Tweet

Latvijas Bankas vadības nemitīgā iejaukšanās citu nozaru (izglītības, veselības, nodokļu politikas u.c.) darbībā rosināja ļoti daudzus lasītājus uzdot mums jautājumu: par ko Latvijas Bankai īsti būtu jāatbild? Uzņēmēji un pat deputāti aicināja Neatkarīgo izteikt mājienu Latvijas Bankas vadībai, ka tai ir laiks sākt nodarboties ar galvenajiem uzdevumiem – ekonomikas attīstību un investīciju pieauguma veicināšanu, lai nodrošinātu makroekonomisko stabilitāti.

Brīvā valstī ikviens pilsonis drīkst izteikt aicinājumus pat centrālās bankas vadībai, bet ir jāatgādina, ka, atbilstoši Latvijas likumiem un līgumam par Eiropas Savienību (Lisabonas līgums), Latvijas Bankas (un jebkuras Eiropas Centrālo banku sistēmā ietilpstošas centrālās bankas) mērķis nav rūpēties par stabilas izaugsmes nodrošināšanu, apkarot bezdarbu, attīstīt eksportu vai balstīt inovācijas komplektā ar izglītības izcilību. Latvijas un ES likumdošana precīzi nosaka, kādam ir jābūt Eiropas Centrālo banku sistēmā ietilpstošo centrālo banku galvenajam mērķim. Likuma par Latvijas Banku 3. pants skan: «Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti.» Nekādi citi mērķi šajā pantā nav uzskaitīti.

Līgumā par Eiropas Savienību 127. panta 1. punkts nosaka, ka «Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti. Neietekmējot šo mērķi, ECBS atbalsta vispārējo ekonomikas politiku Savienībā, lai palīdzētu sasniegt Savienības mērķus».

Līguma 127. pants arī nosaka, ka cenu stabilitāte ir jāsniedz «saskaņā ar principu, kas paredz atvērta tirgus ekonomiku, kurā pastāv brīva konkurence, veicinot resursu efektīvu sadali». Vārds vārdā šī norma ir pārrakstīta protokolā (2. pants) Par Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtiem un Eiropas Centrālās bankas statūtiem. No tā izriet, ka Eiropas Savienības ekonomika var izlaist pirmsnāves gārdzienu, bet, ja tas neskars cenu līmeni (cenas paliks stabilas), tad tas neattieksies uz Eiropas Centrālo banku sistēmā ietilpstošo centrālo banku galveno un vienīgo uzdevumu.

Citviet pasaulē centrālo banku galvenie uzdevumi nav tik šauri. ASV Federālo rezervju sistēmai ir noteikti pat savstarpēji pretrunīgi uzdevumi - bez cenu stabilitātes tai ir jāmazina bezdarbs un jānodrošina kredītu likmju stabilitāte. Kāpēc Eiropas Centrālo banku sistēmā ietilpstošajām centrālajām bankām un Eiropas Centrālajai bankai ir noteikts tik šaurs uzdevums?

20. gadsimtā daudzu Eiropas valstu smagākā problēma bija augsta inflācija, kā arī periodiska hiperinflācija. Hiperinflācija pēc Otrā pasaules kara iznīcināja vecākās paaudzes uzkrājumus vecumdienām. Pensionāri, kas visu mūžu strādāja un krāja, pārtapa par nožēlojamiem nabagiem. Tās Eiropas valstis, kuras ātri sasniedza cenu stabilitāti, demonstrēja labākus rezultātus gan ekonomiskajā izaugsmē, gan sociālajā stabilitātē. Šī pieredze tika izteikta absolūtā pārliecībā, ka cenu stabilitāte ir un būs galvenais un noteicošais ilgtermiņa izaugsmes faktors jebkuros apstākļos, jebkurai valstij un tā tas būs mūžīgi mūžos. Āmen.

Tāpēc tikai viens uzdevums - nodrošināt cenu stabilitāti - ir ierakstīts līgumā par Eiropas Savienību. Jebkuri citi uzdevumi Eiropas Centrālo banku sistēmas bankām un Eiropas Centrālajai bankai ir jānoraida, ja tie nepalīdz uzturēt cenu stabilitāti. Šķiet, ka Eiropas monetāristi Dieva vietā pielūdz cenu stabilitāti un tikai tai - vienīgajai - tie tic.

Taču ikviens saprātīgs cilvēks var uzdot pilnīgi loģisku jautājumu. Vai mūžīgā cenu stabilitāte ir absolūtais brīnumlīdzeklis, kas vienīgais derēs jebkurā laikmetā, jebkurai valstij un vienlīdz labi darbosies jebkurā biznesa un tehnoloģisko izmaiņu ciklā? To, ka kaut kas nav kārtībā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas politiku, ir pamanījuši daudzi, ne tikai Latvijas Bankas prezidents savās rūgtajās atklāsmēs šī gada septembrī. Eiropas Centrālo banku sistēma, Latvijas Banku ieskaitot, iepludina eirozonas finanšu sistēmā miljardiem eiro, daudzviet tiek noteiktas negatīvas depozītu likmes utt., bet uzņēmēji nesteidz investēt un uzkrāj naudu kontos.

Brīnumlīdzeklis - cenu stabilitāte - automātiski nestimulē investīciju pieaugumu un neizkustina ekonomiku no sastinguma punkta. Tā kā Latvijas Bankas vadība ir pašdistancējusies no šīs problēmas un daudz labprātāk apmāca pamatskolas skolotājas, kā panākt skolēnu izcilību, tad laikam ikvienam, kam rūp Eiropas nākotne, pašam ir jāsāk izvērtēt Eiropas monetāro politiku, netraucējot Latvijas Bankas priekšnieku mieru.

Aicinu izvērtēt hipotēzi, ka cēlonis, kāpēc Latvijas un Eiropas ekonomiku nevar iekustināt sākt jaunu izaugsmes ciklu, ir nevis naudas un kredītu trūkums vai to nepieejamība, bet galvenais šķērslis un kavēklis pārejai uz izaugsmi ir cenu stabilitātes dogma. Iespējams, ka, lai iekustinātu ekonomiku jaunā attīstības ciklā, uz laiku ir jāatsakās no šī galvenā - ES līgumā ierakstītā - mērķa Eiropas Centrālo banku sistēmai un Eiropas Centrālajai bankai.

Ja šādai hipotēzei ir pamats, tad dāsni apmaksātajiem Eiropas Centrālo banku sistēmas darbiniekiem būtu jāizvirza jautājums par Eiropas Savienības līguma pārskatīšanu, bet pašlaik, Brexit iespaidā, ģenerēt idejas - pārskatīt ES līgumu - ir ļoti, ļoti riskanti. Var pazaudēt amatu. Tāpēc ērtāk ir nodarboties ar zīmuļu drāšanu un dot padomus, kā mācīt bērniem darbmācību, lai tie sasniegtu pasaules izcilību.