Šodien beidzas deputātu kandidātu un programmu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām. Lai gan aģitācijas periods sācies jau 4. februārī, īstā cīņa sāksies pēc sarakstu apstiprināšanas. Kāda cīņa gaidāma par Rīgas atslēgām?

Rīgas domes vēlēšanu kontekstā vairāk, domājams, varam runāt par vēlēšanu procesu, mazāk intriģējošs varētu būt rezultāts. To gan nedaudz varētu ietekmēt kandidējošo partiju konsolidācijas process, bet, tā kā konsolidācija notikusi abos nosacītajos flangos, izmaiņas rezultātā varētu būt minimālas.

2013. gadā uz Rīgas domi kandidēja 12 saraksti, bet pirms pēdējās sarakstu pieņemšanas dienas bija iesniegti vien 10. Teorētiski vēl iespējams pieteikt dalību arī šodien, bet šāda rīcība būtu riskanta, ņemot vērā, ka kādu no iesniedzamajiem dokumentiem nepieciešams precizēt. Vismaz lielās partijas tā neriskē un visas jau ir ar saviem līderiem atrādījušās TV kamerām, iesniedzot dokumentus.

Iepriekšējās vēlēšanās rūgtu mācību guvušas Latvijas Zemnieku savienība un Zaļā partija, startējot atsevišķi un neiekļūstot domē, nu abas iet kopā ZZS listē. Arī Visu Latvijai!, kas iepriekš vēlēšanās ieguva apaļu nulli mandātu, startējot atsevišķi no 12 mandātus ieguvušās TB/LNNK, nu iet rokrokā Nacionālās apvienības listē. Reformu partija ieplūdusi Vienotībā, reformistu vietā - ne mazāku troksni sološā KPV.LV. Jāteic, konsolidētāks ir arī prokrieviskais sektors - vismaz pagaidām iepriekš vēlēšanās 0,16% vēlētāju atbalsta ieguvušajiem Alternatīvajiem, odiozā Ilariona Girsa Par dzimto valodu (0,34%) un Saskaņai/Gods kalpot Rīgai (GKR) krievvalodīgā elektorāta daļā konkurentu nav. Par tādiem nenosaukt sociāldemokrātus, kuriem arī par vienu konkurējošo sīkpartiju mazāk.

Viens no rādītājiem tam, cik nopietni partijas atvēzēsies priekšvēlēšanu cīņai, kā arī to esošajam varas statusam ir ziedojumu ieplūšana partiju maciņos. Raugoties uz ziedojumiem kopš šā gada sākuma, vistreknākā rādās Saskaņa ar 152 tūkstošiem eiro, kamēr tās satelītam GKR un Gods Kalpot Latvijai abām kopā - vien nedaudz virs 6 tūkstošiem. Virs simt tūkstošiem eiro savākusi Vienotība, kurai valsts līmenī padrupušo reitingu nāksies stutēt ar naudu, ņemot vērā arī tās Rīgas mēra kandidāta Viļņa Ķirša atpazīstamības un autoritātes trūkumu. Simt tūkstošu eiro atzīmei tuvojas arī valsts līmenī valdošā ZZS, kuras izvilktais Andris Bērziņš nez vai garantēs augstus reitingus. Uz pusi plānāks maciņš ir nacionāļiem, kuri nekad nav izcēlušies ar īpaši dārgu kampaņu un visas cerības liek uz nacionālo jūtu kairināšanu. Pa padsmit tūkstošiem eiro kopš gada sākuma ieripojuši KPV.LV, Jaunās konservatīvās partijas, reģionāļu, No sirds Latvijai, eiroskeptiķu kasēs, bet sociāldemokrāti ir faktiski tukšā - jābrīnās, kā spējuši samaksāt 850 eiro drošības naudu listes reģistrēšanai Rīgā. Protams, visa nauda nav domāta Rīgai vien un vēl visas iespējas, bet tendences ir skaidras. Turklāt tiem, kas briest nopietnai kaujai, tās plānam lielās līnijās jau jābūt gatavam, PR kantorim nolīgtam, reklāmas laukumiem rezervētiem. Iztukšīšiem nāksies meklēt tiešāku un darbietilpīgāku ceļu pie vēlētāja. Ar skaistām runām medijos, diskusijās vien nepietiks - to plūdos vēlētājs vai nu jau būs noslīcis, vai no tiem atslēdzies. Noteikti netiks pelti arī kompromati un melnais PR, kas varētu priekšvēlēšanu laikam piebērt kādu pipariņu, jo īpaši ņemot vērā to, ka Rīgas domes kandidāti un programmas diez cik interesanti neizskatās.

Programmatiski, kā parasti, visi sola visu uzlabot, attīstīt, viena no top tēmām būs nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), kura problēmu risināt sola arī valsts līmenī pie varas esošās partijas, kuru rokās ir spēles noteikumu pārskatīšana. Pat Saskaņa/GKR piedāvā NĪN atlaidi - namu iedzīvotājiem, kur izveidotas dzīvokļu īpašnieku biedrības. Tā, kā jau valdošajiem pienākas, sola turpināt iesākto. Viens no interesantiem, bet mazticamiem jauninājumiem ir municipālo aptieku atvēršanas solījums pašvaldības medicīnas iestādēs, kur medikamentiem būs «minimāls uzcenojums».

Daudzu partiju uzmanības lokā ir dažādu labumu solīšana pensionāriem, kas ir viena no aktīvākajām un lielākajām vēlētāju auditorijām. Reģionāļu solījumi ik gadu ieguldīt 50 miljonus eiro ielu kapitālajos remontos, izveidot vairākas jaunas tramvaju līnijas, uzbūvēt jaunu mākslas muzeju, koncertzāli utt., turklāt vēl samazināt pilsētas parādu liek jautāt, vai budžetā vēl kam vispār paliks pāri nauda?

NA no pārējām, kā parasti, atšķir piesauktie valodas jautājumi, ZZS nosaukumu attaisno ar tirdzniecības vietu izveidi zemniekiem un vietējiem ražotājiem, bet Vienotība ar konservatīvajiem, tās Jutu Strīķi un vēl LSDSP esošo KNAB eksvadītāju Normundu Vilnīti varēs plēsties par pretkorupcijas karoga aktīvākā plivinātāja godu. Daudz pieminēta arī rindu likvidēšana uz bērnudārziem, pašvaldības uzņēmumu darbības revidēšana, namu apsaimniekošana, sabiedriskā transporta maksas mazāksolīšana vai tās atcelšana vispār u.tml. Savukārt izlasot solījumu eiroskeptiķu programmā pašvaldību vēlēšanām «izstāsimies no NATO bloka, pieņemsim neitralitātes hartu (kā Šveice)», varam neko tālāk nelasīt. Partiju ideoloģiskās atšķirības ir nonivelējušās, nāksies skaldīt matus!