Šobrīd norisinās plašas politiskās kaislības par t.s. oligarhu sarunām. No informācijas, kas ir publiskota, jau varam restaurēt notikumu gaitu.

2009. gadā vai arī nedaudz agrāk KNAB amatpersonas vērsās tiesā un no tiesas saņēma atļauju uzsākt operatīvās darbības pret Aināru Šleseru. Vismaz divus gadus ilgā laika posmā (LTV ziņās tiek apgalvots, ka trīs gadus ilgā laika posmā) tika ierakstītas Aināra Šlesera sarunas. Ja pieņemam, ka diennaktī Ainārs Šlesers sarunājās piecas stundas, tad KNAB operatīvie darbinieki uzkrāja aptuveni 3500-5000 stundu ilgus sarunu ierakstus. Principā, ja gadiem ilgi klausītos vidēja Latvijas uzņēmēja sarunas, tad agri vai vēlu tajās izskanētu kaut kas, kas izskatītos pēc pārkāpuma vai nelikumības. KNAB operatīvo darbinieku pacietība vainagojās ar vairākiem aptuveni 15 minūšu ilgiem sarunu fragmentiem, no kuriem varētu secināt, ka Ainārs Šlesers, iespējams, ir veicis kādu kriminālpārkāpumu. Savukārt daudzu stundu garos ierakstos, kuros nebija atrodami nekādi iespējami pārkāpumi, izskanēja daudzas pikantas detaļas par Latvijas politiskās virtuves aizkulisēm.

No visa operatīvā, tūkstošiem stundu ilgā materiāla krimināllietas uzsākšanai tika nodalīti tikai tie sarunu fragmenti, kuros Šlesers runā ar Andri Šķēli, Aivaru Lembergu un saviem padotajiem. Šobrīd nezināma operatīvās nodaļas amatpersona 2011. gadā pieņēma lēmumu krimināllietu virzīšanai nedot operatīvo materiālu par iespējamiem kriminālpārkāpumiem Aināra Šlesera sarunās ar citiem politiķiem.

Šlesera sarunas ar Andri Šķēli un Aivaru Lembergu 2011. gadā nonāca krimināllietas izmeklētāja rīcībā. Tā kā vienīgā informācija par iespējamiem pārkāpumiem bija atsevišķu sarunu teikumi, tad KNAB veica vairāk nekā 40 kratīšanas daudzos uzņēmumus un adresēs, cerībā atrast dokumentālus pierādījumus sarunās paustajiem iespējamajiem pārkāpumiem. Tomēr, kā apgalvoja Latvijas Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja, pārliecinošus dokumentālus pierādījumus sarunās teiktajam KNAB atrast tā arī neizdevās. Turklāt pilnais (nevis žurnāla Ir selektīvi publiskotais) sarunu saturs ir pretrunīgs. Sarunu dalībnieki vienam sarunu partnerim saka vienu, bet citā brīdī citam sarunu dalībniekam saka kaut ko citu, kas ir pretēji iepriekš paustajam. To, kurš no teikumiem ir patiess, varētu noskaidrot, tikai atrodot reģistrācijas dokumentus, līgumus, banku pārskaitījumu dokumentus utt., taču tādus KNAB operatīvajiem un neoperatīvajiem darbiniekiem piecu gadu laikā atrast tā arī neizdevās.

Kā šobrīd ir zināms, vienīgā informācija, no kurienes KNAB operatīvās nodaļas darbinieki uzzināja par iespējamiem Aināra Šlesera pārkāpumiem, bija sarunas. No tā izriet, ka, uzsākot operatīvās darbības, tiesnesis tika maldināts un tiesa ir pieņēmusi nelikumīgu lēmumu, atļaujot gadiem ilgi ierakstīt visas viena cilvēka sarunas, cerībā, ka kaut kad šis cilvēks atklās, ka ir veicis ko nelikumīgu.

Viss pārējais operatīvās informācijas blāķis palika KNAB operatīvās daļas vadības rīcībā un netika nodots tālāk. Operatīvās informācijas blāķis netika izmantots citu krimināllietu sākšanai, tāpēc par šāda materiāla eksistenci neko nezināja Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja, kurš uzraudzīja attiecīgo krimināllietu. Iespējami pārkāpumi varētu tikt atklāti arī Ainara Šlesera sarunas ar Jāni Dūklavu, Andri Ameriku un vēl vairākiem redzamiem Latvijas politiķiem. Šie operatīvā ceļā iegūtie materiāli palika tikai KNAB operatīvās daļas darbinieku un vadības rīcībā. Šobrīd ir pamatotas aizdomas, ka Aināra Šlesera operatīvās lietas materiāli ir nozagti un tiek izmantoti, lai šantažētu tajos pieminētos politiķus. Daļa no krimināllietā neiekļautajiem operatīvās lietas materiāliem jau tika nopludināta ar žurnāla Ir starpniecību.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 887 (Valsts noslēpuma objektu saraksts), kuri izdoti saskaņā ar likuma Par valsts noslēpumu 4. panta pirmo daļu, 2.7.5. punktam, izlūkošanā (pretizlūkošanā) un operatīvajā darbībā iegūtā informācija ir klasificējama kā slepena vai konfidenciāla.

Līdz ar to var secināt, ka Latvijā ir noformējusies noziedznieku banda, kuriem ir atļauts neievērot likumu par valsts noslēpumu un kuri savu pieeju slepenai, operatīvās darbības informācijai jau izmanto politiskā darbībā - varas sagrābšanai Latvijā.

Aizdomas, kurus es aicinu pārbaudīt: ir pamats domāt, ka no KNAB ir notikusi liela apjoma operatīvo materiālu zādzība, ka nozagtais operatīvais materiāls tagad ir privatizēts un tas jau tiek izmantots atsevišķu politiķu šantažēšanai. Pirmā iebiedēšanas porcija jau ir ievietota žurnālā Ir.

Taču darbs, lai pārbaudītu jaunas, KNAB bijušo darbinieku izveidotas valsts nozagšanas shēmas izveidi, ir jāveic nevis Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai, bet gan dienestiem, kuriem ir pienākums aizsargāt Latvijas valsts drošību.