Tweet

Gadījās būt kādā ārstniecības iestādē. Sarunājoties ar iestādes šefu, uz viņa galda ieraudzīju kādas partijas priekšvēlēšanu bukletu. Tā spīdīgais vāciņš bija ieturēts viduslaiku kaujinieciskuma garā: varonīgs bruņinieks, izteikti līdzīgs attiecīgās partijas priekšsēdētājam, ar šķēpu žmiedz pie zemes bijušo domes priekšsēdētāju un viņa draudziņu biznesmeni. Jautājoši paskatījos uz iestādes šefu. Viņš nosmīnēja: «Bija te viens atnācis un dalīja bukletus... Citi arī dala. Bet vēlētājiem pašiem jāsaprot, ka balss būs izmesta miskastē, ja vēlēs par visādām dīvainīšu partijām.»

Pilsētās un pagastos, kur ir iespējām bagātas pašvaldības, domē ietikt gribētāju ir daudz vairāk nekā tur, kur vienīgā ražotne ir, teiksim, Jāņonkuļa gateris, kas vairāk nezāģē nekā mazāk zāģē. Bet arī dižpilsētās vērojami savi jociņi: uz domi nereti pretendē meža dīvainīšu apvienības. Dažu partijveidojumu politiskā bezgaumība sasniedz tādus augstumus, ka parauj smiekliņš...

    Jūrmalā ir divpadsmit vēlēšanu saraksti. Tiek prognozēts, ka domē iekļūs četras, maksimums - piecas partijas vai to apvienības. Tos laimes sarakstus, kas iekļūs katrā ziņā, nav vērts lieki reklamēt: gan jau tos godā cels viņu labie darbi, solījumi un politiskā nevainība. Daudz interesantāk ir palūkoties uz tiem, kas ar ciema savādnieka iznesību jau pielaiko pēcpusi domes deputāta krēslam. Bet tādu krēslu Jūrmalā ir tikai piecpadsmit.

Eiroskeptiķu rīcības partija, piemēram, sola izstāties no NATO bloka un pieņemt neitralitātes hartu. Nav slikti: Jūrmala beidzot kļūs par pilsētvalsti, izstāsies no NATO un iestāsies, piemēram, Eirāzijas savienībā. Nez, cik vajag izdzert kefīru, lai tā iereibtu? Tikpat svaiga programma ir partijai Mūsu zeme, kuras nemainīgs vadonis ir Ilmārs Ančāns, kas piedabūjis balotēties vēl vienu cilvēku, līdz ar to gan partijā, gan sarakstā ir viens un tas pats cilvēku skaits - veseli divi. Programmā ir drosmīga apņēmība saukt pie atbildības izšķērdētājus un garantēt pilsētas iedzīvotāju līdzdalību dažnedažādos procesos. Ja Ančāna kungu ievēlēs, viņa klātbūtne domē garantēs jautrību, un tas jau ir daudz. Kaut ko līdzīgu klāsta arī partijveidojums Progresīvie: viņi sola panākt modernu pārvaldi un izskaust korupciju. «Gudrāk brauksim, tālāk tiksim,» viņi apsola jūrmalniekiem. Nav tikai skaidrs, vai «braukšana» attiecas uz visiem jūrmalniekiem vai tikai uz domes deputātiem?

Ar eiroskeptiķiem maigā konsonansē sasaucas Vislatvijas sociāldemokrātu kustība Par neatkarīgu Latviju. Nez, kas ir «Vislatvija»? Kur tāda valsts ir atrodama? Varbūt tas ir Krievijas autonomais apgabals, kurā darbojas kāda Vserossijskaja parķija durakov? Šie «sociāldemokrāti» - tāpat kā «eiroskeptiķi» - par galveno uzskata «Vislatvijas» izstāšanos no NATO. Bet viņi iet vēl tālāk: esot jābeidz «diskriminējošā attieksme valodu jautājumos», tas ir, jāsāk izmantot krievu valoda līdzvērtīgi valsts valodai. Cik pazīstamas vēsmas. Kāpēc šie «vislatvieši» nav vēl apvienojušies ar citiem «sociāldemokrātiem» - partiju Saskaņa? Ak, jā, «vislatviešiem» pašiem ir savs pirmais numurs - Aleksandrs Bašarins, Jūrmalas mēra amata kandidāts. Īstens «sociāldemokrāts», ja spriež pēc rocības. Bet sevišķi burvīgs ir kustības nosaukums - Par neatkarīgu Latviju. Apmēram kā Komunistu kustība Pret komunismu.

Taču ir arī pāris savādību partijās, kuras acīmredzot iekļūs domē. Viena: jūrmalnieku iecienītā partija Tev, Jūrmalai neizprotami sapinusies ar Jutas Strīķes un Jura Juraša partiju. Vai tad pašiem savas popularitātes nepietiek, ja nākas saistīties ar apšaubāmiem partneriem? Savukārt Jūrmalas zaļzemnieku sarakstā iemanījies Romāns Mežeckis. Tas pats Mežeckis, kas pirms 2014. gada Saeimas vēlēšanām glāsmaini solīja uzticību Ingunas Sudrabas partijai No sirds Latvijai? Varbūt cits Mežeckis? Bet varbūt tomēr tas pats, kas zem smukas prieksvēlēšanu bildes rakstīja, ka viņš pievienojas «Ingunas Sudrabas vadītajai partijai No sirds Latvijai»? Pa kuru laiku puisis paspēja atvienoties? Un kurai partijai viņš pievienosies, kad pienāks 2018. gada Saeimas vēlēšanas?

Katrā ziņā, paņemot rokās vienu partijas listi, kuru jūs iemetīsiet vēlēšanu urnā, atcerieties, ka politiskās gaumes un saprāta robeža iet tieši caur jums. Pretējā gadījumā mūsu priekšvēlēšanu smiekliņš pārvērtīsies gaužā nožēlā, kas ilgs vēl četrus gadus.