Tweet

Zviedru baņķieriem jārēķina, vai tiem vispār vairs jēga palikt Latvijā, kur banku pakalpojumu tirgu sadalīs amerikāņu kapitālam pierakstītās bankas Citadele sīkiem un vietējiem, bet Luminor – lieliem un starptautiskiem darījumiem. Latvijai soli priekšā esošā Igaunija šonedēļ nolēma padzīt no savas valsts Danske Bank. Tā mājienu saprata un pāris stundas vēlāk paziņoja, ka pati nolēmusi slēgt savas filiāles arī Latvijā un Lietuvā. Banku pakalpojumu tirgus pārdalīšanai Lietuvā droši vien būs savas īpatnības, bet Latviju un Igauniju šis tirgus apvienos līdzīgi tam, kā tās vēsturiski jau bijušas apvienotas daudzu gadsimtu garumā. Pirmajā piegājienā vācieši ar dāņu līdzdalību apvienoja šo teritoriju Livonijā. Pēc tam uzradās zviedri un uzvarēja dāņus, poļus un krievus cīņā par Livonijas mantojumu, bet krievi spēja revanšēties. Vispirms viņi salika Krievijas impērijas Vidzemes guberņu no latviešu daļas un igauņu daļas un pēc tam Padomju Savienībā darīja visu iespējamo, lai Latvijas un Igaunijas padomju republiku nosaukumi kalpotu tikai par izkārtnēm jeb tādu administratīvo robežu apzīmējumiem vienā valstī, kur vieni un tie paši likumi regulē vienādu saimniekošanu. Tagad Latvija un Igaunija tiek apvienotas kā ASV kara bāzēm pieguloša teritorija. Attiecībā uz bāzēm un bankām paliek spēkā mūžvecais jautājums par to, vai pirmā bija vista vai ola. Tagad izskatās tā, ka Jaunlivonijas saimnieciskā telpa tiek pakārtota jau esošajām kara bāzēm, bet varbūt kara bāzu šeit nebūtu, ja citādi veidotos notikumi ar bankām. Proti, ASV bāzu nebūtu, ja gadus 25 iepriekš šeit nebūtu no ASV uzradies Nils Melngailis sadalīt bankas Baltija mantojumu. Viņš to darīja tik veikli, ka šīs prasmes tika pienācīgi novērtētas vēl desmit gadus vēlāk, kad kaut ko līdzīgu vajadzēja paveikt ar nacionalizēto Parex banku. Viņš no tās paliekām uztaisīja Citadeli, atstāja savā vietā Gunti Beļavski, un pats pārcēlās par padomes priekšsēdētāju Luminor, par kura īpašnieku drīz vien kļuva ASV investīciju fonds Blackstone. Tā dibinātājam Stīvenam Švarcmanam piederošie 13,4 miljardi ASV dolāru dod viņam 113. vietu pasaules lielāko bagātnieku sarakstā un ir ļāvuši no 2017. gada janvāra līdz augustam vadīt ASV prezidenta Donalda Trampa Stratēģijas un politikas forumu. Blackstone paziņojis, ka uzņēmies ieguldīt Luminor vienu miljardu eiro, bet klusē par to, cik miljardus iecerējis nopelnīt. G. Beļavskis nelaiž garām izdevības apliecināt Citadeles «zemo riska apetīti», bet N. Melngailis neko tādu nesaka ne par Luminor, ne par sevi. Viņš nesaka vispār neko. Arī šajā ziņā Luminor turpina tradīcijas, ko Latvijā izkopušas vesela rinda Latvijā reģistrētu banku, kas nebūt neapvainojās, ka Latvijas iedzīvotāji nezina pat to nosaukumus. Pietika, ka par šīm bankām zināja tie cilvēki Latvijā un jebkur citur pasaulē, kuriem to pienācās zināt uz abpusēja izdevīguma pamatiem. Jo īpaši pēc Parex sabrukuma baņķieri sargājās jādelēt pa publisko telpu tā, kā to kādreiz atļāvās Valērijs Kargins. Pārejot no publisko tēlu veidošanas uz banku stratēģiju un struktūru, tā bija mācība nestrādāt vienlaikus Latvijas iekšējā un ārējā banku pakalpojumu tirgū. Mācības kvintesence ir tirgus sadalīšana starp Citadeli un Luminor. Viena banka tik tiešām veiks praktiski bezriska darījumus, pārkrāmējot naudu no uzņēmumu kontiem uz darbinieku kontiem un no darbinieku kontiem uz namu pārvalžu, Latvenergo vai internetveikalu kontiem, bet otras bankas darījumu riski paliks tikpat nezināmi kā šie darījumi. Danske Bank izlidināšana no Baltijas ietilpst tirgus atbrīvošanā Luminor, bet netika palaista garām iespēja brīdināt Swedbank, ka tās liktenis varētu būt līdzīgs. Danske Bank tika publiski pasludināta par pieķertu darbībās ar nelegāli (noziedzīgi?) iegūtu naudu, un tūlīt pat atklājās, ka naudas plūsmas starp Danske Bank un Swedbank izsakāmas miljardos eiro, ja skaita kopā darījumus vairāku gadu laikā. No kvantitatīvā viedokļa citādi nemaz nevarēja būt, ja rēķina, cik daudz naudas vispār apgrozās Skandināvijā un Baltijā, kur abas bankas ilgstoši strādāja cieši līdzās. Tomēr runa nebija par to. Nākamajā dienā pēc Igaunijas lēmuma par Danske Bank nekur citur kā pašā Zviedrijā jau tika publicēti apgalvojumi, ka Swedbank un Danske Bank esot ne vispār savstarpējos darījumos saistīti klienti, bet vieni un tie paši klienti, kuru dēļ Igaunija vairs nespēja paciest Danske Bank Igaunijā. Banku uzraugu pirmie komentāri Skandināvijā un visās Baltijas valstīs skanēja nogaidoši labvēlīgi Swedbank. Tai ļauts aizkulišu sarunās tikt skaidrībā par tai atstāto tirgus daļu un savām jūtām, vai tā gribēs palikt Latvijā un Igaunijā zviedru uzņēmēju apkalpošanai.