23. septembra LTV ziņu pārraide Panorāma šokēja skatītājus ar sensacionālu paziņojumu – ir noticis kaut kas Latvijas vēsturē nepieredzēts.

«Pirmo reizi Latvijas vēsturē» pazudis sējums no izstrādē esošas lietas. Panorāmas diktors apgalvoja, ka LTV rīcībā ir informācija, ka no KNAB ir pazuduši dokumenti, kas satur noslēpumus par operatīvajām darbībām un lieciniekiem. Pārraides laikā no KNAB ēkas ārpuses notika tiešraide. Kārlis Roķis komentēja dokumentu pazušanu no notikuma vietas. KNAB vadība tika vainota informācijas nesniegšanā. 24. septembrī Panorāma pastiprināja apsūdzības informācijas nesniegšanā sabiedrībai, par to vainojot nu jau tieši KNAB priekšnieku. Vienā no sižetiem žurnāliste rādīja, kā viņa mēģina sazināties ar kādu, kas adrešu grāmatā bija apzīmēts kā Streļčenoks, bet nekā KNAB priekšnieks, un neatbildēja.

Vērtējot profesionāli, rodas pamatots jautājums: vai kaut kas tāds, kas tika demonstrēts 23. septembra Panorāmā, var tik pielīdzināts elementāriem ziņu žurnālistikas profesionālajiem standartiem?

Sāksim ar pieteikuma tekstu «pirmo reizi Latvijas vēsturē». Spēcīgs pieteikums! Tas nozīmē, ka Panorāmas rīcībā ir saraksts par pilnīgi visiem incidentiem ar slepenas informācijas apriti, nozaudēšanu, zagšanu utt., kas ir bijis KNAB, SAB, Drošības policijā, Finanšu un muitas policijā, Valsts policijā utt. Panorāmas žurnālisti salīdzināja KNAB notiekošo ar pilno sarakstu un pilnīgi visiem incidentiem visos Latvijas dienestos un secināja - «pirmo reizi Latvijas vēsturē».

Es pieļauju, ka incidenti ar slepeniem un operatīviem materiāliem ir bijuši. Slepenie materiāli un to sējumi ir zagti, nozaudēti, tīši iznīcināti un pat tirgoti vai izplatīti. Taču visa informācija par klasificētas informācijas apriti arī ir… slepena.

Publikai ir zināmas tikai drumslas no tām šausmām, kas Latvijā notiek ar slepenu dokumentu apriti. Bija laiks, kad izstrādes lietu sējumu kopijas klejoja pa redakcijām. Slepenu telefona sarunu ierakstu sējumu «nozaudēšana» pirms pāris gadiem bija standarta prakse, lai kompromitētu politiskos pretiniekus. Ko nu par operatīvo lietu sējumiem? Laika posmā no 2004. līdz 2008. gada aprīlim no KNAB lietisko pierādījumu glabātavas tika nozagti 135 tūkstoši latu (gandrīz 200 000 eiro). Kad tas atklājās, tad varbūt varēja teikt: «Pirmo reizi Latvijas vēsturē!»

LTV Panorāmas 23. septembra KNAB sižets ir provinces cirka balagāna līmenī. LTV žurnālisti, redaktori un producenti neuzskata par vajadzīgu pārbaudīt informāciju, kuru piesaka kā gadsimta sensāciju.

Par ko liecina LTV 23. septembra Panorāmas sižets?

Kādas personas rīcībā ir klasificēta informācija par slepenu materiālu aprites pārkāpumu. Šī persona nolemj veikt noziegumu - izpaust tās rīcībā esošo slepeno informāciju - un tieši vai ar kāda starpnieka palīdzību to dara zināmu masu informācijas līdzekļiem. Informācijas sniedzējam ir tik liela autoritāte un ietekme, ka tiek gatavots vakara ziņu galvenais sižets. Savukārt svarīgās informācijas sniedzējs neuzskata par nepieciešamu informēt žurnālistus par ļoti svarīgām konteksta detaļām. Vairākas dienas galvenais LTV uzbrukums ir par to, ka KNAB priekšnieks slēpjas no preses. 24. septembrī Panorāmā tika rādīts sižets, kurā žurnāliste sūta jautājumu KNAB priekšniekam, apgalvojot, ka atbildes nav. Tie, kas piebaroja LTV ar slepenu informāciju, noslēpa vienu būtisku konteksta sastāvdaļu. KNAB priekšnieks šajā laikā atradās slimnīcā pēc ķirurģiskas operācijas. Ja LTV žurnālisti šos informāciju zināja, bet slēpa no sabiedrības, tad viņi ir nelieši. Ja LTV žurnālisti nezināja visus lietas apstākļus, tad viņi ir nožēlojami neprofesionāļi, ar kuriem politiskie spēki var manipulēt kā leļļu teātra marionetēm. Man nav atbildes uz jautājumu, kā tas ir noticis. Varbūt tā bija LTV vadības direktīva pavēle? Taču dažkārt sabiedriskās televīzijas deģenerācijas process var būt nepamanāms. Profesionāls žurnālists sāk regulāri saņemt konfidenciālu informāciju no kāda sava avota. Informācija nav pārbaudāma, bet ir patiesa. Šāda konfidenciālas informācijas noplūdināšana dod prestižu, augstu statusu, popularitāti utt. Tas ļauj nemeklēt sižetus pašiem un pieradina pie ērtībām. Ar laiku žurnālists kļūst atkarīgs no šāda avota un, pierodot publicēt patiesu un nepārbaudītu informāciju, var kļūt par lielisku kanālu dezinformācijas izplatīšanai. Šādus informācijas novadīšanas kanālus valdības, politiķi un speciālie dienesti vajadzīgā brīdī izmanto, lai panāktu kontroli pār sabiedrības attieksmi (izplatot nepatiesus paziņojumus ar masu informācijas līdzekļu palīdzību).

Diemžēl izskatās, ka LTV Panorāma ir pārtapusi par politiskas cīņas instrumentu, lai palīdzētu vienai politiskai kliķe nomainīt pašreizējo KNAB vadītāju.