Tweet

«Drošības policiju (DP) un Ģenerālprokuratūru nedrīkst izmantot politiskiem mērķiem. Tas ir prettiesiski!» kvēlās dusmās pauž Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdere Juta Strīķe. Žēl tikai, ka šī viedā atziņa Strīķei atnākusi tagad, kad pati iesaistījusies politikā. Savulaik, kad viņa bija Korupcijas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniece, viņa pati ar visiem tiesiskajiem un prettiesiskajiem līdzekļiem darbojās, lai pārdalītu ietekmi politikā par labu Jaunajam laikam, pēc tam par labu Vienotībai. Bet nu tā gadās – bumerangs mēdz atgriezties pa pieri pašam tā metējam.

Strīķe ir pamanījusi, vai varbūt viņai tā ir šķitis, ka DP darbinieki viņu izseko. Un vēl viņa spriež: «Jau gadiem ilgi DP veic pārbaudes par sniegtajām intervijām, pratina žurnālistus, rosina mistiskus kriminālprocesus par it kā valsts noslēpuma izpaušanu, atzīst par aizdomās turēto cilvēku, kas ir ziņojis par viņam piedāvāto kukuli un iestāžu bezdarbību.»

«Aizdomās turētais cilvēks» ir viens no JKP līderiem, bijušais KNAB darbinieks Juris Jurašs, kurš savulaik apgalvoja, ka viņam piedāvāts miljonu liels kukulis, bet nekādus pierādījumus par kukuļdošanu neparādīja - tikai runāšanu, ka it kā kukuļa piedāvājums bijis. Bet, ja jau tik pieredzējis operatīvais darbinieks tikai runā un neko nepierāda, tad ir divi varianti - vai nu viņš blefo un kukulis viņam nav piedāvāts, vai arī viņš nav nekāds ļoti profesionālais operatīvais darbinieks.

Ja jau ir noticis tik baisms noziegums, tiesībsargājošajām iestādēm tas jāizmeklē. DP ir centusies to darīt un izmeklēšanā ir tikusi tik tālu, ka ir ļoti grūti vai pat jau neiespējami atrast kādus pierādījumus, jo ir notikusi informācijas noplūde - ļaunais kukuļa devējs varbūt ir izlasījis visos laikrakstos, ka pastāv tāda lieta, un visus galus noslēpis ūdenī. Kurš ir iespējamais valsts noslēpuma izpaudējs? Vai ne Jurašs? Lūk, to tad laikam DP pārbauda, un par to arī kriminālprocess. Pārmest politiskus mērķus policistiem nav īsti korekti, jo tad, kad šis process ar kukuli un valsts noslēpumu sākās, Jurašs vēl nebija politiķis.

Jurašs tagad varētu būt jau kļuvis par juristu, kurš ir viens no lielākajiem speciālistiem valsts noslēpumu izpaušanā, un viņiem tas jau tagad tāds kā ģimenes bizness. Jo politiķa sieva Alla Juraša uzstājas kā advokāte Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes (FPP) amatpersonām Kristīnei un Maksimam Bogdanoviem, pie kuriem 12. jūnijā DP veica kratīšanu un piemēroja viņiem kriminālprocesuālo statusu - personas, pret kurām sākts kriminālprocess. Tā lieta pagaidām ir tumša, un nevar saprast, ko, kam un kā izpauduši Bogdanovi.

Alla Juraša ir ne tikai Jura Juraša sieva, bet arī bijusī KNAB izmeklētāja. 2011. gadā Neatkarīgā konstatēja, ka pēc karjeras beigšanas KNAB viņa sāka strādāt juridiskajā birojā Heidelberga, kura spilgtākais pārstāvis ir vairāku KNAB izmeklētu krimināllietu personāžs Mārtiņš Kvēps.

Kas ir Kvēps? Ilggadējs Oļega Stepanova un arī citu Ventspils tranzītbiznesa naudas zuteņu advokāts, kurš par tādu kļuva, kad sākās Ventspils uzņēmēju kari 2004. gada beigās. Viņš ir ieņēmis dažādus amatus tranzīta uzņēmumos. Viņš kādu laiku bija arī draugs un biznesa partneris Šveices advokātam Rudolfam Meroni, līdz viltīgi atņēma tam Ventbunkeru, un tad sākās Meroni iznīcinošas liecības pret Kvēpu.

Kvēps KNAB redzeslokā ir bijis vismaz divas reizes. 2005. gadā viņš tika aizturēts par kukuļa došanu citam juristam - Mārim Sprūdam -, lai tas atsauktu prasību pret uzņēmumu, ko pārstāvēja Kvēps. Pēc divu gadu tiesāšanās Kvēps prāvā uzvarēja un palika uz brīvām kājām.

Bet 2006. gadā Ģenerālprokuratūra ierindoja Kvēpu apsūdzēto skaitā digitālās televīzijas krimināllietā. Arī šīs lietas pamatā bija KNAB veikta izmeklēšana. Tāpēc ir visai interesanti, ka bijusī KNAB izmeklētāja tik jauki sastrādājas ar savu bijušo klientu.

Vēl amizantāk ir tas, ka bijušais ilggadējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs bija pieņēmis Allu Jurašu darbā pie sevis - par brīvostai piederošā uzņēmuma Rīgas brīvostas flote ģenerāldirektori ar 4000 eiro lielu mēnešalgu.

Bet KNAB taču pret Loginovu strādāja ilgi un sviedraini, cenšoties pieķert viņu visādos noziegumos. Vienā no savām eksaltētajām priekšvēlēšanu runām sociālajos tīklos JKP līdere Strīķe Loginovu ierindoja baisāko neliešu skaitā. Kā tad tā? Jurašs viņai pie labās rokas, bet Juraša pie labās rokas Loginovam?

Bet nu labi - politiķu runās un darbos dažkārt nav atrodama kāda loģika. Jebkuru šmuci taču var aizklāt ar pārliecinošu retoriku. Vajag ar spīdošām acīm bieži atkārtot korupcija, korupcija un solīt to apkarot. Vajag taisnības cīnītāja balto zirgu un nepatiesi vajāta upura oreolu. Un tad politikā var sasniegt virsotnes. Deviņi mandāti Rīgas domē JKP jau ir. Bet 13. Saeimā ar šīm pašām metodēm JKP jau var cerēt uz kaut ko vairāk. Viena daļa vēlētāju par JKP nobalsos kaut vai tikai intereses pēc - kas notiks, kad pie varas nāks personas, kurām ir dusmu uzplūdi, histērijas un paranoja? Un kam pilnīgi nav kauna un paškritikas.