Tweet

Cik aktīvi uzņēmumi šobrīd ir mārketinga komunikācijas aktivitāšu realizācijā? Vai un kā pēdējā gada laikā aktivitāte mainījusies?
Kā liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia dati, reklāmas tirgus pēdējā pusgada laikā atkal piedzīvo aktivitātes pieaugumu. Tas norāda, ka palielinājusies arī mārketinga aktivitāšu realizācija. Protams, neesam vēl sasnieguši pirmskrīzes perioda rādītajus, bet reklāmas tirgus kopumā atlabst.
Krīze ir uzņēmumus izmācījusi. Tagad viņi daudz vairāk pievērš uzmanību mārketingam un reklāmai – tam, ko tā spēj dot un cik tajā ieguldīt, lai tas nestu rezultātu. Iepriekš pret šo jomu daudzi uzņēmumi izturējušies pārāk vieglprātīgi, taču nevar noliegt, ka atsevišķos gadījumos šāda attieksme saglabājusies arī šobrīd. Lielie uzņēmumi joprojām paliek pie ierasta scenārija un pērk auditoriju, turpretī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem daudz svarīgāks tagad ir rezultāts. Tie piestrādā pie preces, pakalpojuma un servisa kvalitātes uzlabošanas, ar to piesaistot auditorijas uzmanību un palielinot klientu skaitu. Arī lieliem uzņēmumiem ir svarīgs rezultāts, bet viņiem informācijas aprite ir lēnāka. Viņi turpina pirkt auditoriju un īsti nezin, vai viņiem reklāma īsti strādā, vai nestrādā. Šeit pat nav vietā H. Forda izteiciens par to, ka puse no reklāmā ieguldītas naudas iet vējā, bet īsti nezinu, kura puse. Šeit jau varētu būt runa par nelietderīgam ¾.
Arī lielos uzņēmumus ir skārusi krīze. Tālākas attīstības iespējas ir atkarīgas no tā, cik prasmīgs ir vadītājs. Daži uzņēmumi, saskaroties ar grūtībā, uzreiz ekonomē tieši uz mārketingu, neapdomīgi atmetot lielu skaitu aktivitātes.

Kas ir galvenie, biežāk realizētie un efektīvākie mārketinga elementi šobrīd?
Tas ir atkarīgs no produkta, tirgus, uzņēmuma lieluma, mērķa auditorijas un no ļoti daudziem citiem aspektiem. Šobrīd joprojām turpinās reklāmu izvietošana tradicionālajos medijos – televīzijā, žurnālos – pieaug reklāmas aktivitātes internetā. Biežāk realizētie mārketinga elementi ir tie, kas neprasa salīdzinoši lielas investīcijas un sola ātru atdevi. Šobrīd piedzīvojam pārdošanas veicināšanas programmu, tiešā mārketinga un kopā iepirkšanās portālu aktivitātes bumu. Uzņēmumi sacenšas par naudu, daži to dara pat samērā izmisīgi.

Cik lielā mērā uzņēmumi novērtē mārketinga sniegtās iespējas un vēlas ieguldīt naudu reklāmā, sabiedriskajās attiecībās?
Uzņēmumam šobrīd svarīga ir nevis peļņa, bet iespēja paaugstināt savu konkurētspējas līmeni un iekarot lielāku tirgus daļu. Būt labākiem par konkurentiem, piedāvāt labāku servisu. Tikai tas viņiem var nodrošināt iespējas izdzīvot un attīstīties.
Uzņēmumi ir gatavi ieguldīt, ja viņiem ir pamatojums, ka, izmantojot šīs investīcijas, viņi sasniegs rezutlātu. Ja viņiem ir apliecinājums, ka konkrēta pieeja mārketingam strādā, viņi izmantos šīs iespējas.

Ko viņiem šis ieguldījums sniedz un kādēļ tieši šobrīd mārketinga komunikāciju ir vērtīgi realizēt?
Šobrīd ir īstais laiks, kad piedomāt pie mārketinga aktivitāšu realizāciju, jo pārmaiņu laiks dod ļauj izmantot iespējas un sasniegt augstākus mērķus. Kad tirgus ir piesātināts, visu vajadzības apmierinātas, savas pozīcijas uzlabot uzņēmumam ir grūtāk. Tagad daudzi spēlētāji tirgu atstāj, tādēļ būtiski strādāt – būt veiklākiem un gudrākiem – lai aizpildītu brīvās nišas un piesaistītu auditoriju. Tā ir iespēja piesaistīt jaunus klientus un palielināt tirgus daļu.
Ekonomiskās recesijas situāciju iespējams izmantot sev par labu – apsteigt konkurentus, dabūt līdera pozīcijas tirgū un attīstīties. Lai to izdarītu, mārketings, reklāma, sabiedriskās attiecības ir izšķirošas.

Vai arī mārketingā iespējama optimizācija, izmaksu ekonomija? Kā to realizēt? Kas ir tās pozīcijas, kurās uzņēmums var atļauties taupīt, negatīvi neietekmējot tā darbību un attīstības iespējas?
Jebkuram uzņēmuma vai mārketinga daļas vadītājam, kas tirgu nav pirmo dienu, iesaku paņemt un pārskatīt iepriekšējo gadu mārketinga izmaksu tāmi, izvērtējot katru pozīciju un tās atdevi, rezultātu. Mārketinga vadītajam jābūt kompetentam, lai izšķirtu tās aktivitātes, kas sniedz rezultātu no tām, kas tikai ir ierastas. Ir jāskatās uz jaunām iespējām. Optimizēt var vienmēr, bet daudz svarīgāk ir gudri optimizēt. Ir jāinvestē tur, kur risinājumi sniedz lielāko ieguvumu uzņēmumam. Tas, protams, nav viegli. Lielākā daļa speciālistu “virzās pa jau iebrauktām sliedēm” - izmanto ierastos komunikācijas kanālus, vienas un tas pašas reklāmas formas, tos pašus medijus – nepieiet darbam radoši, lai gan tieši radošums ir šīs profesijas galvenais trumpis.
Tā, piemēram, Prakstiskā Mārketinga Akadēmija šobrīd piedāva uzņēmumiem mārketinga optimizācijas programmu. Uzņēmums var atnākt un mēs izvērtējam tā veiktās mārketinga komunikācijas aktivitātes, to izmaksas un atdevi, kā arī piedāvajam risinājumus, ka samazināt izmaksas vienlaikus saglabajot vai pat paaugstinot aktivitāšu efektivitati – sasniedzot vienlīdz labus rezultātus. Uzņēmumam šīs konsultācijas neko nemaksā. Bieži uzņēmumiem ir nepieciešams profesionāļa viedoklis no malas, kas ļauj veikt pamatotas un rezultatīvas izmaiņas mārketingā. Uzņemumi labprāt izmanto šīs konultāciju iespējas, jo taš ļauj ekonomēt līdzekļus, nesamazinot mārketinga efektivitāti.

Kuros gadījumos uzņēmums pats var realizēt mārketinga un komunikācijas aktivitātes un kad griezties pēc aģentūru vai speciālistu palīdzības. Kā uzņēmumam izvērtēt savu kapacitāti?
Vispirms jāapzinās savi iekšējie resursi, jāizvērtē iepriekšējās aktivitātes, ro realizācija. Ir ļoti daudz aspekti, kas liecina par labu vai par sliktu pašu un aģentūras darbam. Iztiekot tikai ar saviem spēkiem, uzņēmums var daudzas lietas neizvērtēt pietiekoši objektīvi, jo trūkst skatījuma no malas. Tajā pašā laika arī aģentūra negarantē panākumus, jo arī tas piedāvājums ir rūpīgi jāizvērtē. Latvijā aģentūras ir ļoti dažādas – atšķirīgi cenu līmeņi, radošums, servisa kvalitāte. Šī sadarbība ir rūpīgi jāizvērtē, nedrīkst sevi ļaut apvārdot. Šobrīd nereti ir tā, ka reklāmas aģentūra klienta reklāmu izvieto tur, kur ir ievērojamākas atlaides, lai paši iegūtu lielāku peļņu. Uzņēmuma mārketinga speciālists savukārt izvieto reklāmu tur, kur pierasts, kur viss ir zināms un pazīstams, kur tā kādreiz ir sniegusi vajadzīgo atdevi. Aģentūrām redzes loks objektīvi ir plašāks, jo viņi šajā vidē ir dziļāk, tādēļ tikpat labi tas var būt lielisks papildinājums darbinieka kompetencēm uz zināšanām tieši par konkrēto uzņemumu. Šeit panākumu garants ir tieši veiksmīgā sadarbība. Ir dažādi gadījumi, taču labākais risinājums ir profesionāls uzņēmuma mārketinga vadītajs, kas vienlaikus kritiski un atsaucīgi pieiet sadarbībai ar aģentūras speciālistiem.

Pēdējā laikā arvien lielāku aktualitāti izpelnās sociālie tīkli, internets un jaunās tehnoloģijas kā komunikācijas kanāli? Kā vērtējat, vai šīs iespējas ir piemērotas visiem uzņēmumiem, vai tā nav tikai modes lieta un kā izvērtēt aktivitāšu atdevi?
Komunikācijas atdevi sociālajos tīklos jāizvērtē tikpat rūpīgi, ka jebkuras citas mārketinga komunikācijas aktivitātes rezultāti. Uz to norāda vairāki aspekti – cik liela auditorija izmanto šos sociālos tīklus, cik daudz cilvēkus ir iespējams caur tiem sasniegt.
Tas, ka sociālajos tīklos reklāma ir bez maksas ir mānīgs iespaids, jo, lai arī tas neprasa tiešas izmaksas, tas paņem laiku, kas savukārt ir jāpērk par naudu. Turklāt efektīvas un rezultātu sniedzošas aktivitātes sociālajos tīklos prasa regulāru uzmanību, labi, ja to dara speciālists.
Viennozīmīgi jāsaka, ka sociālie tīkli ieņems arvien nozīmīgāku lomu korporatīvajā komunikācijā, tādēļ uzņēmumiem tos nevajadzētu ignorēt. Jo ātrāk organizācija sāks tos izmanotot sava komunikācijā, jo vieglāk būs iespējams sasniegt rezultātu. Ar katru mēnesi, ar katru gadu kļūs arvien grūtāk, jo arī šajā vidē izveidosies piesātinājums. Kamēr, piemēram, Twitter tīklā ir dažas kafejnīcas, tām ir savi sekotāji, kas iepazīstas ar informāciju, taču simtajai kafejnīcai jau būs daudz grūtāk iegūt sev uzmanību no sociālā tīkla lietotājiem. Tad būs jārīkojas gudrāk, jārealizē kādi īpašie piedāvājumi, tomēr arī tie drīz vien paliks neefektīvi.
Arī uzņēmumiem, kuri šobrīd uzskata, ka viņu auditorija sociālos tīklus nelieto, ieteiktu rūpīgi pārdomāt šo viedokli, jo cilvēku loks sociālajos tīklos ir ļoti plašs un tas turpina pieaugt. Ir mānīgi uzskatīt, ka ir cilvēku grupas, kas tur neiesaistās. Situācija tikai eskalēs
Atdeve no sociālajiem tīkliem nav jācenšas pārvērst tūlītējā naudā. Tur vienkārši ir jābūt. Šobrīd varbūt nevar precīzi izmērīt investīciju apjomu un atdevi, tomēr uzņemums nedrīkstētu šo iespēju palaist garām. Tas nav apspriežams jautājums.
Sociālie tīkli Latvijā un arī pasaulē joprojām atrodas tikai aizmetņa līmenī. Tie turpinās izplesties un ievilkt sevī ne vien privatpersonas, bet arī kompānijas. Drīzumā uzņēmumu interneta lapas pārtaps par profiliem twitter vai facebook, nodrošinot maksimālu interaktivitāti. Tur nav jārēķina, tur ir jābūt iekšā, jāpiedalās.

Kādas vēl izmaiņas gaidāmas reklāmas un mārketinga tirgū?
Reklāma no galvenā komunikācijas līdzekļa kļūst par vienu no. Tā stāv līdzās klientu lojalitātes programmām, pārdošanas veicināšanai, klientu attiecību vadībai utt. Neredzu pamatu, kādēļ reklāmas aģentūras tā būtu jāturpina saukt, jo reklāma ir savu laiku nokalpojusi. Tai neuzticas, par to smejas, to ignorē. Vecās paaudzes vienvirziena komunikācija ir sevi izsmēlusi, savu laiku nodzīvojusi. Turpretī divvirzienu komunikāciju nevaram vairs saukt par reklāmu, tādēļ ir kaut kas jāmaina. Reklāmas īpatsvaram ir jāsamazinās, tā vietā jānāk citām komunikācijas formām un risinājumiem. Reklāmas aģentūrām ir jātransformējas par klientu attiecību aģentūrām. Šobrīd ikviens cilvēks pats var kļūt par mediju, rakstot internetā blogu. Viņš var sagraut vai spodrināt uzņēmuma tēlu. Cilvēki daudz vairāk izvērtē jebkuru piedāvājumu, vairāk iesaistās komunikācijā. Uzdevums ir novirzīt šo informācijas aprites plūsmu vēlamajā gultnē. To var nodrošināt tikai aktivitāšu integrācija.