Tweet

Šonedēļ Rīgā notiek augsta Eiropas līmeņa konference, kurā veselības nozares eksperti diskutē par veselīga uztura un fizisko aktivitāšu lomu bērnu un jauniešu vecuma grupā. Dažādu Eiropas valstu eksperti pamatā ir vienisprātis, ka bērniem un jauniešiem visā Eiropā ir problēmas ar viņu vecumam sabalansēta un kvalitatīva uztura uzņemšanu, kā arī attīstību veicinošām un fiziskajām aktivitātēm. Sekas acīmredzamas - aptaukošanās problēmas, sirds un asinsvadu saslimšanas agrā vecumā, stājas traucējumi un citas.

Ar dažādu informatīvu un izglītojošu mehānismu palīdzību, bērnam no mazotnes skolā un mājās ir jāierāda veselīga dzīvesveida principi, tomēr būtiski risināt sociālekonomiskās problēmas Latvijā kopumā.

Lai bērni dzīvotu veselīgāk, cilvēkiem jānodrošina labāki dzīves apstākļi. Daudzās ģimenēs, īpaši, kur ir vairāki bērni, bieži vien trūkst sabalansētas un bērna vecumam atbilstošas pārtikas. Cilvēki, kuriem ienākumi ir zemi, bieži vien ekonomē tieši uz labas pārtikas rēķina, pērkot produktus, kas ir lēti un ātri spēj dot sāta sajūtu - baltmaize, dažādas desas un cukuru saturošas lietas. Ekoloģiski jeb zaļi dzīvot dārgāk. Dažiem šī cenu starpība var būt maznozīmīga, bet daļai Latvijas cilvēku izšķiroša, tāpēc nereti tiek pirkti lētākie, neveselīgākie un citvalstu pārtikas produkti.

Tas negatīvi ietekmē veselības stāvokli ilgtermiņā. Vēlāk investīcijas veselības sakārtošanai ir lielas, bieži vien grūti paceļamas. Tas viss atspoguļojas kopējā sabiedrības veselības stāvoklī.

Ja mammai un tētim nebūtu jāstrādā garas stundas vairākās darbavietās, lai savilktu galus kopā, tad būtu vairāk iespējas sekot gan līdzi savam veselības stāvoklim, gan, ar sava labā piemēra palīdzību, ierādīt saviem bērniem veselīga dzīvesveida pamatus. Ja ģimenē nav nestrādājošu vecvecāku vai citu ģimenes locekļu, kuri var palīdzēt bērnu audzināšanā, tad pārgurušajiem vecākiem būtu netaktiski pārmest, ka kopā ar bērniem nesporto vai aktīvi nepavada brīvo laiku.

Viens no stūrakmeņiem bērnu pareiza uztura veidošanai, būtu pakāpeniska pāreja uz sabalansētām brīvpusdienām vismaz līdz devītajai klasei. Piemēram, Igaunijā un Zviedrijā, kur brīvpusdienu sistēma ir attīstītāka, bērnu aptaukošanās nav tik izteikta kā tajās valstīs, kur brīvpusdienas nav pieejamas.

Otrs svarīgs aspekts, veselīgas paaudzes veidošanai ir fizisko aktivitāšu nepieciešamība. Bērni ārkārtīgi daudz laika pavada, skatoties televīziju, pie datoriem un citām mūsdienu tehnoloģiskajām iekārtām. Ir jārada aktīvā laika pavadīšanas alternatīvas, bet te atkal priekšā finansiālais aspekts, jo principā bezmaksas pulciņu un ārpusskolas nodarbību nav.

Daudzbērnu ģimenēm un vēl dažām sociālajām iedzīvotāju grupām daļā pašvaldību ir atvieglojumi, bet lielākoties tāpat vecākiem jāveic līdzmaksājums, kas var būt šķērslis, ja bērni ģimenē ir vairāki. Viena laba un uzteicama lieta, kur bērni un jaunieši var iesaistīties bezmaksas ir jaunsargu kustība. Tā ir valstiska bezmaksas programma, kas sniedz daudz un dažādas nākotnei noderīgas prasmes un iemaņas.

Šā brīža situācijā, kad bērnu veselības stāvoklis acīmredzami pasliktinās, jebkurš lēmums, kurš iespaidotu paradumu maiņu un veicinātu veselīgu dzīvesveidu - kaut vai tā būtu papildus sporta stunda skolās, pakāpeniska pāreja uz brīvpusdienām, vai sporta infrastruktūras pieejamības veicināšana, būtu solis uz veselīgāku sabiedrību.

Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis