Šodien pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē iespēju uzņemt Īslandi Eiropas Savienībā, norādot, ka strīdīgais jautājums par "Icesave" banku un atmaksu Apvienotās Karalistes un Nīderlandes valdībām jārisina divpusēji.

Rezolūciju Parlaments pieņēma ar pārliecinošu balsu vairākumu. - deputāti atzinīgi vērtē ES dalībvalstu vadītāju 17.jūnija lēmumu sākt iestāšanās sarunas ar Īslandi, kas dalības pieteikumu iesniedza 2009.gada jūlijā.

Rezolūcija atzīmē, ka Īslandes pievienošanās Eiropas Savienībai piešķirs lielāku nozīmi Arktikas reģionā.  Īslande ir Šengenas līguma un NATO dalībvalsts. Kopš 1973.gada tā piedalās brīvās tirdzniecības asociācijā ar ES.

Strīdīgajā jautājumā par banku "Icesave" deputāti  atgādina, ka Īslandei ir pienākums sniegt minimālo kompensāciju bankas noguldītājiem Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē, kā to 26.maija oficiālajā paziņojuma vēstulē prasa Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas (EFTA) Uzraudzības iestāde. Šā gada 6.marta referendumā noraidīja pēc "Icesave" bankrota izstrādāto atmaksas plānu.

Parlaments arī aicina Īslandi izbeigt vaļu medības, kas ir pretrunā ar ES tiesību aktiem.

Deputāti uzsver, ka Īslande kā Eiropas Ekonomikas Zonas dalībvalsts jau pilda lielāko daļu ES prasību, jo īpaši vienotā tirgus jomā. Tomēr valstij būtiski jāreformē finanšu pārraudzības sistēma un veids, kā tiek apstiprināti tiesneši, prokurori un tiesu sistēmas augstākās amatpersonas.

Pirmās iestāšanās sarunu tēmas ir: lauksaimniecība, zivsaimniecība, nodokļi ekonomikas/monetārā politika un ārējās attiecības.

Rezolūcija arī norāda, ka ES kopš 2009.gada vasaras Īslandes sabiedrības atbalsts dalībai ir krities. Kandidātvalsts iestādes tādēļ aicinātas uzsākt sabiedriskas debates, kas pievērstos Īslandes iedzīvotāju bažām.