Tweet

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) daudzkārt paustās bažas par kases aparātu reformas nesamērīgajām izmaksām un nereālajiem ieviešanas termiņiem, ir izrādījušās pamatotas. LTA jau pirms noteikumu pieņemšanas pauda iebildumus, uzskatot, ka reformai jābūt taisnīgai un pamatotai Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) solījumi, ka lielākā daļa kases aparātu pēc reformas ieviešanas nebūs jāmaina vai būs ar nelielām izmaksām viegli pielāgojami jaunajiem noteikumiem, ir bijuši klaji meli. Jāmaina vai jāpielāgo ir visi 67 tūkstoši ierīču un reformas kopējās izmaksas varētu sasniegt 250 miljonus eiro, ko būtu jāsedz uzņēmējiem un visai sabiedrībai. Sākotnēji LTA izmaksas vērtēja 70 miljonu eiro apmērā. Izmaksas palielina arī nesamērīgie sertificēšanas un atkārtotas sertificēšanas izdevumi, jo esošā kārtība paredz katram uzņēmumam veidot un sertificēt individuālu risinājumu. Katra modeļa sertificēšanas izmaksas gulstas pārsvarā uz vienu uzņēmumu nevis uz daudzskaitlīgu lietotāju loku (pretēji tam, kā citās dalībvalstis, modeļa jēdziens attiecināms uz to kases sistēmu, kas pielietojama vienlaikus vairākiem uzņēmumiem un tādējādi šī modeļa lietotāju skaits ir plašāks un līdz ar to katra modeļa sertificēšanas izmaksas sadalāmas uz lielāku skaitu tā lietotāju un uzņēmējiem vieglāk absorbējams). Nedefinētie sertificēšanas noteikumi, kur par atskaites punktu vairs netiek ņemts Valdības nolemtais, bet VID ierēdņu interpretācijas par, viņuprāt, drošiem aparātiem ir radījuši nevienādu attieksmi un absolūti selektīvu pieeju dažādu kases aparātu ražotāju ierīču vērtēšanā. Pieļaujot atkāpes nesamērojami plašā diapazonā no normatīvos aktos fiksētām prasībām, šobrīd riskam pakļauti arī iekārtu ražotāji, piemērojot tiem nevienādas prasības, balstoties uz vieniem un tiem pašiem tehniskajiem noteikumiem. Paužot nevienādu attieksmi pret iekārtu ražotājiem, kas norāda uz atsevišķa ārvalstu ražotāja privilēģijām, lobējot tā intereses, tiek apdraudēta veselīga konkurence iekārtu ražotāju starpā un tas savukārt rada apjukumu un neērtības uzņēmējiem, kuri izvēlas un lieto ierīces. Sertificēšanas process ir pabeigts vairākiem desmitiem ierīču, kas vairāku mēnešu, pat pusgada laikā tā arī nav nonākušas VID reģistrā, jo ierēdņi pieprasa arvien jaunus uzlabojumus, kas iepriekš nav definēti. Katras izmaiņas un papildinājumi prasa ieguldījumus. Tas sadārdzina galaprodukta vai pakalpojuma cenu, un galarezultātā patērētājs būs tas, kas samaksās par jaunajiem kases aparātiem valsts cīņas ar ēnu ekonomiku vārdā. Tāpēc rodas pamatoti jautājumi par tik lielu izmaksu nepieciešamību un par to, vai jaunu kases aparātu ieviešana izskaudīs gadījumus, kad darījumi kases aparātā vispār netiek reģistrēti. Līdz ar to ir apšaubāmi, vai jaunu un dārgu kases aparātu ieviešana vispār atstās kādu iespaidu cīņā ar ēnu ekonomiku. VID publiskotā informācija par Nodokļu kontroles pārvaldes nodokļu kontroles pasākumu rezultātiem 2016. un 2017.gadā “Nodokļu kontroles pasākumu rezultātu kopsavilkumā” minēts, ka 2016. gadā konstatēti 18 iejaukšanās gadījumi EKA programmatūrā, bet 2017. gadā tie bija tikai 6 gadījumi, bet tieši iejaukšanās kases aparātos vēl joprojām tiek minēts kā viens no argumentiem reformas pamatošanai. Tādejādi, ar VID ierēdņu palīdzību, kases aparātu sertificēšana mūsu valstī ir kļuvusi par labu un ļoti ienesīgu biznesu, jo ierēdņu izdoma ir neierobežota un katram uzņēmumam ir jāsertificē absolūti unikāls risinājums. LTA jau bija iesniegusi KNAB sūdzību par afēru, kura uz to brīdi bija 70 miljoni eiro vērtībā. KNAB nosūtīja uz VID atklātu vēstuli ar jautājumu, vai VID darbinieki iegūst labumu no šī afēras. Protams, atbilde uz atklāto vēstuli bija noliedzoša. Bet šobrīd afēras apjoms jau pieaudzis līdz 250 miljoniem eiro. Šis būs pirmais gadījums Latvijas 100 gadu vēsturē, kad tik lielas afēras ir bijušas pilnīgi nesavtīgas, un šādi lieli ieguldījumi bijuši bez jebkāda labuma autoriem un afēru apkalpotājiem. Jau šobrīd izskan runas, ka tas, ko VID šobrīd paredzējis ieviest, citur Eiropā jau ir novecojis risinājums. Pakāpeniskums ļautu kases aparātu nomaiņu pēc vajadzības papildināt ar aizvien jaunākiem un modernākiem tehniskiem risinājumiem. VID lozungs, ka nomainot visā valstī kases aparātus tiks dots trieciens ēnu ekonomikai, patiesībā var ēnu ekonomiku tikai palielināt šīs reformas lielo izmaksu dēļ, un ēnu ekonomikas mazināšanai ir pavisam citi instrumenti. Jāatzīmē, ka Valdības deklarācijā paredzēts pēc pusgada (no 2019.gada 1.janvāra) reģistrēt darījumus e-vidē, taču VID vēlas turpināt dārgu sertifikācijas procesu un paziņojis, ka Valdības deklarācijā rakstītais nav spēkā (!). Valsts Ieņēmumu dienests MK noteikumu izstrādes procesā, apzināti paužot nepatiesu informāciju, ir maldinājis gan uzņēmējus un sabiedrību, gan valsts pārvaldes iestādes. Tā piemēram: MK noteikumu projekta sākotnējās ietekmes ziņojumā (anotācijā) ir norādīts, ka 88% lietotāju varēs turpināt izmantot lietošanā esošos kases aparātus. Šo informāciju nepārprotami apstiprina arī ar kases aparātu reformu un MK noteikumu izstrādi tiešā veidā saistīts VID ierēdnis Helmuts Bušs, izdevumā “Finanses” (2014.gada maijs, 43.-45.lpp), paužot viedokli: “Nodokļu maksātājus, kuru apgrozījums iepriekšējo 12 mēnešu laikā nepārsniedz 200 000 EUR, jaunās tehniskās prasības neskars.” Atbildot uz Saeimas deputātu pieprasījumu skaidrot ieilgušo kases aparātu reformas gaitu un lielās izmaksas, kas varētu sasniegt 70 miljonus eiro, un būtu jāsedz uzņēmējiem, VID maldinājis deputātus: “VID to ir rēķinājis. Pašreiz ir reģistrēts vairāk nekā 61 000 elektronisko iekārtu un ierīču. Pēc pašreizējiem datiem, nodokļu maksātājiem būtu jānomaina apmēram 15 000. Liela daļa ierīču ir tādas, kuras varētu pilnveidot, tas izmaksātu kopumā 3,8 miljonus. Par tām, kuras jānomaina - apmēram 16 miljonus eiro. Maksimālās izmaksas varētu būt 20 miljonu apmērā. Finanšu ministre arī paskaidroja, ka 21% no šīm izmaksām PVN maksātāji var atskaitīt kā priekšnodokli, nodokļu maksātāji var norakstīt nolietojumu uzņēmumu/iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām. Tirgus izpēte rādot, ka jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošajiem kases aparātiem cenas sākas no 250 eiro, kases sistēmām atkarībā no sarežģītības - no 600 līdz 1000 eiro. Pašreiz lietotajiem kases aparātiem, kurus var pielāgot jaunajām prasībām, izmaksas būtu no 50 līdz 100 eiro." Pēdējā laikā VID veiktās aktivitātes, demonstratīvi ejot reidos pie uzņēmējiem un “konstatējot”, ka tiek lietoti noteikumiem neatbilstoši kases aparāti, ir uzskatāma par valsts līdzekļu nelietderīgu izmantošanu, jo VID darbinieki, neizejot no kabinetiem, var redzēt, kādas ierīces kurš uzņēmējs lieto. Negodīga rīcība no VID puses ir arī prakse vispirms uzņēmējiem EDS sistēmā nosūtīt paziņojumus, ka tie drīkst turpināt lietot kases aparātus, kam atsaukti sertifikāti un aparātus, kam tiek veikta sertifikācija, bet ejot pārbaudēs sastādīt aktus un likt divu nedēļu laikā nomainīt kases aparātus, bieži vien norādot uz viena konkrēta ārvalstu ražotāja aparātiem.. Šobrīd visus Latvijas tirgotājus, tajā skaitā ne tikai veikalus, bet arī ēdinātājus, degvielas tirgotājus, un visus citus, kuriem ikdienā jālieto kases aparāti, ir satraukusi Valsts ieņēmumu dienesta labas pārvaldības principiem neatbilstoši veiktā kases aparātu reforma, kas uzņēmējos radījusi tikai haosu, stresu un atkal stiprinājusi neuzticēšanos valsts pārvaldei kā tādai.