9. augusta pēcpusdienā sākās notikumi, kas atgādināja aizraujošu detektīvfilmu.

Pēc tam, kad dienas vidū Vienotību pārstāvošie ministri izjauca Ingas Koļegovas apstiprināšanu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amatā, notika negaidīts pavērsiens. Jau pēc četrām stundām Ministru prezidents Māris Kučinskis paziņoja, ka «uz Latvijas robežas aizturēts VID amata pretendentes Ingas Koļegovas brālis».

Tad, pēc pāris stundām, Ministru prezidents precizēja, ka uz Latvijas robežas aizturēta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata pretendentes Ingas Koļegovas brāļa automašīna. Šo ziņu finanšu ministre Dana ReiznieceOzola nokomentēja, apgalvojot, ka: «Šie cilvēki izmantos visus iespējamos instrumentus, un šoreiz izvēlēta jūtīgākā vieta - ģimene. Tas ir spiediens uz ģimeni.» 9. augustā vakarā Māris Kučinskis izteicās, ka Ingas Koļegovas brāļa automašīnas aizturēšana apliecina informāciju par VID «shēmām un struktūrām», kuras nevēlas jaunu un enerģisku vadītāju, kas var apturēt nelikumības.

Savukārt nākamās dienas sākumā Ministru prezidenta preses sekretārs precizēja, ka lidostā Rīga tika plānveidīgi pārbaudītas ar aviācijas satiksmi sūtītās kravas un tika līdz pārbaudes beigām aizturēta viena krava no Baltkrievijas. Diena otrajā pusē Ministru prezidents Māris Kučinskis atzinās, ka ir pieļāvis kļūdu, jo informācijas avotu sniegtā informācija par VID ģenerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas brāļa automašīnas iespējamo aizturēšanu netika pārbaudīta...

Informācija tika izlabota. Viss. Draudzīgi nobalsojam par Ingu Koļegovu un dzīvojam tālāk?

Atbilde ir - nē! 9. augusta notikumi atsedza ļoti nopietnu problēmu Latvijas valdības darbā. Latvija ir valsts, kurā ir specdienestu pārpilnība. Latvijā specdienesti ir visvareni - tie atstādina politiķus no amatiem un zina pat par mazāko reputācijas puteklīti, lemjot par svarīgu amatu pretendentiem. Taču 9. augusta notikumi pierāda, ka visvarenie specdienesti nestrādā valsts pārvaldes vissvarīgākās izpildvaras personas labā. Ministru prezidents nesaņem korektu un pārbaudītu informāciju. Teorētiski Ministru prezidenta informatīvajām iespējām ir jābūt lielākām nekā ikvienam citam. Taču 9. augusta vakarā ziņu aģentūras ātrāk sniedza precīzāku un korektāku informāciju, nekā Ministru prezidents ar visiem viņam vienīgajam pieejamiem specdienestu resursiem. Ministru prezidentam ir arī aparāta darbinieki, palīgi utt., kuru darba pienākums ir apgādāt valdības vadītāju ar korektu un kvalitatīvu informāciju. Galu galā mūsu visu interesēs ir, lai Ministru prezidenta un valdības lēmumi tiktu pieņemti, ņemot vērā korektu, patiesu un drošu informāciju.

Darbinieki vai padomnieki, kuri piespēlē Ministru prezidentam aplamu, sagrozītu, divdomīgu un viegli pārprotamu informāciju vai vēl trakāk - pilnīgu dezinformāciju, darbojas pret Ministru prezidenta interesēm. Šādas personas grauj Ministru prezidenta reputāciju un rada riskus, ka svarīgi politiski lēmumi var tikt pieņemti, ņemot vērā aplamu un kļūdainu informāciju, radot smagas sekas Latvijas valstij.

Var izteikt dažādu kritiku par bijušo Valsts prezidenti Vairu VīķiFreibergu, bet vienas īpašības dēļ viņa bija pārāka par citiem Latvijas politiķiem. Vaira VīķeFreiberga nekavējoties atbrīvojās no tiem padomniekiem un kancelejas darbiniekiem, kas savas dumjības vei neprofesionalitātes dēļ nostādīja Valsts prezidenti neveiklā situācijā, aplami sagatavoja valsts vizītei u.tml. Pietika ar pāris gadījumiem, lai citi prezidentes komandas darbinieki savus darba pienākums veiktu rūpīgi un ar vislielāko uzmanību.

Ja pēc tam, kad Ministru prezidents, izplatot aplamu informāciju, kļuva par apsmieklu visai Latvijai, nesekos lēmumi par aparāta sakārtošanu, ja Māra Kučinska tuvākajā apkārtnē paliks neatmaskoti dezinformatori, tad Ministru prezidents un valdība darbosies, saglabājot augstu risku, ka jau visai drīz var atgadīties nākamais incidents, nākamā «informācijas kļūda» (Danas ReizniecesOzolas apzīmējums 9. augusta kļūmei).

9. augusta kļūda, izņemot reputācijas problēmas Ministru prezidentam, finanšu ministrei un Ingas Koļegovas brālim, dziļākas sekas neradīs. Koalīcijas partneri parasti ir imūni pret jebkurām savstarpējām apsūdzībām. Taču Ministru prezidentam ir jātiek skaidrībā ar problēmām savā tuvākajā darbinieku lokā. Ja kaut kas līdzīgs 9. augusta kļūmei atkārtosies nevis saistībā ar aizturētiem sūtījumiem, bet saistībā ar hibrīdkara draudiem, tad nepārbaudītas un aplamas informācijas emocionāla izkliegšana masu informācijas līdzekļos var būt pat par globāla konflikta cēloni, kas var iedarbināt neapturamu lavīnu.