Tweet

Krievija bija un būs Latvijai kaimiņos ar tās neizmērojamām bagātībām un iespējām latviešu uzņēmējiem taisīt biznesu.

Tiesa gan, pašlaik ir tik nelāga ģeopolitiskā situācija, ka pastāv Rietumu sankcijas un attiecīgi krievu embargo virknei Rietumu un Latvijas preču. Bet, ja Krievijas partneris ir solīds, neko sliktu nedara, pilda savus solījumus, vai tur būtu ko satraukties par to, ka biznesa partneris ir krievs no Krievijas? Gadās, ka krievu uzņēmējam viena no firmām ražo kuteriem airus, kas varbūt ir lietojami kara kuģos ar militāru nozīmi. Tā jau nonāksim pagalam makartismā, kā tas bija ASV pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, kad amerikāņi paniskās bailēs no komunisma vajāja katru, kam bija kaut vai pazīstams kāds krievs, kuram savukārt bija pazīstams vēl kāds krievs.

Cita lieta, kad patiešām ir pamatotas aizdomas, ka kaimiņvalsts uzņēmējs nodarbojas mūsu valstī ar kaut ko dīvainu. Arī tādi gadījumi ir.

Liepājas uzņēmējs, bijušais pilsētas izpilddirektors Edgars Štrauss nav biznesā pirmo dienu - viņam ir visādi strīdi ar citiem uzņēmējiem. Ir arī civiltiesiski, kas pārtapuši kriminālprocesos. Tā daždien Latvijas uzņēmējdarbības vidē gadās. Štrauss ir apēdis ne vienu vien pudu sāls un nav domājams, ka viņš būtu naivais. Bet nu ar vienu Krievijas investoru viņam ir atgadījušās pagalam interesantas attiecības. Pirms neilga laika, meklējot jaunus sadarbības partnerus, Štrauss iepazinies ar kādu Krievijas pilsoni Pāvelu Ziminu, kuram Latvijā ir uzturēšanās atļauja.

Ar Ziminu sadarbība esot uzsākta tādēļ, ka šis cilvēks solījis rast pieeju dažādiem finasējuma avotiem ārpus Lavijas.

Zimins savā leksikā un informētībā atstājis patiesi kompetenta cilvēka iespaidu, tāpēc sākotnēji neradušās šaubas par viņa nolūkiem, tomēr patiesība izrādījusies pavisam citāda. Portālā Pietiek ir publicēts iesniegums policijai, kurā lasāms detalizēts šā stāsta izklāsts.

Kļuvis par Invex darbinieku, Zimins it kā ar lielu entuziasmu ķēries pie darba. Tomēr jau pēc mēneša radušās pirmās aizdomas - SIA sadarbības partneri sākuši interesēties, kā tikusi izmantota nauda, kuru tie, pēc jaunā Invex speciālista Zimina pieprasījuma, esot pārskaitījuši uzņēmumam. Summas svārstījušās vairāku tūkstošu eiro robežās. Tā kā nekādus rīkojumus iekasēt no klientiem papildu maksu Invex direktors nebija devis, viņš pamazām nācis pie secinājuma, ka jaunais darbinieks naudu gluži vienkārši ir piesavinājies.

«Sākumā domāju, ka esmu uzrāvies uz vienkāršu blēdi, tomēr tālākie atklājumi lika aizdomāties, ka viss nebūt nav tik vienkārši,» saka Štrauss.

Pirmkārt, Invex IT speciālisti konstatējuši, ka notikusi uzņēmuma gadu desmitiem veidotās datubāzes zādzība, kurā apkopota pilnīgi visa informācija (arī konfidenciāla) par SIA klientiem.

Otrkārt, noticis mēģinājums izolēt Invex no tā līdzdalības starptautiskās biznesa struktūrās - šāds solis praktiski paralizētu investīciju fonda darbību un nelabojami iedragātu tā iespējas strādāt starptautiskajā apritē.

Treškārt, mērķtiecīgi grauts uzņēmuma prestižs, vairāki klienti apturējuši veiksmīgi iesāktus projektus, tajā skaitā Ukrainā.

«Šie fakti lika atcerēties vēl dažus Zimina izteikumus, kad vēl bijām it kā labās attiecībās, - piemēram, viņa piedāvājumu pēc vajadzības jebkuram Latvijas pilsonim izkārtot Krievijas pasi. Toreiz neuztvēru šo izteikumu īpaši nopietni, bet šodien esmu spiests konstatēt, ka Zimina iespējas un viņam varbūtēji dotie uzdevumi ietver pat šādas, sākotnēji it kā neiespējamas, darbības,» atzīst Štrauss.

Par šiem notikumiem Štrauss vairākkārt informējis gan Latvijas Drošības policiju, gan citas līdzīgas kompetences iestādes, tomēr nekādu aktivitāti no to puses nav sagaidījis - viņam pat neesot lūgts uzrakstīt oficiālu iesniegumu. Tāpēc šobrīd SIA Invex fondi vadītājs mēģina apturēt Ziminu un rast taisnību, vēršoties Valsts policijā, aprakstot tās sava bijušā darbinieka aktivitātes, kas ir šīs struktūras kompetencē.

Zimina aktivitātes turpinās - viņš joprojām regulāri mēģinot ar dažādiem paņēmieniem uzbrukt SIA Invex fondi, lietojot draudus. Iesniegumā policijai var lasīt, kādas īsziņas Zimins sūtījis Štrausam - nudien baigi izrēķināšanās un nāves draudi.

Loģisks ir jautājums - kāpēc šis Krievijas pilsonis Latvijā jūtas tik komfortabli? Vai šis nav tiešām gadījums, kad Latvijā darbojas hibrīdkara kareivis, kam uzdevums iznīcināt Latvijas uzņēmumus, izpumpēt no tiem naudu un informāciju, kas var būt ar spiegošanai svarīgu saturu? No kurienes viens Krievijas krievs ir tik labi informēts par Latvijas uzņēmējdarbības vidi, ka spēj pārliecināt ar savu kompetenci, iefiltrēties un pēc tam nīcināt ārā vietējo uzņēmumu? Varbūt šī viena Latvijas firma nav vienīgā, ko viņš uzmetis, un ir vēl citas un daudzas? Šiem jautājumiem vajadzētu būt Drošības policijas un citu kompetentu iestāžu uzmanības lokā. Cerams, ka tās neguļ un interesējas.