Tweet

Minimālās algas palielināšanās no 2023. gada 1. janvāra no 500 eiro uz 620 eiro ietekmēs vairākus maksātnespējas procesa aspektus – palielināsies iemaksājamais depozīts, kreditoriem novirzāmo līdzekļu apjoms fiziskās personas maksātnespējas procesā un no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamā summa maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem.

Depozīts iemaksājams gan juridiskās, gan fiziskās personas maksātnespējas procesā divu minimālo mēnešalgu apmērā, līdz ar to līdzšinējo 1000 eiro vietā pieteikuma iesniedzējam būs jāmaksā 1240 eiro. Juridiskās personas maksātnespējas procesā depozīts tiek iemaksāts, lai segtu procesa izmaksas, ja parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru un kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu.1 Savukārt fiziskās personas maksātnespējas procesā ‑ lai segtu administratora atlīdzību.2

Minimālās algas palielināšanās nozīmē arī, ka parādniekam fiziskās personas maksātnespējas procesā (saistību dzēšanas procedūras laikā) būs jānovirza proporcionāli lielāka summa kreditoru prasījumu apmierināšanai.3 Vienlaikus atbilstoši šobrīd pastāvošajai praksei, mainoties minimālajai algai, parādniekam nav jāveic saistību dzēšanas plāna grozījumi, pretējā gadījumā tiktu nesamērīgi noslogotas arī tiesas. Uzsverams, ka parādniekam visā procesa laikā jābūt godprātīgam un jānovirza kreditoriem viena trešdaļa no faktiski saņemtajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā viena trešdaļa no attiecīgā maksājuma veikšanas brīdī spēkā esošās minimālās algas.

Tāpat palielināsies darbiniekiem izmaksājamo līdzekļu apjoms no darbinieku prasījumu garantiju fonda darba devēja maksātnespējas gadījumos, jo no darbinieku prasījumu garantiju fonda apmaksājamo darbinieku prasījumu aprēķins ir piesaistīts darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienā valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai.