Laikraksts Diena pagājušajā ceturtdienā nāca klajā ar šādu ziņu: «Ārlietu ministrija (ĀM) sākusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai bijušais Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns saņēmis pabalstu par laulātā uzturēšanos valstī atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem.

Iespējams, pabalsts piešķirts nepamatoti, tā kā bijušā vēstnieka sieva Gunta Razāne, kura šomēnes izvirzīta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieces amatam, vīra diplomātiskā dienesta laikā strādājusi a/s Latvijas finieris.» Šis vēstījums vēja spārniem izplatījās arī citos plašsaziņas līdzekļos - Delfi, Apollo, interneta sociālajos tīklos, kur anonīmi komentētāji metās šaustīt ļaunos likumpārkāpējus.

Taču, ja šo ziņu pārlasa vēlreiz, ja padomā līdzi, rodas šādi tādi jautājumi un šaubas. Līdzīgu situāciju katrs Neatkarīgās lasītājs var modelēt pats pie sevis. Pieņemiet, ka jums priekšniecība izmaksā algu, kas iepriekš līgta, un vēl kādu summu klāt. Jūs taču nopriecāsities, cik jauki, nodomāsit, ka tā kāda prēmija par labu darbu vai kompensācija par kaut ko. Jūs laimīgi tērēsit šo naudu, iegādājoties bērnam kādu jaciņu, aizejot biežāk uz kino vai teātri, kaut ko garšīgu apēdot un tādā garā. Ja jūs interesēsities, kāpēc jums maksā vairāk, priekšniecība jums atbildēs, ka tas ir pabalsts, kas jums pienākas, un tikai retais iedomāsies, ka par šo naudu jūs kādreiz kārs pie zvana.

Jūs taču uzticaties darba devējam, pieļaujat, ka priekšnieks un grāmatvedis labāk zina, cik un par ko jums maksāt. Saņemtā nauda katru mēnesi nebija nekāda milzīgā, taču, ja tā izmaksāta ilgākā laika posmā, kopā sanāk jau iespaidīga summa. Bet tagad priekšniecība paziņo, ka šo naudu jūs esat saņēmis nelikumīgi.

Ko tagad darīt? Milzu nauda jāatmaksā! Lai to atdotu, jāņem no uzkrājumiem vai kaut kas jāpārdod vai jāaizņemas. Vai jums būtu tagad uzreiz makā tik daudz naudas, lai tā bez sāpēm uzreiz atmaksātu 1000, 10 000, vairāk eiro?

«Tas ir absurds,» jūs teiksit, «tik stulbi taču nevar būt!» Taču pašlaik tieši šādā absurda mikserī ir iemesti bijušais Latvijas vēstnieks ASV un viņa sieva. Vēstnieka sieva nav bijusi slinka mājsaimniece, kas silda sānus Floridas smiltīs, bet tāpat kā dzīvesbiedrs arī ir augstas klases speciāliste. Lai nezaudētu kvalifikāciju, viņa ir strādājusi. Tajā apstāklī, ka sieva, galvenokārt uzturēdamās ASV, ir strādājusi Latvijas finierim, arī nav nekā dīvaina. Viņas funkcijas nebija līmēt kopā saplākšņus, bet intelektuāls darbs, kuru var veikt neatkarīgi no tā, kurā valstī viņa atvērusi laptopu. Mūsdienās ir jauno tehnoloģiju laikmets. Latvijas finieris ir privāta kompānija, kas liekēžus nenodarbina.

Jādomā, ka bijušais vēstnieks un viņa sieva zina ļoti daudz dažādu likumu, taču diezin vai būtu korekti prasīt, lai viņi izseko līdzi arī nemitīgi mainīgajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē pabalstu izmaksas sistēmu, kas vienā brīdī ir tāda, bet nākamajā jau atkal citāda. Šo Ministru kabineta noteikumu zināšana un ievērošana ir Ārlietu ministrijas klerku, nevis vēstnieku un viņu sievu pienākums. Nevis vēstnieks ir nelikumīgi saņēmis pabalstu, bet Ārlietu ministrija ir nelikumīgi izmaksājusi pabalstu.

Ja par visām summām, ko jebkad saņēmuši saņēmēji, atbildība būtu jāprasa no saņēmējiem, tad Japānas Fukušimas bērniem, kas cieta no zemestrīces un cunami, būtu jāatmaksā nauda, ko tiem nelikumīgi pārskaitījis Rīgas brīvostas priekšnieks Leonīds Loginovs. Ja gadītos, ka Latvijas pensionāriem kļūdas pēc samaksātu kādu eiro vairāk nekā tiem pienākas, uzreiz valstī būtu kādi 700 tūkstoši likumpārkāpēju. Tādi nelieši!

Taču tā vietā, lai kaunīgi paklusētu, ĀM mašinērija izbazūnē pa visu Latviju, ka iespējamais likumpārkāpējs ir vēstnieks. Klasisks gadījums, kad vaina no slimās galvas tiek pārnesta uz veselo. Bijušajam vēstniekam tagad nākas sarkt un taisnoties par to, ka savā labticībā saņēmis pabalstu, solīt, ka naudu atmaksās.

Šīs derdzīgās šmuces īstenais autors, visticamāk, ir ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs. Paiet maliņā un izlikties neko nezinām ir viņam raksturīgi. Nupat nesen viņš tēloja, ka nav neko zinājis par triju ministru tikšanos ar Krievijas premjera vietnieku. Patiesībā viņam bija izsmeļoša informācija par šo tikšanos gan pirms, gan pēc tās.

Viņam ir pat vairāki iespējamie motīvi. Gunta Razāne pretendē uz amatu FKTK, un, kā var noprast, finanšu ministrei Danai OzolaiReizniecei pret viņas kandidatūru nav iebildumu. Paziņojot, ka Razāne it kā ir, it kā nav «nozagusi mēteli», var mest šaubu ēnu uz finanšu ministres darbu, no Razānes uzpūst «vēl vienu Koļegovu» - politisku skandālu, ka ZZS «atkal izvēlas nepareizus kadrus».

Izskatās, ka Rinkevičam ir kāds sens aizvainojums, greizsirdība un atriebības alkas. Bija laiks, kad šūpojās Laimdotas Straujumas valdība, un Rinkevičs jau lūkojās, kurp, kādā siltā krēslā nosēsties pēc ministrēšanas beigām. Viens no šādiem varbūt iekārotiem krēsliem bija Latvijas vēstnieka amats ASV. Taču tur priekšā bija Razāns. Pēc tam politiskā situācija iegrozījās Rinkevičam superlabvēlīgi - ministra krēslu izdevās saglabāt. Tagad viņš izmanto savu augsto amatu, lai diplomātiskās karjeras kāpņutelpā sīki un zemiski piekautu savus bijušos traucēkļus un konkurentus.

Šādā veidā diplomātijas un ārlietu jomas «troņu spēlēs» Rinkeviča galma draudziņu svīta cīnās par varu un ietekmi. Nevar noliegt, ka tas notiek enerģiski un efektīgi, taču tas ir ļoti, ļoti mērglīgi un amorāli.