Tweet

Saeimā šobrīd tiek virzīts kārtējais likuma “brāķis”, kas ir pretrunā ar Eiropas valstu pieredzi un praksi, kā arī var nodarīt būtisku kaitējumu visai pasažieru pārvadājumu nozarei Latvijā. Runa ir par  grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas paralēli licencētiem pārvadājumiem paredzētu nelicencētu pasažieru komercpārvadājumu legalizāciju. Eiropas valstu pēdējo divu gadu pieredze parāda, ka šādai pieejai ir daudz vairāk mīnusu nekā ieguvumu. Legalizējot nelicencētus komercpārvadājumus, jau pēc neilga laika likumā atkal būs nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, lai labotu šo grozījumu paredzamās sekas.

Likumprojekta ideja, pretēji līdzšinējai Eiropas praksei, ir ieviest divus dažādus regulējumus pasažieru pārvadājumu nozarē: licencētus pārvadātājus ar papildu uzraudzību un stingrākām  prasībām un nelicencētus pārvadātājus, kuriem pietiks ar interneta platformas izmantošanu, lai uz atvieglotiem noteikumiem nodarbotos ar pasažieru pārvadājumu biznesu.

Pagaidām šie diskutablie un konkurenci kropļojošie ierosinājumi vēl ir tikai likumprojekta izskatā. Ja Saeimas deputāti rīkosies atbildīgi, ņemot Eiropas valstu bēdīgo pieredzi, iespējamais kaitējums visai pasažieru pārvadājumu nozarei, tajā skaitā arī sabiedriskajam transportam, vēl var tikt novērsts.

Kā parāda citu Eiropas un pasaules valstu pieredze, atverot pasažieru pārvadājumu tirgu nelicencētiem komerciālajiem pārvadātājiem, tie uzvedas ļoti agresīvi un huligāniski. Šie pārvadātāji būtībā lepojas ar to, ka var neievērot valstu likumdošanu un nozari sakārtojošo tiesisko regulējumu. Tostarp gan finansiāli, gan ar advokātu palīdzību atbalstot vadītājus, kuri apzināti pārkāpj likumus.



Kā atzinuši paši likumprojekta virzītāji, ar šīm izmaiņām viņi lobē viena uzņēmuma (Uber) ienākšanu Latvijā. Tāpēc ir ļoti interesanti paskatīties, kāda ir līdzšinējā nelicencētu pārvadājumu pieredze Eiropā. Jāsecina, ka gandrīz ikviena pilsēta, kurā Uber līdz šim ir uzsācis darbību, izceļas ar tiesu darbiem, skandāliem, kriminālām aktivitātēm, kā arī vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju protestiem gan saistībā ar drošības standartu un tiesību normu pārkāpšanu, gan arī izvarošanām un seksuāla rakstura uzmākšanos. Piemēram, Londonā pērn fiksēti 32 izvarošanas un seksuāla rakstura Uber vadītāju uzbrukumi. Tostarp Londonas jaunais mērs jau ir atzinis, ka Uber ir nodarījis lielu kaitējumu pilsētas taksometru nozarei un tāpēc būtu nepieciešams stingrāks regulējums. 

Līdzīga situācija ar Uber ir arī mums netālajās Ziemeļvalstīs. Tā, piemēram, šogad maijā Zviedrijā pēc regulāriem un sistemātiskiem komercdarbības un pasažieru pārvadāšanas pārkāpumiem tika aizliegts kā kopbraukšana pozicionētais UberPop pakalpojums. Līdzīga situācija ir arī Norvēģijā, kur Uber vadītāji regulāri tiek sodīti par taksometru biznesa pirātismu un pasažieru pārvadāšanu, neievērojot likumu prasības. Dānijā Uber ienāca 2014. gadā, un, kā liecina publiski pieejamā informācija, kopš tā brīža policija jau ir pieķērusi vairāk nekā 48 nelicencētus Uber taksometru vadītājus. Tostarp šogad jūlijā par nereģistrētu komercdarbību notiesāti seši vadītāji. Arī Somijā regulāri tiek pieķerti Uber vadītāji, kas mēģina pārvadāt pasažierus bez licences (šogad jau vairāk nekā 30 gadījumi).

Ne jau velti par sistemātiskiem pārkāpumiem UberPop kopš 2015. gada ir aizliegts Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā, Itālijā un Francijā. Tostarp Francijas tiesa Uber šogad piesprieda 800 000 EUR lielu sodu par maldinošu komercpraksi, vienlaikus par pārkāpumiem piespriežot atsevišķus sodus arī vietējiem Uber vadītājiem. Savukārt Spānijā Uber taksometru pakalpojumi tika aizliegti jau gadu iepriekš – 2014. gadā. Lai tomēr nezaudētu šo tirgu, Uber šajā valstī šobrīd sniedz ēdienu piegādes pakalpojumu restorānu klientiem (UberEats).

Visas šīs Eiropas valstis jau ir izmēģinājušas Uber un pateikušas kategorisku “nē” nelicencētiem pasažieru pārvadājumiem neatkarīgi no tā, vai vadītājs tiek izsaukts pa telefonu, izmantojot interneta aplikāciju, piestāj pieturā vai arī vienkārši paceļot roku uz ielas. Uber pieredze citās Eiropas un pasaules valstīs rāda, ka arī mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem ar nelicencētu pasažieru komercpārvadājumu legalizāciju.

Uzskatu, ka Latvijai ir jāņem vērā Eiropas valstu pieredze un nav jākāpj uz tā paša grābekļa, ko ir darījušas citas mūsu reģiona valstis. Visiem pasažieru pārvadātājiem ir jāstrādā pēc vienādām nozari regulējošām prasībām, vienādiem tirgus principiem un nekropļojot konkurenci. Ja Uber vēlas strādāt Latvijā, tas ir jādara pēc tiem pašiem noteikumiem, kas ir spēkā citiem pasažieru pārvadātājiem. Tāpat kā tas tiek prasīts Somijā, Norvēģijā, Dānijā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā un citās Eiropas valstīs.