Tweet

Mans mazdēls šodien sāk iet skolā. Es novēlu, lai viņam veicas ar skolotājiem tāpat, kā veicās man. Visos līmeņos – no pamatskolas līdz augstskolai – man bija tādi skolotāji, kuru priekšā vērts noliekt galvu dziļā cieņā un pateicībā par to, ko viņi man devuši kā cilvēki un profesionāļi.

Lai arī es piekrītu tiem, kuri teic, ka vissarežģītākais priekšmets skolā ir skolotājs, un, lai arī neesmu attaisnojis savu skolotāju pūles, proti - pārspējis viņus, bijis labāks par viņiem, tieši pirmais septembris man ir diena, kad atcerēties un godināt Skolotāju (tostarp - savu mammu un savu sievu). Jo neviens cits - skolotājs ir tas, kurš paņem mūsu bērnus savā ziņā un atbildībā, lai viņi zinātu, kā dzīvot nākotnē, kā dzīvot labāk un gudrāk nekā dzīvojam mēs. Es novēlu katram mūsu bērnam skolotāju, kuru vērts cienīt. Un es gribētu atgādināt (pieaugušajiem, vecākiem), ka skolotājs ir jāciena. Nevis jāpakārto savai trulai, varbūt pat izglītotai saprašanai. Jo vairāk tādēļ, ka valsts manā uztverē pagaidām neciena skolotāju. Nedz viņa atalgojuma, nedz arī pietiekami skaidru, pārdomātu un kvalitatīvas valsts nākotnes aspektā izsvērtu izglītības politikas principu ziņā.

Tāpēc tieši skolotājs (Skolotājs) manā uztverē patlaban ir tas cilvēks, kurš spēj (vai nespēj) sistēmas un vecāku stulbumu maksimāli slāpēt un maksimāli vērst to, kas notiek skolā, par labu mūsu bērniem. Arī sabiedrība tās kopumā patlaban daudz par maz atbalsta skolotāju un palīdz viņam. Vidusslānis, vecāku organizācijas kā izglītības politikas vērtētāji un faktiskie tās pasūtītāji polemikā ar varu un tās profesionālajām sistēmām, to kvalitāti šķiet man samērā klusi. Diemžēl arī paši skolotāji kā profesionāļu kopums manā uztverē ir visai vāji un pasīvi attieksmē pret sistēmas aplamībām.

Bet - tas viss vēl jo vairāk vedina ieraudzīt, cildināt un atbalstīt tos cilvēkus, kuri šajā laikā spēj būt ne tikai «sistēmas skrūvītes», kuri saglabā, uztur sevi un izpauž sevi kā Skolotāji. Uzticēsimies viņiem un iemācīsimies ar viņiem sarunāties, viņos klausīties, ja mūsu - vecāku un skolotāju - priekšstati par bērnu atšķirsies. Jā, var uzdot daudzus smagus jautājumus. Piemēram, es te, tieši šodien vēl gribu jautāt - vai mēs, vecāki, esam pietiekami norūpēti par savu bērnu spējām reāli un droši pastāvēt nākotnē, Latvijā? Vai skolotāja pašcieņa, skolu prestižs nav arī mūsu darīšana? Pozitīvas atbildes uz šādiem jautājumiem nozīmētu arī to, ka manam bērnam, manam mazbērnam katrā konkrētajā skolā ir izredzes kļūt par labu Latvijas pilsoni.

    Varētu tā būt, ka skolēni vislabāk iegaumē skolotāju kļūdas. Bet savulaik mēs savu fizikas un darbmācības skolotāju, kad viņš bija pārlieku ieķēris, likām uz ēveļskaidām pagulēt. Taču - visi uzdotie darbi tika izpildīti. Jo - mums viņš bija labs skolotājs. Bērni, cik atceros, top negodīgi tad, ja attiecības ar skolotājiem ir destruktīvas, ja skolotāja attieksmē valda formālisms. Taču uzskatu, ka skolēni arī tagad pamatā spēj vērtēt savus skolotājus adekvāti. Pat neraugoties uz viņu kļūdām. Un šis adekvātais novērtējums skolotājam būtu jāsaņem. Jo, ja skolotājs nenovērtēts, iespējamas pretrunas starp skolotāju un visiem, ar ko viņš saistīts. Jo tad skolotājs jūt, ka zaudē sava darba jēgas sabiedrisko un personisko apziņu. Skolotāja pašcieņas un profesionālā goda degradācija nav pieļaujama.

Iespējams, aplam, bet es pie saviem bērniem un citiem jauniešiem viņu divdesmit trīsdesmit gadu vecumā esmu novērojis, ka viņi prot daudz labāk, cilvēcīgāk saprasties ar pirmsskolas un skolas vecuma bērniem nekā es un manas paaudzes ļaudis. Man ir bijusi arī iespēja redzēt, dzirdēt jaunus skolotājus, kuru komunikācija mani sajūsmina. Šie puiši un meitenes audzina arī mani. Ja ne vairāk, tad viņi mani pārliecina par to, ka ir spējīgi vai vismaz grib izveidot no sava audzēkņa personību. Tātad - man laimējas arī šobrīd. Taču - vairāki pašvaldību vadītāji man ir teikuši, ka viņiem skolās trūkst jauno skolotāju un pat skolu direktoru. Mīļie jaunie cilvēki, es no savas skolas pieredzes zinu, kāda laime ir dabūt savai būtnei, savai pasaules uztverei adekvātu skolotāju. Ja vien jūtat, ka šī lieta jums kaut cik tuva, izvēlieties to. Neraugoties uz sistēmas un, iespējams, arī sabiedrības trulumu. Jo tas ir cēlākais katrā, sevišķi pašu cilvēku nolaistā laikā - Skolotājs.