Tweet

Pēdējo gadu laikā Eiropā notikuši vairāki asiņaini terora akti. Šī gada 4. jūnijā Londonā teroristi ar auto ietriecās pūlī un, uzbrūkot ar nažiem, nogalināja 10 un ievainoja 48 neaizsargātus cilvēkus.

22. maijā Mančestrā terorists pašnāvnieks uzspridzinājās koncertu halles foajē, nogalinot 23 un ievainojot vairāk nekā simt neaizsargātu jauniešu. 22. martā Londonā terorists ar auto ietriecās pūlī netālu no parlamenta ēkas, nogalinot četrus un ievainojot vairāk nekā 50 cilvēku. 2016. gada 19. decembrī terorists ar kravas auto Berlīnē ietriecās Ziemsvētku tirdziņā, nogalinot 12 un ievainojot 56 neaizsargātus cilvēkus. 2016. gada 14. jūlijā terorists ar kravas auto Nicā ietriecās gājēju promenādē, nogalinot 87 un ievainojot vairāk nekā 400 neaizsargātu cilvēku u. c.

    Šie notikumi, protams, satrauc ikvienu Eiropas iedzīvotāju un arī Latvijas iedzīvotājus. Tas rada pamatotus jautājumus, vai milzu līdzekļi, kurus aprij speciālie dienesti, spēj nodrošināt drošību. Pēc katra terora akta sākas drudžaina politiķu un specdienestu rosība, kuras mērķis ir publikai demonstrēt, ka gan politiķi, gan drošības dienesti ir kompetenti aizsargāt iedzīvotāju drošību. Šajā drudžainajā postterorisma rosībā iesaistījās arī Latvijas valdība.

Kādus vispārinājumus varam izdarīt no uzskaitītajiem lielākajiem terora aktiem Eiropā? Pēdējā laikā kā galvenais teroristu ierocis tiek izmantots smagais auto. Teroristu mērķis ir vietas ar augstu neaizsargātu cilvēku koncentrāciju (gājēju ielas, lidostu uzgaidāmās telpas, koncertu norises apkārtne utt.).

Kādus secinājumus no tā var izdarīt? Plānojot pasākumus ar liela cilvēku skaita piedalīšanos, būtu jāveic priekšdarbi, kas kavētu smago auto netraucētu un negaidītu iekļuvi šādās vietās.

Kādus drošības pasākumus jau pieņēma Latvijas valdība?

Jūs neticēsiet! Aizliegt fotografēt un filmēt Ministru kabineta ēku! Aizliegt fotografēt un filmēt speciālo dienestu ēkas, bet jo īpaši lielo HES ēkas.

Tieši tā! 6. jūnijā Ministru kabinets atbalstīja grozījumus noteikumos, kas paredz aizliegt fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus. Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 22. (2) pantam, «kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanai, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu».

    Kritisko infrastruktūru iedala trīs svarīguma līmeņos. A kategorijā ietilpst valsts līmeņa sevišķi svarīga kritiskā infrastruktūra (A kategorijas kritiskā infrastruktūra), kuras iznīcināšana vai bojāšana būtiski apdraud valsts pārvaldīšanu un drošību. B kategorijā ietilpst valsts līmeņa svarīga kritiskā infrastruktūra, kuras iznīcināšana apgrūtina valsts pārvaldīšanu un apdraud sabiedrības un valsts drošību. Savukārt C kategorijā ietilpst pašvaldību un nozaru kritiskā infrastruktūra.

Svarīgākie kritiskās infrastruktūras objekti ir hidroelektrostacijas, valdības nams, dzelzceļa tilti, dažādas valsts iestādes, tostarp specdienestu ēkas. Latvijas specdienesti, izvērtējot pastāvošos riskus, iesaka nekavējoties «aizliegt veikt filmēšanu, fotografēšanu vai cita veida dokumentēšanu atsevišķos kritiskās infrastruktūras objektos».

Totālu fotografēšanas aizliegumu specdienesti pamato ar to, ka «valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecina, ka personas pirms teroraktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu, apsardzes režīmu un citu ar objekta fizisko drošību saistītu informāciju».

Patiešām ir objekti, kuru nesankcionēta fotografēšana nebūtu pieļaujama. Šādi objekti var būt gan militāra rakstura, gan civila rakstura, piemēram, radioaktīvo atkritumu glabātavas u.c. Taču demokrātiskās un civilizētās valstīs šo aizliegumu nodrošina ar aizsargātu, grūti pārvaramu, iežogotu drošības perimetru, kura šķērsošana jau ir smags pārkāpums.

Turklāt - kā ir iespējami efektīvi kontrolēt valdības ēkas fotografēšanas aizliegumu tūristu pārpildītas lielpilsētas centrā, ja foto funkcija ir katrā viedtālrunī, bet ļaundari var iegādāties pat tik neliela izmēra filmēšanas ierīces, ka tās nebūs vizuāli identificējamas?

Savdabīgi, bet iepriekšējais šāds Latvijas valdības aizliegums tika pieņemts 1940. gada 8. janvārī (Rīts, 1940. g. 10. janvāris), laikā, kad Otrais pasaules karš jau ritēja piekto mēnesi, kad nacistu artilērija postīja Franciju, bet Karēlijā ik dienas tika nogalināti tūkstošiem Sarkanās armijas kareivju.

Tik agresīvu aizliegumu pieņemšana ir signāls, ka Latvijas valdība rīkojas, it kā jau būtu sācies vai tuvākajās dienās sāksies pasaules karš.

Varbūt tomēr šāda aizlieguma cēloņi ir meklējami Drošības policijas konfliktā ar žurnālistu Lato Lapsu, kad speciālajiem dienestiem nebija nekāda tiesiska pamata ierobežot žurnālista profesionālo darbību publiskā vietā? Taču kāds šādam aizlieguma sakars ar terorismu? Tāpēc, visticamāk, maskējoties ar terorisma draudiem, valdība nekritiski atbalsta specdienestu ieceres ierobežot informācijas apmaiņas brīvību.