Tweet

To, ka Lembergs ir oligarhs, Latvijā, pateicoties atsevišķu mediju centīgām pūlēm nu jau vairāk nekā 15 gadu garumā, zina visi. Varbūt ne visi ir pamanījuši, ka Lemberga dēļ Latvijā ir zems dzīves līmenis, mazas algas, pensijas, ne visi ir čakli, bet kāds pat aizraujas ar neveselīgiem netikumiem, piemēram, par daudz lieto alkoholu.

Lai gan jau gadiem Latviju pārvalda tiesiskuma un reformu koalīcija, brīžos, kad valdošajiem zeme svilst zem kājām nepatīkamu un gadiem nerisinātu problēmu dēļ, oligarhu tēma atkal un atkal kļūst aktuāla. Šajā valstiskajā darbā politiskajai elitei sabiedrības smadzeņu pareizā skalošanā lielu atbalstu sniedz dažādi t.s. mediju eksperti, kas savu viedo vārdu saka tieši visvajadzīgākajos politiskajos mirkļos – kā gluži nesen, valdības veidošanas procesa karstākajos brīžos, to darīja Sandra Veinberga.

Šai, protams, absolūti nesavtīgajai kundzei viņas publiskajā retorikā netraucē pilnīgi nekas – pat Veinbergas ģimenes gadiem ilgā barošanās no Ventspils lielākā un bagātākā koncerna Ventspils nafta ieņēmumiem. Varbūt straujais ģimenes ieņēmumu kritums ievirzīja kundzes spriestspēju faktu apzinātas ignorēšanas virzienā, patiešām nezinu, tomēr tie runā paši par sevi – Veinbergas dzīvesbiedrs Guntars Veinbergs no 2004.gada līdz pat 2009.gada augustam ieņēma valdes locekļa amatu tādā uzņēmumā kā Mediju nams. Tas ir uzņēmums, kurš zināmu laiku atradās Ventspils naftas koncerna sastāvā un kurš izdod laikrakstu NRA. Jā, bija laiks, kad Veinbergas kundzei nebija iebildumu ne pret oligarhu naudas ieplūšanu savas ģimenes budžetā, tostarp „izsūknējot ostas pilsētas Ventspils naftas „trubas“ iespējas“, ne pret atpūtu nīstā oligarha „provinces pilsētas“ piejūras kempingā, un vispār – bija laiks, kad viņa par oligarhu mani nesauca.

Kādu laiku viss ir citādi – ir atrasti citi savējie un acīmredzamu „oligarhu“ starp tiem nav. Nevar neatcerēties neatkarīgās ekspertes Veinbergas jūsmu Latvijas valsts TV studijā pēc neveiksmīgā prezidenta Zatlera valsts apvērsuma – rīkojuma nr.2. Zatlera un viņa domubiedru „sasniegumi“ Latvijā šobrīd, pēc divu gadu darbības valdībā, ir rezultējušies Reformu partijas ministru nepārtrauktos konfliktos ar pārraugāmajām nozarēm, divu ministru demisijā, viena ministra pieķeršanā braucam alkohola reibumā, cita – absolūtā profesionālā mazspējā un bezkompetencē. Zatlera partijas reitingi ir katastrofāli zemi – sabiedrības uzticību šī partija ir totāli zaudējusi, jo kā gan citādi arī varēja būt, ja partijas izveides galvenais mērķis bija atriebība par Zatlera atkārtotu neievēlēšanu Valsts prezidenta amatā. Taču pēc Veinbergas liekulīgās loģikas tie ir tīrie sīkumi, pie kuriem arī, domājams, vainīgi oligarhi, jo varas krīze, viņasprāt, radīta, „lai „lembergisti“ beidzot varētu izrēķināties ar zatleriešiem“. Veinberga labākajā padomju propagandas stilā piesauc „prēmijas”, ko it kā saņemot Ventspils vēlētāji par „pareizu balsošanu”. Tikai Veinbergas prātuļojumiem ir maz argumentācijas, jo kādas tad prēmijas saņem Latvijas iedzīvotāji, kas manu darbību novērtējuši ar reitingu 42 procentpunkti (66,3% pozitīvs vērtējums) (2013.gada decembris), turklāt salīdzinoši ar pie varas esošajiem zatleristiem manas darbības pozitīvais vērtējums ir tikai audzis.

Un vēl – Veinberga apgalvo, ka „Jāņa Kažociņa komisijas darbību diskreditēja pirms starta”. Zemteksts ir skaidrs – oligarhi. Tas, ko dienu no dienas pati savām acīm redzēja visa Latvijas sabiedrība, – ka šī komisija, kuras sastāvā nebija neviena cilvēka ar profesionālām kompetencēm būvniecībā, ar neskaidro darba uzdevumu, uzpūstajām tāmēm un algām, kuras pati komisija sev bija noteikusi 2 reizes lielākas, nekā saņem tiesībsargājošās institūcijas izmeklētājs, diskreditē pati sevi, – nekādā veidā neredzēja mums par pamācītāju uzmetusies mediju eksperte. Varbūt no Zviedrijas tik labi neredz. Toties piecus gadus pēc gaišo spēku vienpersoniskas valdīšanas un padsmit gadiem politiskajā varā ir vērts ieklausīties godājamā akadēmiķa Jāņa Stradiņa teiktajā (citāts no žurnāla Sestdiena, 10.-14.01.2014.): „Dombrovska nogrieztie 60 procenti zinātnei vēl nav nākuši atpakaļ. Piemēram, izdevumam Latvieši un Latvija Ķīlis nogrieza 50 tūkstošus (..).” Iztrūkstošo finansējumu piešķīra privātpersonas. Tāda ir gaišo revolucionāro spēku seja, kuru atklāj 80 gadu slieksni sasniegušais Stradiņa kungs, kurš ne reizi vien dažādās aptaujās atzīts par mūsu nācijas sirdsapziņu.

Šiem spēkiem nav nekādas intereses par mūsu valsts zinātni, izglītību, medicīnu, izaugsmi, attīstību. Pat par publiski nievāto, bet visskatītāko Eirovīziju nē, jo bez ļaunās Ventspils naudas Eirovīzijas konkurss Latvijā vispār nebūtu bijis iespējams nevienu gadu, kopš Latvija tajā piedalās. Toties miljoni latu iztērēti zviedru banku glābšanai, airBaltic, Prudentia un daudzām citām zaudējumus nesošām lietām. Vienīgo pareizo gaišo spēku seja, tāpat kā no „trubas“ naudas reiz brangi pārtikušajai Veinbergai, ir liekulīga. Vai arī to, tāpat kā visu pārējo slikto šajā valstī, ir piezīmējuši oligarhi?