Tweet

Laiku pa laikam šķiet, ka Latvija ir gaudotāju zeme. Publiskā telpā mīļākā izprieca ir gausties par to, ka pie mums viss ir sliktāk nekā Igaunijā, ka citviet zāle ir zaļāka un debesis zilākas. Laiks izbeigt pelnu kaisīšanu sev uz galvas! Latvietim ir jāaiztaisno mugura un jāpaceļ galva lepni. Beidzot ir nozare, par kuru mēs ar lepnumu varam teikt: «Latvijai ir ja ne visas planētas, tad ES priekšgalā. Šī jaunā Latvijas specializācijas joma ir likvidācija.» Tieši šajā jomā Latvija demonstrē paraugu visai progresīvajai cilvēcei. Tomēr, ja būsim godīgi, ir jāatzīst, ka likvidēt tautsaimniecības nozares mēs sākām klamzīgi un lēni. Pārāk ilgi tika likvidētas daudzas rūpniecības nozares. Tās sāka likvidēt jau divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu sakumā, bet likvidēja tik nemākulīgi, ka metalurģija izlaida pirmsnāves gārdzienu tikai pirms dažiem gadiem, bet tekstilrūpniecība, lai gan ir ļoti tuvu izzušanai, bet, pieķērusies pie krūšturu un darba apģērbu ražošanas salmiņa, vēl nav nogrimusi. Tomēr, kopš Latvijā pieaugošu ietekmi ieguva maksātnespējas administratoru klans, latvju prasmes likvidēt visu ātri un skaisti pieauga straujos tempos. Maksātnespējas administratori iemanījās likvidēt gan uzņēmumus, gan bankas. Dodiet tiem jebkuru uzņēmumu. Vienalga, vai plaukstošu, vai grimstošu, tie jebko nolikvidēs tā, ka pat spalvas pāri nepaliks. Šogad Latvijā sākās arī vairākas jaunas specializācijas. Pirmā ir likvidēt netīkamus likvidatorus. Aizsaules ielā Rīgā jau notika pirmais likvidatora likvidācijas paraugdemonstrējums. Otrs sniegums ir tautsaimniecības nozares likvidācija sešdesmit dienu laikā. Šā gada 9. maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas noteica, ka visiem Latvijas finanšu sektora tirgus dalībniekiem 60 dienu laikā ir jāpārtrauc sadarbība ar ārvalstu uzņēmumiem, ja tie nāk no zemēm, kurās nav prasību sagatavot finanšu pārskatus un kurās saimnieciskās darbības definīcija neatbilst Latvijā noteiktajai izpratnei par to, kā tāda būtu jāveic. Ar to pietika, lai ārzemnieku naudas pārvaldības nozare faktiski tiktu likvidēta. Šā gada jūlijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš iepriecināts konstatēja: «Mēs redzam, ka 2016. gadā iesāktais darbs turpinās, banku klientu riskantās daļas īpatsvars mazinās katru dienu, jo bankas atsakās arī no tiem čaulas veidojumiem, kas nav aizliegti, bet var nest līdzi savai darbībai liekus riskus.» Rezultāti ir iespaidīgi. 2015. gadā Latvijas komercbankās tika uzglabāti 12,4 miljardi eiro ārzemnieku naudas līdzekļu, savukārt 2018. gada jūlijā ārzemnieki Latvijas komercbankās naudas līdzekļus uzglabāja vairs tikai 3,3 miljardu apjomā. Divarpus gadu laikā no Latvijas komercbanku sistēmas aizplūda deviņi miljardi eiro ārzemnieku naudas. Nozare ir likvidēta 60 dienās. No Latvijas ar kājas spērienu pa pēcpusi tiek patriekti pat tie ārzemnieki, kuru darbību likums neaizliedz. Tas ir pats lielākas sasniegums, un par to Pēters Putniņš ir vēl vairāk iepriecināts: «Varam rezumēt, ka saistībā ar visa veida čaulas veidojumiem, ne tikai to aizliegto daļu, šā gada pirmajā pusē no Latvijas banku sektora ir aizplūduši apmēram 1,5 mljrd. EUR.» Likvidēt visus, gan tos, kas atbilst kritērijiem, gan tos, kam likums ļauj darboties. Pēc šāda sasnieguma ir nekavējoties jāmaina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas nosaukums. Latvijā šīs struktūras pareizajam nosaukumam ir jābūt Finanšu un kapitāla tirgus likvidācijas komisija (FKTLK). Likvidācijas pirmrindnieki ir jāsumina. Ir laiks ieviest jaunu nacionāla līmeņa goda nosaukumu - gada likvidators. Uz 2018. gada likvidatora goda nosaukumu galvenais kandidāts ir Pēters Putniņš. Taču likvidācijas panākumiem pietrūkst starptautiskas dimensijas. Tāpēc Latvijas Ārlietu ministrijai ir jāsūta uz visām pasaules valstīm komercpiedāvājums: «Ātri un lēti palīdzēsim atbrīvoties no ārzemnieku kapitāliem un banku kontiem. Pieredzējuši nerezidentu kontu likvidatori.» Cerēsim, ka valstis, kurās vietējās nacionālistu valdības vēl tikai sapņo likvidēt ārzemnieku uzkrājumus vietējās bankās, kļūs par galvenajiem Latvijas pakalpojumu pircējiem. Ja lieta aizies, tad nevis Ašeradena startapi, bet likvidācijas nozare kļūs par galveno Latvijas eksporta preci 21. gadsimta pirmajā pusē. Taču galvenais. Latvijas likvidatori pārliecinoši pierādīja - jo vairāk kapitāla aizplūst no kādas zemes, jo straujāk aug tās IKP. Divarpus gadu laikā no Latvijas aizplūda 33% visu banku uzkrājumu, un rezultātā Latvijas IKP pieauga tik strauji kā globālajiem tīģeriem labākajos izaugsmes gados. Tāpēc Latvijas likvidatoriem ir jānovēl neapstāties. Ja nākamo divarpus gadu laikā no Latvijas banku kontiem aizplūdīs vēl 9 miljardi, tad IKP taču turpinās augt tikpat strauji. Lai to panāktu, ir jāpaplašina čaulas definīcija. Kāpēc čaulas nosaukums tiek piemērots tikai uzņēmumiem? Ieviesīsim jaunu juridisku jēdzienu - čaulas cilvēks. Tad likvidācija varēs uzņemt jaunus apgriezienus un turpināties vēl augstākā līmenī.