Tweet

Viens no argumentiem, ko valdošie valsts politiskie spēki izmanto kampaņā pret Rīgas pašvaldības valdošajiem politiskajiem spēkiem, lai diskreditētu Skanstes tramvaja līnijas ideju, ir tas, ka Saskaņa/GKR projektu bīda milzīgā steigā. Varbūt tā ir? Lai nu tā būtu.

Bet nu tad labās, labējās un ļoti latviskās partijas guļ diametrāli pretējā grāvī - ilgi, jo ilgi neko nedara, izdomā desmitiem ieganstu, lai neko nedarītu, laižas saldā nomiedzī no rīta, pusdienlaikā un vakarā, ēd mirušas mušas no palodzes. Kas ir labāk?

Skolotāju algu sistēmas reformai bija jāatnāk jau pirms gadiem, vēlākais - vismaz pagājušajā gadā, taču tā ar gliemeža soļiem ir atnākusi tikai šoruden. Un arī tad ar milzu nokavēšanos, jo pat vēl septembrī skolotājiem par savu jauno algu nebija skaidrības, lai gan mācību gads jau bija iesācies pilnā sparā. Tad nu beidzot ilgstošā tupstīšanās ir galā - pašlaik skolu un pašvaldību grāmatveži pēc daudzu negulētu nakšu darba ir sarēķinājuši, kāda alga kuram skolotājam pienākas pēc jaunās Izglītības un zinātnes ministrijas izdomātās formulas. Aleluja!

Taču paveras diezgan bēdīga aina. Vienai daļai skolotāju tagad ir lielāka alga, taču ir skolotāji, kam alga ir par 50, 100, pat gandrīz vai par 200 eiro mazāka. Ir arī paprāvs skaits izglītības sistēmā strādājošo, kas no reformas bija ar maisu gaidījuši sazin ko, taču algas pielikums ir dziļi simbolisks - pāris desmiti eiro. Vilšanās.

Vecā algu sistēma bija slikta ar to, ka dzīšus dzina skolu vadību blēdīties. Skaidrs, ka skolotāji nav tādi dzelzs terminatori, kas spētu reāli izturēt 70 un vairāk stundu darbu nedēļā, lai mēnesī saņemtu ap 1000 eiro algu pirms nodokļiem. Tāpēc, lai noturētu labākos skolotājus skolā un atturētu no braukšanas uz Īriju lasīt sēnes, bija jāizdomā visādi pierakstījumi. Bet no jaunās sistēmas bija gaidīts, ka tagad varēs sākt jaunu, skaistu un godīgu dzīvi. Tā vietā ir tikai spējš algu samazinājums.

Kā tad tā? Bija taču solījumi, ka algas nekļūs mazākas. Bija mierinošs stāsts, ka budžetā atrasts 47 miljonu papildfinansējums, ar kuru nu varēs ieviest nesāpīgu algu reformu.

Amizanti, ka 1,7 miljoni eiro kaut kā nav iekļāvušies jaunajā formulā un tā kā palikuši pāri. Kā tā var būt? Šī nauda kaut kā kaut kad pēcāk tikšot ieplūdināta sistēmā.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība), lai gan ir augsta līmeņa matemātiķis, nav nolaidies tik zemu, lai pa vakariem apsēstos un pats parēķinātu, cik, kur un kāda nauda paliek. Tā laikam nav cara cienīga nodarbe. Caram jālemj, lai ar aritmētiku nodarbojas sīkie ministrijas klerki.

Skolotāji un bērnudārzu audzinātāji ir jau pieraduši, ka viņi ir paši pēdējie aiz visa, kas kustas izglītības sistēmā - zemāki par zāli. Uz katru viņu brēcienu pēc maizes allaž skan atbilde: «Ēst dabūsi tikai rīt!» Skaidrs, ka nebūs vilkmes kādām nebūt skolotāju protesta izpausmēm. Un neies jau protestēt tie laimīgie, kam no algu reformas ticis kāds prieciņš. Arī arodbiedrība nebūs tā apakša, kas nespēs dzīvot pa vecam.

Tāpat Šadurska demisijas pieprasījums no opozīcijas puses pašlaik ir bezjēdzīgs, jo pagaidām visas trīs valdošās partijas sēž vienā laivā. Kārlis ir neapdraudēts, un ir cerības, ka algu reformas sitienu hematomas uzsūksies.

Tomēr visā šajā kontekstā diezgan nelāgi ir tas, ka Kārlis Šadurskis visas paša neizdarības kanalizē uz pašvaldībām un īpaši uz Rīgas domi. Lūk, Rīgas dome mēra Nila Ušakova vadībā esot ļaunā riebekle, kas sabotējusi skaisto reformu, nav sakārtojusi skolu tīklu un noskaudusi algas pielikumu Rīgas labākajām skolām - 1., 2. un 3. ģimnāzijai. Esot pazuduši gandrīz 9600 eiro mēnesī.

Tā gluži nav. Nauda nav pazudusi. Rīgas dome šos gandrīz 10 tūkstošus ir pārvirzījusi uz lietuviešu, igauņu, ukraiņu un ebreju sākumskolām, uz skolām, kur mācās bērni invalīdi. Šādās skolās nauda nekādi nevar sekot skolēnam bez īpašas pašvaldības piepalīdzēšanas, jo skolēnu tajās ir maz. Līdzīgi Rīgas pašvaldība ir darījusi jau iepriekš. Var pat teikt, ka Rīgas dome ir sniegusi palīdzīgu roku ministram, lai skaudrais sitiens pa šā veida skolām nebūtu tik skarbs, lai tur būtu kāds nebūt sociāls spilvens apakšā. Taču tāda ir ministra pateicība - šmuces mucu ripināt projām no savas galvas uz Rīgas galvu. Aprēķins ir vienkāršs - Nils ir krievs un tāpēc slikts.

Latvju ļaužu masām tad tāpēc būs mīlēt labo Kārli. Tas tagad laikam būs tāds stils - tiklīdz pats ieberzies, tā vainīgs kāds cits, ne pats; vienmēr un katrā laikā pa rokai būs Nils.

Kādai tad būtu jābūt Rīgas skolu tīkla «sakārtošanai»? Pateikt ciniski, ka nevajag ukraiņu un ebreju skolas - lai skolotāji un skolnieki brauc uz Ukrainu un Izraēlu? Un skolēniem ar īpašām vajadzībām tad vispār nevajag skolas un skolotājus - lai dzīvo mājās un netraucē mācīties veselajiem?