi savlaicīgu un veiksmīgu struktūrfondu ieviešanu, tai skaitā tā saucamā "N+2" nosacījuma ievērošanu visā 2004.-2006. gada plānošanas periodā. "N+2" princips nozīmē to, ka par kārtējā gadā piešķirto struktūrfondu finansējumu ir jāpieprasa finansējuma atmaksa EK divu gadu laikā no piešķiršanas gada. Gadījumā, ja struktūrfondu finansējums netiek pieprasīts, tas automātiski tiek atskaitīts no fondu kopējā piešķīruma apjoma.

EK kopā ir deklarēti 656,7 miljoni eiro jeb 105% no kopējā piešķīruma. 5% pārpilde radusies uz Latvijas nacionālā lēmuma pamata uzņemties virssaistības, kas savukārt šobrīd garantē rezervi tiem gadījumiem, kad programmas slēgšanas procesā Latvija pati vai EK konstatē neatbilstoši veiktus izdevumus un kad jāpiemēro finanšu korekcija. Tādā situācijā 5% rezerve var tikt izmantota, aizstājot neatbilstošos izdevumus ar rezerves dek1arētiem attiecināmiem izdevumiem.

Balstoties uz 2004.-2006. gada periodā gūto pieredzi, visās ES fondu ieviešanas procesa stadijās ir veikti uzlabojumi jaunajā 2007.-2013. gada periodā. Neatsveramu pieredzi ir guvušas ES fondu administrēšanā iesaistītās institūcijas, spējot jaunajā ES fondu periodā piedāvāt kva1itatīvākus pakalpojumus un efektīvāku savstarpējo sadarbību. Vērtīgu pieredzi guvuši ari finansējuma saņēmēji, kuri 2007.-2013.gada p1ānošanas periodā spēj izstrādāt kvalitatīvākus projektu iesnieguma projektus, pārzina saistīto likumdošanu un ir vērsti uz efektīvāku sadarbību.