Tweet

Jaunākie dati rāda, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pēdējā gada laikā nav samazinājies, un joprojām veido gandrīz ceturto daļu no valsts iekšzemes kopprodukta. Tikmēr mūsu Baltijas kaimiņi ievērojami uzlabojuši situāciju, strādājot pie nodokļu sistēmas un uzņēmējdarbības vides sakārtošanas.

Vienlaikus Latvijas eksperti lēš, ka Latvijas ekonomikas izaugsme nebūs tik strauja, kā iepriekš to paredzēja Finanšu ministrija. Tātad valstij šogad būs mazāk ieņēmumu, turpretim izmaksas paliks tādā pašā līmenī vai pat pieaugs. Tas tiešā mērā skars valsts budžetu, ieskicētas jau pirmās aplēses – 2016. gadā budžeta deficīts sasniegs aptuveni 1,6% no IKP. Praktiski tas nozīmē budžeta konsolidāciju, bet finanšu ministra Jāņa Reira vārdiem: «konsolidācija ir reāls drauds nākamā gada valsts budžetam».

Konsolidācija ir cīņa ar sekām. Sekām, kuras rodas no nepadarītiem darbiem - nesakārtotas nodokļu un bezatbildību veicinošas uzņēmējdarbības politikas. Man ir jāpiekrīt Ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, kura savā twitter profilā 13. maijā pauda viedokli par budžeta konsolidācijas alternatīvu – ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanu. Proti, nevis nodarboties ar budžeta «griešanu» laikos, kad tas ir nepieciešams, bet sakārtot nodokļu sistēmu un uzņēmējdarbības vidi ilgtermiņā, lai budžets pildītos ar pārpalikumu.

Domenikss kopā ar Auto asociāciju aktīvi iesaistās sadarbībā un ir gatavi risināt ilgstošas ēnu ekonomikas problēmas automobiļu remonta un tirdzniecības nozarē, kurā par normu tiek uzskatītas aplokšņu algas, nelegāli nodarbināti «meistari», pievienotās vērtības nodokļa shēmas un nekaunīga nodokļu nemaksāšana. Būtībā tās ir galvenās ēnu ekonomikas komponentes, kurām Domenikss ar Auto asociāciju ir reāli risinājumi. 

Lai uzsāktu efektīvu cīņu ar ēnu ekonomiku, no sākuma ir jāidentificē tās apjoms un avots, un tas automobiļu remonta un tirdzniecības nozarē jau ir izdarīts. Lai uzsvērtu nozares problēmas perspektīvā, gribu iezīmēt divus aktuālos skaitļus. 14,25 miljoni eiro – tiks liels iztrūkums ir VID administrētos budžeta ieņēmumos 2015. gada pirmajos trīs mēnešos. 50 miljoni eiro – neieņemti nodokļi katru gadu no auto nozares negodprātīgajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar Auto asociācijas aplēsto to veido 35 miljoni eiro no neiekasētiem algu nodokļiem auto remonta nozarē un 15 miljoni eiro no neiekasētā PVN lietoto automobiļu tirgū.

Apsveicama ir līdzšinējā VID darbība un sasniegtie rezultāti, bet, lai iestādei nevajadzētu regulāri cīnīties ar ēnu ekonomikas sekām un nodarboties ar masveida reidiem, kas uzliek īstermiņa «ielāpu» ilgtermiņa problēmām, nozarē ir nepieciešams tiesiskais regulējums normatīvo aktu līmenī. Lai sistēmu veiksmīgi sakārtotu, ir vajadzīga ne tikai līdzšinējā VID un nozares iesaiste, bet arī sadarbība ar politikas veidotājiem - Ekonomikas un Finanšu ministrijām.

Domenikss un Auto asociācijas piedāvātais risinājums – auto servisu un tirdzniecības licencēšana, ir balstīts labākajos Rietumu un Ziemeļeiropas piemēros. Risinājums ir pierādījis savu efektivitāti arī Igaunijā, kur, neatkarīgi no servisa vai tirdzniecības platības lieluma, uzņēmēji ir motivēti licencēt savu darbību, lai veicinātu klientu piesaisti un nodrošinātu caurspīdīgai uzņēmējdarbībai un drošības standartiem atbilstošu pakalpojumu. Licencēšanas mērķis nav dot priekšroku lielajiem autoservisiem un mazināt konkurenci, bet gan sakārtot nozari, kurā ir vieta gan maziem – vidējiem, gan lieliem uzņēmumiem, kas strādā godīgi.

Latvijā ar nozares licencēšanu varētu gan vieglāk identificēt krāpnieciskos uzņēmējus, gan motivēt uzņēmējus izkļūt no pelēkās zonas ar licencēšanas bonusiem – vienotu kvalitātes un darbības standartu vai vadlīnijām. Tas ne tikai minimizētu iespēju uzņēmējiem krāpties ar nodokļu nomaksu un nelegālu, nekvalificētu «meistaru» nodarbināšanu, bet arī uzlabotu ceļu satiksmes dalībnieku drošību, jo klientiem būtu garantija par saņemtajiem pakalpojumiem un precēm. Kopā ar Auto asociāciju esam gatavi iesaistīties nozares sakārtošanā.

Aktuālais jautājums ir – vai valstsvīru darbs ir nebeidzami diskutēt par budžeta konsolidāciju, vai sakārtot sistēmu ilgtermiņā, lai par to nebūtu jārunā katru reizi, kad ekonomikas izaugsmes temps kaut nedaudz atkāpjas no plānotā? Vai tomēr politiķiem ir nepieciešama drosme uzņemties atbildību?

Benita Sadauska, SIA «Domenikss» valdes priekšsēdētāja