Tweet

Jaunā Saeima jau ir paudusi nostāju reformēt Latvijā enerģētisko politiku, kaut vai aicinot divu mēnešu laikā pilnībā atcelt maksājumus par obligāto iepirkuma komponenti pie elektrības rēķiniem. Lai ieskicētu aprises jaunai Latvijas enerģētikas politikas arhitektūrai, ir svarīgi saprast, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret iespējamiem Latvijas enerģētikas attīstības virzieniem. Viens no pirmajiem jau iegūtajiem rezultātiem ir socioloģisko pētījumu centra SKDS 2018. gada decembrī veiktā aptauja (kurā piedalījās 1005 respondenti) par iedzīvotāju attieksmi pret dažādu enerģijas veidu izmantošanu. Kā liecina SKDS aptaujas rezultāti, tad ir vērojama liela atšķirība starp tiem enerģijas veidiem, kurus Latvijas iedzīvotāji uzskata par videi visvairāk draudzīgiem, un tiem enerģijas veidiem, kuri būtu vislabāk piemēroti Latvijas apstākļiem. Piemēram, 87,2% iedzīvotāju uzskata, ka saules enerģijas izmantošana rada mazu vai drīzāk mazu kaitējumu dabai, bet 78,5% iedzīvotāju uzskata, ka vēja enerģijas izmantošana rada mazu vai drīzāk mazu kaitējumu dabai. Taču par Latvijas apstākļiem vispiemērotāko atjaunojamās enerģijas ražošanas veidu 43,3% iedzīvotāju uzskata hidroresursu enerģiju, 27% - vēja enerģiju, bet 9,6% biomasas enerģiju. Savukārt, lai gan absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata saules enerģiju par videi visdraudzīgāko, tomēr tikai 8,1% Latvijas iedzīvotāju uzskata saules enerģiju par piemērotāko enerģijas veidu Latvijā. Otrkārt. Latvijas iedzīvotāji noteiktas enerģijas veida atbalstu vēlas savietot ar enerģijas ražošanas izmaksām. Lai gan vairākums (74,3% ) Latvijas iedzīvotāju pilnībā vai drīzāk atbalsta pakāpenisku pāreju uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā (tikai 12,1% iedzīvotāju ir pret), tomēr, kā liecina SKDS aptauja, vissvarīgākais faktors (uz to norādīja 49,9% respondentu), kas ir jāņem vērā, attīstot Latvijā elektroenerģijas avotus, ir izmaksas. 36,9% respondentu kā svarīgu faktoru, Latvijā attīstot elektroenerģijas avotus, norādīja enerģijas piegādes drošību un stabilitāti, bet 32,6% respondentu par svarīgāku faktoru norādīja attiecīgā enerģijas ražošanas veida ietekmi uz apkārtējo vidi. Līdz ar to Latvijas iedzīvotāji ir labvēlīgi noskaņoti pret atjaunojamo resursu enerģētiku, bet tikai ar nosacījumu, ka tās darbojas ar tirgus apstākļiem atbilstošām izmaksām. Mēģinājumi uzspiest «dārgu» enerģētiku, motivējot ar to, ka tā ir atjaunojama, būs pretēji Latvijas iedzīvotāju attieksmei. Interesanti, ka tikai 12,8% no Latvijas iedzīvotājiem kā svarīgu faktoru, kas ir jāņem vērā, attīstot Latvijā elektroenerģijas avotus, minēja «klimata pārmaiņas». Latvijas iedzīvotāju negatīvais noskaņojums pret enerģijas sadārdzināšanu, to argumentējot ar «klimata pārmaiņām», sakrīt ar līdzīgu attieksmi citās Eiropas zemēs. Piemēram, Francijā 2018. gada nogalē mēģinājums palielināt nodokļus ar lozungu par klimata pārmaiņām izraisīja pusgadsimta laikā nepieredzēta mēroga pretdarbību valdības politikai. Kopumā var secināt, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju par Latvijas apstākļiem piemērotāko atjaunojamās enerģijas veidu uzskata hidro resursu un vēja enerģijas izmantošanu. Latvijas iedzīvotāji, būdami visai kritiski noskaņoti pret mazo HES darbību, ir gatavi atbalstīt jaunu HES uz Daugavas. Visnegatīvāk Latvijas iedzīvotāji ir noskaņoti pret iespējamu atomelektrostacijas un ogļu TEC celtniecību Latvijā. SKDS jaunākās aptaujas rezultāti ieskicē sabiedrības intereses enerģētikas politikā. Tagad, veidojot jaunās valdības enerģētikas politikas aprises, kā svarīgākais arguments jāņem vērā elektroenerģijas ģenerējošo jaudu izmaksas. Jaunajai Latvijas valdībai ir jānoraida jebkurš elektroenerģijas staciju projekts, kas nav konkurētspējīgs ar elektroenerģijas tirgus cenām. Jaunajai Latvijas valdībai nav jāsniedz atbalsts vai subsīdijas «dārgai» enerģētikai. Latvijas vietējā un atjaunojamā enerģētika ir jāplāno, veicinot hidro resursu un vēja resursu izmantošanu.