Tweet

Iespējams, ka tā bija viena no cilvēciskākajām reakcijām, kas piemeklēja Ilzi Viņķeli (Vienotība) raidījumā Preses klubs. Sievietes Viņķeles acīs bija aizvainojuma asaras: no tā, ka sarunbiedrs Edgars Kramiņš uzbrūk viņas vērtību sistēmai un viņai pašai, uzbrūk netaktiski un varbūt pat brīžiem uzspēlēti. Tomēr pelnīti.

Jo politiķe Viņķele sirds dziļumos varbūt pat varētu atcerēties, ar kādu cinismu viņa kā labklājības ministre savulaik ir «novērtējusi» pensionārus, teikdama, ka pensionāriem, kas darba stāžu uzkrāja padomju laikos, esot jāapzinās, ka tā laika Latvija un šodienas Latvija esot divas dažādas valstis un viņu devumu citai valstij nevar adekvāti novērtēt. Latviski sakot: jūs, pensionāri, paši esat vainīgi, ka piedzimāt padomju vai pirmspadomju laikā, tāpēc palieciet vien savā bada maizē. Vai arī traģikomika ar sakrustotajiem pirkstiem kabatā, kad labklājības ministre Viņķele, klātesot koalīcijas politiķiem, pieļāva, ka ne viņa, ne kāds cits politiķis nepildīs parakstītos solījumus. Vai arī tendenciozā ākstīšanās ar «kārļiem, kas kļuva par karlīnēm», mēģinot pat bērnudārzniekos iedēstīt genderisma plānprātības. Vai arī dažādas publiskas uzstāšanās, kad politiķei nācās konfrontēt savu liberālo nostāju ar oponentu pārliecību: nereti nicīgums kā ledaini durstīgs vilnis gāzās pāri tiem, kas nedomā tā kā Ilze Viņķele.

Nu attieksmes bumerangs atgriezās un sāpīgi - līdz asarām - ieblieza pa pieri. Tik sāpīgi, ka politiķe Viņķele paklausīja sievietes Viņķeles aicinājumam nozust no raidījuma otrās daļas. Tā bija bēgšana, lūpas uzmešana uz sētas, tā parādot savu attieksmi pret tiem, kas kritizē politiķus - runājiet, ko gribat, tik un tā jūs esat stulbeņi, tas ir joku raidījums un balagāns! Laikam Viņķeles kundze aizmirsa, ka viņa pārstāv vienu no varas partijām - Vienotību, kas vistiešākajā veidā ir līdzvainīga daudzās nelaimēs, kas piemeklējušas Latviju. Bet pirms raidījuma pamešanas deputāte tomēr paspēja atgādināt, kurš te īstais saimnieks, Preses kluba moderatora virzienā draudīgi izmezdama frāzi: «Jums atņems beigās valsts finansējumu par šitādu ākstīšanos!»

Politiķe Viņķele ir tieši tāda, kāda viņa ir, tas nav nekas jauns. Bet vienmēr šķiet, ka aiz šādiem «joku raidījumiem», kurus par «jocīgiem» padara viens otrs morālo pieticību zaudējis politiķis, savus melnos un klusos darbiņus turpina veikt tie, kuri gauži nodara daudz vairāk nekā televizorā runātāji. Lūk, skatāmies: 7. aprīlī, Jelgavā tiekoties ar pensionāriem, labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) teica, ka atteikties no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) iekasēšanas nav iespējams. Tas būšot ienākumu kritums pašvaldībās. «Bet mēs visi izmantojam pašvaldību infrastruktūru,» atgādināja ministrs.

Jā, temps, kādā aug NĪN, noteikti liecina par to, ka pašvaldības infrastruktūra tiek izmantota arvien zvēriskākā intensitātē. Bet to ar neapbruņotu aci gan nemana. Toties redz to, ka pie varas stūres esošie arvien vairāk žņaudz tos, kuri vēl spēj maksāt. Arī tos, kuri nespēj. NĪN izdzen no mājām ģimenes, aizdzen no valsts, un ir smieklīgi pēc tam sacerēt reemigrācijas plāniņus, kas nedarbojas, jo nav balstīti realitātē. Jā, mums ar labklājības ministriem kaut kā jocīgi sanāk. Tā vien šķiet, ka vārds «labklājības» apmetas velnišķīgā otrādībā, pavēršot pret mums savu spalvaino, ragaino ģīmi...

Vēl ir arī slavenā nodokļu reforma, ar kuru nēsājas finanšu ministre Dana ReiznieceOzola (ZZS). Tagad, raugi, tiekot apspriesta iespēja palielināt sociālā nodokļa likmi, taču tad būšot jārod papildu piedāvājums uzņēmējiem, lai tie nezaudētu konkurētspējā. Tā jau iet attīstītām valstīm: izvelc vienu kāju, iestieg otra un tā tālāk... Vai arī idejas par samazinātās PVN likmes atcelšanu medikamentiem - vai tas nebūtu jauks sveiciens pacientiem? Medikamentu cenas jau tāpat tiecas debesīs, bet, ja atcels samazināto PVN, tad - sveikas, baltās čībiņas! Tikpat burvīgs ir rosinājums pacelt nodokļus tūrismam. Ja vēl kaut kas izrāda dzīvības pazīmes, to vajag nograut jau dīgsta stadijā.

Tā ka ir vesela gūzma melno darbiņu, kurus neredzam tik koši kā Kramiņa un Viņķeles duetu Preses klubā. Bet tās ir tikai krasta putas, kas norimst, līdzko vēlētājs nepārmet politiķim viņa neizdarību vai aplamdarību. Daudz svarīgāki ir tie melnie darbi, kas grauj krastu, mūsu pamatu.