Tweet

Kā kopumā vērtējat uzņēmējdarbības attīstības iespējas šobrīd reģionos Latvijā?
Ekonomiskā situācija valstī neizbēgami ir atsaukusies uz attīstību reģionos. Zināmas korekcijas ekonomiskā situācija ieviesusi mazo un vidējo uzņēmumu segmentā – kāds durvis aizvēris, cits šajā laikā atradis jaunu nišu, ko attīstīt. Kopumā varam pateikties Valmierā esošajiem ražošanas uzņēmumiem, kuru darbības dēļ pilsēta recesiju nav izjutusi tik sāpīgi kā citviet Latvijā. To apliecina bezdarba rādītāji, kas Valmierā arī aizvadītajā ziemā turpināja kristies.
Pašlaik, lūkojoties uz uzņēmējdarbības attīstību, jāatzīst, ka šis ir inovāciju laiks – jauni, neordināri nišu risinājumi, piedāvājumi ir Latvijas uzņēmēju tilts gan pie patērētājiem vietējā, gan starptautiskā tirgū.

Kas ir tās sfēras, kurās uzņēmējdarbības vide reģionos atšķiras no Rīgas?
Ļoti svarīgs priekšnosacījums ir konkrētā reģiona attīstība un konkurētspēja, infrastruktūra, kvalificēta darbaspēka un papildus pakalpojumu pieejamība. Valmierai piemīt visas iepriekšminētas komponentes, taču tas nav tikai pilsētas izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, bet mērķtiecīgas attīstības rezultāts vairāku desmitu gadu garumā. Turklāt Valmieras pilsētas pievienotā vērtība ir Vidzemes Augstskola, kas, neskatoties uz kopējo situāciju augstākās izglītības jomā, turpina attīstīties, īpaši jomās, kas mūsu tautsaimniecībā ir stratēģiski svarīgas – inženiertehniskās zinātnēs u.tml. Mūsu pilsētas stiprā puse ir arī reģiona nozīmes pakalpojumu pieejamība – valsts iestāžu struktūrvienība klātbūtne, mūsdienīga veselības aprūpe, kultūras un sporta būves.

Kas ir galvenās valstiski noteiktās normas, noteikumi, kas kavē un kas palīdz uzņēmumiem pastāvēt un attīstīties, runājot tieši par reģioniem?
Līdzīgi kā valstī kopumā, arī reģionos uzņēmējdarbības attīstībai svarīga ir valsts kopējā politika, īpaši nodokļu sfērā. Ikvienam komersantam, kā lielam ražotājam, tā jaunajam uzņēmējam, ir svarīgi saprast, kā mainīsies nodokļu apmēri, kā tas atsauksies uz resursu izmaksām u.tml. Tāpat nav mazsvarīgs dialogs ar starp pārvaldi (gan valsts, gan pašvaldību līmenī) un uzņēmējdarbības sektoru. Valmierai šajā jautājumā ir ar ko lepoties – mums jau vairākus gadus darbojas Valmieras Uzņēmēju konsultatīvā padome, kas pulcē gan lielos ražotājus, gan mazo un vidēju uzņēmumu pārstāvjus. Tiekoties reizi mēnesī notiek gan savstarpējās informācijas apmaiņa, gan uzņēmēju iesaistīšana pilsētai svarīgu jautājumu risināšanā, piemēram, pilsētas attīstības programmas vai teritorijas plānojuma izstrādē. Darām visu, lai uzņēmēji būtu informēti par pilsētā notiekošo, par rīcību un aktivitātēm, kas var mainīt vai ietekmēt viņu darbību.

Cik lielā mērā uzņēmēji Valmieras pusē izmanto un novērtē pašvaldības atbalstu? Kā tas galvenokārt izpaužas?
Mana pārliecība ir, ka pašvaldības viens no galvenajiem uzdevumiem ir netraucēt uzņēmējiem strādāt. Un to arī cenšamies ievērot. Taču pašvaldība nemitīgi strādā pie labvēlīgu apstākļu radīšanas jaunu uzņēmumu ar palielinātu pievienoto vērtību attīstības. 2007.gadā izveidots Valmieras Biznesa un Inovāciju inkubators. Pērn ekspluatācijā nodevām ar Eiropas Savienības uzbūvēto inkubatora ražošanas un biroja ēku. Inkubatora būtība ir dot iespēju jaunajiem uzņēmējiem sākt patstāvīgu komercdarbību, tādējādi sekmējot uzņēmējdarbības attīstību reģionā. Inkubatorā tiek attīstīta uzņēmējdarbība informācijas tehnoloģiju, elektronikas, mašīnbūves projektēšanas, aparātbūves un plaša pielietojuma dizaina sfērā. Pašlaik inkubatorā darbojas vairāk nekā 30 uzņēmumi.
Vēl viens veids, kā atbalstām uzņēmējus ir nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Uzņēmumiem, kuri savu saimniecisko darbību veic pašvaldības izglītības iestāžu telpās, veicot izglītības iestāžu audzēkņu komplekso ēdināšanu – 50% apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas par nomā esošajām izglītības iestāžu telpām. Uzņēmumiem, kuri savu saimniecisko darbību veic pašvaldības izglītības iestāžu telpās, veicot izglītības iestāžu audzēkņu komplekso ēdināšanu un kafejnīcas pakalpojumus - 25% apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas par nomā esošajām izglītības iestāžu telpām. Savukārt uzņēmumiem, kuru īpašumā ir rūpnieciskās ražošanas ēkas, par ražošanas ēkām, ja tajās notiek pamatražošana pie noteikuma, ka uz taksācijas gada 30.jūniju saglabāta ražošana, investēti līdzekļi ražošanā laika periodā no iepriekšējā taksācijas gada sākuma līdz tekošā taksācijas gada 30.jūnijam un saglabātas darba vietas virs 80% attiecībā pret vidējo darba vietu skaitu iepriekšējā taksācijas periodā - 25% apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas. Uzņēmumiem un privātpersonām, kuru īpašumā ir viesnīcu ēkas, par viesnīcu ēkām, ja tiek sniegts viesnīcu vai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojums un saglabātas darba vietas virs 80% attiecībā pret vidējo darba vietu skaitu iepriekšējā taksācijas periodā - 25% apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas.

Vai un kā mainījies uzņēmumu skaits Valmierā un reģionā pēdējo gadu laikā? Vai Jūtama kāda izaugsme? Tiek dibināti jauni uzņēmumi vai turpinās uzņēmumu likvidācija?
Pēc Lursoft datiem 2010.gadā Valmieras pilsētā reģistrēti 143 uzņēmumi un likvidēti 76 uzņēmumi. Tā ir pozitīva bilance, īpaši ņemot vērā situāciju valstī kopumā un to, ka zināmu iespaidu uzņēmējdarbībā, īpaši pakalpojumu sniedzējiem, radīja pilsētā notiekošie ielu infrastruktūras darbi un ar to saistītās neērtības un ierobežojumi. Tas arī apliecina, ka Valmiera ir ekonomiski aktīva pilsēta.

Kādu ietekmi uz pašvaldības darbu atstājušas pēdējās izmaiņas valsts budžetā? Kā tas ietekmēs uzņēmējus un iedzīvotājus?
Valmieras pilsētas pašvaldības 2011.gada ieņēmumi kopā ar līdzekļu atlikumu uz gada sākumu plānoti 21 396 278 latu apmērā, kas ir 791 lats uz vienu Valmieras pilsētas iedzīvotāju. Ieņēmumu daļu 5,86 miljonu latu jeb 27,4% apmērā no kopējiem ieņēmumiem veido ieņēmumi par Eiropas Savienības struktūrfondu, citu finanšu instrumentu un valsts budžeta līdzfinansējuma daļu projektu īstenošanai. Pārējie pašvaldības 2011.gada ieņēmumi ir 15,54 miljoni latu, kas ir par 3,51 miljonu latu jeb 18,4% mazāk kā iepriekšējā gada plānā ar grozījumiem. 2011.gadā nodokļu ieņēmumi plānoti 8,92 miljonu latu apmērā, kas ir par 265,5 tūkstošiem latu mazāk nekā sākotnēji 2010.gadā. Lielākais īpatsvars 2011.gada nodokļu ieņēmumos ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim 90,2% jeb 8 042 275 latu un nekustamā īpašuma nodoklim (9%), ko plānots iekasēt 805 767 latu apmērā tajā skaitā iepriekšējo gadu parādus 28 tūkstošu latu apmērā. Pašvaldība veicot kārtējo izdevumu samazinājumu, izvirzīja nosacījumu, ka nedrīkst ciest sociālās joma un izglītība. Taču neizbēgami šajā gadā nācies taupīt uz pilsētas sakopšanas darbiem u.tml. Pateicoties pieejamam ES finansējumam, ir iespēja turpināt vairākus attīstības projektus- turpināsim maģistrālo ielu sakārtošanu, ceram uzsākt tilta pār Gauju pilsētas centrā rekonstrukciju, izglītības iestāžu siltināšanu.

Kas šobrīd būtu aktuālākie darbi, kurus, Jūsuprāt, būtu jāveic, lai situāciju reģionos uzlabotu? Kas jādara valstiskā līmenī, kas pašvaldību un ko, iespējams, var darīt paši uzņēmēji, kas savu biznesu uzsākuši reģionā?
Tuvākajiem gadiem valstiski ir jānosaka „spēles noteikumi” nodokļu politikā, kā arī atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un ražošanas attīstībai. Protams, jebkura ārvalstu investora interese par mūsu valsti saistīta ar valsts kopējo reputāciju, tāpēc uzskatu, ka ekonomiskā  attīstība tuvākajos gados ies roku rokā ar spēju un vēlmi sabalansēt iepriekšminēto, lai vairotu uzticamību mūsu valstij un veicinātu ieguldījumu pieaugumu.

Kādas iespējas uzņēmējdarbības veicināšanai piedāvā Valmieras pašvaldība? Kā tiek piesaistīta potenciālo investoru uzmanība? Kas ir galvenie aspekti?
Valmiera ir astotā lielākā pilsēta Latvijā, Vidzemes reģiona administratīvais un ekonomiskās attīstības, izglītības, kultūras un sporta centrs, pilsēta ar aktīvu saimniecisko un sabiedrisko dzīvi, bagātām tradīcijām, līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Valmiera ir industriāla un rūpnieciska pilsēta – Vidzemes biznesa centrs, jo te atrodas vairums Vidzemes lielāko uzņēmumu. Valmieras uzņēmumi ir lielākie darba devēji reģionā, nodarbinot ne tikai pilsētas, bet arī reģiona iedzīvotājus.
Valmieras pilsētas pašvaldība pamatoti lepojas un maksimāli cenšas atbalstīt pilsētā esošos uzņēmumus, kas ir gan lielākie darba devēji, gan nodokļu maksātāji. Valmieras stiprā puse noteikti ir dzīves kvalitāte pilsētā un pieejamā infrastruktūra, kā arī teritoriālais novietojums Valmierai sniedz visas iespējas par kļūt par nozīmīgu Ziemeļaustrumu autoceļu krustpunktu un dzelzceļa mezglu, kā arī iespējas piesaistīt apkārtējā reģiona intelektuālo potenciālu. Potenciāliem investoriem Valmieras pilsēta varētu būt saistoša ar to, ka ir pieejamas brīvas teritorijas un telpas jaunas uzņēmējdarbības izveidošanai, ir konsultācijas un zināma apjoma atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, ir izglītības un apmācību bāzes, profesionāls un motivēts darbaspēks un pētniecības iespējas. Valmieras pilsētā tiek nodrošināta kvalitatīva un moderna inženiertehniskā infrastruktūras pieejamība – elektroenerģija, dabas gāze, ūdensapgāde, salīdzinoši lēta siltumapgāde, transporta un ielu infrastruktūra, dzelzceļš. Plaši attīstīta tirdzniecības un pakalpojumu infrastruktūra.
Pilsētas izdevīgais novietojums Vidzemes reģionā, reģionālo institūciju centru izvietojums Valmierā, kā arī daudzpusīgā un kvalitatīvā sporta infrastruktūra (divas nacionālas nozīmes slēgtas un atklāta tipa sporta būves), attīstīta kultūras iestāžu infrastruktūra (Kultūras centrs, reģionā vienīgais drāmas teātris, muzejs, pašdarbības kolektīvi), kā arī pieejamie augsti kvalificētie veselības aprūpes pakalpojumi, nodrošina labvēlīgas dzīves vides nosacījumus.
Valmiera aktīvi pozicionēšanas sevi kā pievilcīgu investīciju galamērķi, atjaunojot savu tehnisko un inženieru infrastruktūras (ceļu, ūdens, kanalizācijas un apkures sistēmas) un rūpnieciskajām teritorijām. Pēdējo 5-7gadu laikā Valmieras pilsētas pašvaldība ik gadu iegulda 3 -5 miljonus latu infrastruktūras (ielu un apakšzemes komunikāciju) sakārtošanā pilsētā. 2009.-2011.gadā Valmierā šādiem projektiem investēs 15 670 104 latus (85% ERAF līdzfinansējums).
Ņemot vērā plašo izglītības iestāžu tīklu, ik gadu liela uzmanība tiek pievērsta to labiekārtošanai un modernizēšanai. 2009.-2011.gadā izglītības infrastruktūras attīstības projektiem tiks izlietoti 1 738 818 lati. 2009.-2011.gadā Valmieras pilsētas pašvaldības namu siltumnoturības uzlabošanā plānots ieguldīts ~2,8miljonus latu. Valmierā ir aptuveni 22 000 nodarbināto, no kuriem lielākā daļa nodarbojas ar rūpniecībā - 23%, tā kā attīstīta ir arī tirdzniecība, tad šajā nozarē nodarbināti 17,7% valmieriešu. Valmieras pilsētā ir ērta sabiedriskā transporta kustība, kas nodrošina iedzīvotāju pārvietošanos pilsētas robežās un nokļūšanu pieguļošajās administratīvajās teritorijās. Nodrošināta arī ērta starppilsētu satiksme gan ar autobusu, gan vilcienu. Tas ir pozitīvs faktors un labvēlīgs nosacījums darbaspēka mobilitātei pilsētā un reģionā.