Tweet

Eiropas struktūru piebarotā un kapu tramvajus uzraugošā sabiedrība par atklātību Delna Latvijas ļaudis aplaimoja ar pasakaini pozitīvu vēstījumu.

Kā liecina starptautiskās organizācijas Transparency International aptaujas, tad 2016. gada korupcijas uztveres indeksā Latvija ar 57 punktiem vispasaules korupcijas čempionātā starp 176 valstīm izcīnījusi augsto 44. vietu. Salīdzinot ar 2015. gadā izcīnīto punktu skaitu, 2016. gadā Latvija korupcijas uztveres indeksā ir pakāpusies par veseliem diviem punktiem. Kā tiek apgalvots Delnas vēstījumā, tas «ir līdz šim labākais punktu skaits».

2016. gada pasaules korupcijas čempionātu uzvarēja Dānijas un Jaunzēlandes izlases, kuru pilsoņi aptaujās vienbalsīgi apgalvoja, ka viņu zemēs ir «atklāta valdība, mediju brīvība, pilsoniskās brīvības un neatkarīga tiesu sistēma».

Kā izriet no Latvijas korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam, Latvijas izlases uzdevums ir 2020. gada pasaules korupcijas čempionātā apsteigt Igauniju. Lai Igaunija korupcijas jomā tiktu satriekta, tad kapu tramvaju uzraugi pieprasa «nopietnas pretkorupcijas aktivitātes un reformas». Paši saprotiet - līdz šim visas Latvijas pretkorupcijas reformas taču bija tik nenopietnas! Tiklīdz Latvijā tiks pieņemts «trauksmes cēlāju aizsardzības likums» un darbosies «trauksmes celšanas mehānismi», tiklīdz pie atbildības tiks sauktas dažas «ietekmīgas amatpersonas», tiklīdz durvis atvērs «patieso labumu guvēju reģistra» centrālā biroja ēka un ja tiks turpināta valsts pārvaldes digitalizācija, tad jebkāda korupcija kā uz burvja mājienu no Latvijas izzudīs un nekad vairāk neapdraudēs mūsu zemes plašumus.

Ja jūs vēl nezinājāt, kura ir Latvijas viskorumpētākā joma, tad tagad ziniet. Kapu tramvaju uzraugi to ir noskaidrojuši. Tā ir «veselības aprūpes sistēma».

Ja mēs esam gatavi noticēt tai informācijai, kuru ir saražojusi organizācija Transparency International un kuru izplata vietējais kapu tramvaju uzraugs, tad ir jāatbild uz jautājumu, kam pienākas lauri par tik izcilu panākumu, ka Latvija korupcijas uztveres indeksā ir sasniegusi vēsturiski vislabāko rādītāju? Atbilde ir viennozīmīga. Tas ir iepriekšējā KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka nopelns. Tieši laikā, kad KNAB vadīja Jaroslavs Streļčenoks, Latvija Transparency International indeksā ir parādījusi vēsturiski visaugstāko sasniegumu.

No tā izriet, ka visas Delnas apsūdzības par Jaroslava Streļčenoka nepiemērotību KNAB darbam vai nekompetenci ir jāuzskata par apmelojumiem. No šonedēļ Delnas izplatītajiem skaitļiem ir jāsecina, ka uz nākamo termiņu netika pārvēlēts labākais iestādes vadītājs, kāds jebkad ir bijis Latvijas KNAB vēsturē. Ir steigšus jālabo pieļautā netaisnība! Ja, ņemot vērā politisko korumpantu pretdarbību, Jaroslava Streļčenoka atgriešanās KNAB vadītāja amatā vairāk nav iespējama, tad Jaroslava Streļčenoka nopelni ir pelnījuši valsts visaugstāko apbalvojumu. Vai mūs dzird Triju Zvaigžņu ordeņa dome? Uzskatiet šo tekstu par oficiālu aicinājumu!

Tiesa, fanfaru pilnās atziņu slavas dziesmas Latvijas korumpētības progresam nedaudz sarūgtina tas, ka Transparency International veidotais korupcijas uztveres indekss ir aptauju apkopojums. Dažādās pasaules valstīs aptaujās iedzīvotājam jautā, vai korupcija ir liela. Zemēs, kurās labklājība ir augsta, kurās ļaudis ir apmierināti, cilvēki atbild: «Pie mums korupcijas nav!» Kad to pašu jautājumu uzdod zemē, kurā ļaudis dzīvo visai trūcīgi, un, ja vēl cilvēkiem ir iestāstīts, ka attiecīgās zemes nabadzībā ir vainīga tikai un vienīgi vietējā korumpantu kliķe, kas visu ir izzagusi, tad aptaujātie atbild: «Pie mums korupcija ir dikti liela!»

Katras zemes vietējie kapu tramvaju uzraugi aptauju rezultātus nosūta uz Transparency International biroju, kurā aptauju rezultātus pārvērš skaitļos, lai varētu publiskot pasaules korupcijas čempionāta kopvērtējuma tabulu. Diemžēl gan šo, gan daudzu citu aptauju rezultāti ir jāuztver ļoti kritiski. Vērtējot, cik aplami bija aptauju rezultāti, prognozējot Lielbritānijas referenduma balsojumu par izstāšanos no ES, vērtējot to, cik aplami bija aptauju dati par ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu, tad kā tikpat aplami ir jāvērtē Delnas un Transparency International iegūtie rezultāti, veidojot korupcijas uztveres indeksu.

Ir vēl viena problēma, Eiropā ir savairojies organizāciju un liekēžu slānis, kuru labklājība balstās nemitīgā korupcijas piesaukšanā. Šo organizāciju darbinieki nemitīgi izdomā un izplata dažādus mītus par korupciju vai tās apkarošanas efektīvākajiem līdzekļiem, jo no korupcijas fobijas līmeņa attiecīgās valsts sabiedrībā atkarīga šo cilvēku labklājība.

Korupcija ir nopietna Latvijas problēma, un mums pašiem ir jātiek ar to galā. Taču korupcijas līmeņa mērījumus un pētījumus nedrīkst uzticēt organizācijām, kuru darbinieki ir materiāli ieinteresēti dažādu fobiju popularizācijā par korupciju.

Ja patiešām mēs vēlamies saprast korupcijas patiesos apmērus Latvijā, tad šādi mērījumi un pētījumi ir jāuztic neatkarīgiem profesionāļiem, nevis Eiropas struktūru piebarotiem kapu tramvaju uzraugiem. Mērījumi un pētījumi korupcijas izpētē ir jāuzdod pētnieciskām struktūrām, kuras nav materiāli ieinteresētas izplatīt melus par korupciju.