Arvien biežāk publiskajā telpā var novērot tendenci, ka viens vai vairāki mediji, vienlaicīgi — gluži kā sarunājuši, vēršas pret kāda konkrēta aroda pārstāvjiem — piemēram, politiķiem, būvuzņēmējiem, tiesu izpildītājiem vai maksātnespējas administratoriem un citiem. Mediju sinhronās kustības bieži vien rada neizpratni un liek no jauna aktualizēt jautājumu — kam tad īsti pieder šie mediji un kā pasūtījumu tie pilda?

Atbilde uz šo jautājumu bieži vien izpaliek un arī mediji vairās publiski runāt par saviem īpašniekiem un žurnālistu ētikas kodeksu ievērošanu. Pildot pasūtījuma uzbrukumus, mediji iesaistās gan politiskajos, gan varas konfliktos, apliecinot, ka ,visticamāk, to īpašnieki medijus izmanto no sabiedrības acīm slēptā cīņā par ietekmi politikā vai kādu ekonomisku interešu sasniegšanai.

Pēdējā laikā visskaudrāk ar uzbrukumiem no dažādu “pētniecisko” žurnālistu puses saskaras tieši juristi — zvērināti tiesu izpildītāji un maksātnespējas administratori. Mediji, uzdodoties par sabiedrības interešu pārstāvjiem, bet būtībā — par parādnieku vai atsevišķu kreditoru aizstāvjiem, iesaistās parādu piedziņas procesā, bloķē tiesu izpildītāju un maksātnespējas administratoru darbu, bieži vien to padarot pat neiespējamu.

To atzīst maksātnespējas procesa administratore Ivita Baumane, kura pati reiz nonākusi šādu veiklu darboņu rokās: “Esmu novērojusi, ka žurnālisti ļaunprātīgi izmanto tiem piešķirtās sabiedrības informēšanas tiesības, nosaucot sevi par trešo vai ceturto varu, taču mans personīgais viedoklis pastāv uz to, ka viņi ir marionetes augstākas varas rokās. Žurnālisti ikdienā pārkāpj žurnālistikas pamata principu, proti, informēt un atspoguļot pārbaudītus faktus, nevis “piespēlētu” viedokli, kas ir pamatots ar paša personīgo izpratni par lietas būtību un kārtību.”

Par samilzušajām mediju problēmām liecina arī tik tikko notikušās pārmaiņas “Latvijas Avīzē”, kad pirms Valsts prezidenta vēlēšanām no amata atbrīvots laikraksta veidotājs un ilggadējais vadītājs Voldemārs Krustiņš. Uz notikušo reaģējusi pat Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), norādot, ka prezidenta vēlēšanas ir aptumšojis sen nepieredzēts apdraudējums vārda brīvības un žurnālistikas pamatprincipiem.

Mūrniece apstiprina, ka spiediens, kas vērsts pret “Latvijas Avīzes” izveidotāju Krustiņu, noticis saistībā ar laikraksta publikācijām attiecībā uz gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, tādējādi apliecinot, ka mediju brīvības principi ir apdraudēti. Mūrniece, kura pati ilgus gadus bijusi žurnāliste, uzsver, ka situācija skaidri un gaiši apliecina tiešu īpašnieku iejaukšanos laikraksta redakcionālajā politikā.

Vēl viens vispārzināms mediju manipulāciju piemērs ir iknedēļas nogales t.s. TV analītiskie raidījumi, kuri plaši tiražē gan aktuālas, gan pavisam neizprotamas problēmas, bieži vien skatītājiem piedāvājot arī pamatīgu dezinformācijas devu. Līdzīgi kā interneta medijos, tā arī televīzijā arvien mazāk sastopama godīga, atklāta un patiesa informācija. Žurnālisti, kas it kā iestājas par taisnību un sabiedrības informēšanu, patiesībā skatītājiem piedāvā vienpusēju izpratni par kādas lietas būtību, kārtējo reizi apliecinot, ka Latvijā plašsaziņas līdzekļu attīstības prioritātes nosaka ļoti šaurs cilvēku loks.

Lūk, reāls piemērs — pirms nedēļas visiem medijiem tika nosūtīta publikācija par Latvijas mediju lomu demokrātiskas sabiedrības veidošanā, kurā vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki pauda satraukumu par neskaidras izcelsmes pseidoproblēmu īpatsvara palielināšanos Latvijas mediju vidē. Dažādu savstarpējo rēķinu kārtošana ar žurnālistu palīdzību bieži vien noved pie tā, ka mediju telpu neproporcionāli lielā apjomā piepilda tikai uzpūsti tukšas un “piespēlētas” informācijas burbuļi.

Interesanti, ka šo jau sagatavoto publikāciju ar vairāku ekspertu viedokļiem neuzskatīja par vajadzīgu publicēt neviens no vadošajiem interneta medijiem vai preses izdevumiem, tādējādi apstiprinot bažas, ka, iespējams, aiz žurnālistiem slēpjas daudz lielāks spēks, kuru rokās tie kļuvuši par marionetēm un kuriem patiesība nav izdevīga.

Līdzīgu viedokli pauž pazīstamais publicists un žurnālists Lato Lapsa, kura viedokļrakstu šo trešdien atteicies publicēt portāls “Delfi”. Kā norāda žurnālists: “Portāla [Delfi] galvenais redaktors vairāk nekā trīs gadus spēja turēt doto vārdu, ka neiejauksies tajā, par ko un ko tieši es rakstu, taču saistībā ar šo rakstu vārdu turēt vairs nespēja, – varat paši spriest, kādu iemeslu dēļ. Līdz ar to mana sadarbība ar portālu “Delfi”, kurš līdz ar savu galveno redaktoru acīmredzot pievienojas pērkamu vai citādi ietekmējamu mediju saimei, ir beigusies.”

Mediju īpašnieku un žurnālistu ar dubļiem aplietie juristi — tiesu izpildītāji un maksātnespējas administratori, no darba izmestie ilggadējie mediju vadītāji, “piespēlētās” informācijas manipulatori un vadošais interneta portāls kā Glavļita cenzūras filiāle… Quo vadis, Latvija?