Tweet

Teju katrs sestais jeb 16 % Latvijā ikdienas tēriņu segšanai šoziem sākuši tērēt līdzekļus no saviem ilgtermiņa uzkrājumiem vai ieguldījumiem, savukārt 33 % atklāj, ka viņiem aktīvu uzkrājumu gaidāmajai pārziemošanai nav, noskaidrots bankas Citadele veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā.

Ikdienas izdevumu segšanai līdzekļus no saviem uzkrājumiem šoziem sākuši tērēt 14 % Latvijas iedzīvotāju, un visbiežāk šādā situācijā nonākuši latgalieši un rīdzinieki vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kuru ikmēneša ienākumi ir robežās no 551 līdz 750 eiro. Tikmēr vēl 2 % ir pārstājuši veikt investīcijas un iemaksas uzkrājumu veidošanā, tādējādi atbrīvojot papildu līdzekļus ikdienas tēriņiem.

Vēl gandrīz katrs desmitais, proti, 8 % atklāj, ka plāno izmantot līdzekļus no uzkrājumiem, ja to pieprasīs situācija ar gaidāmās ziemas maksājumiem, piemēram, augošajām apkures izmaksām.

Vienlaikus trešdaļai jeb 33 % Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu vai līdzekļu, ko novirzīt ieguldījumiem, turklāt sieviešu rindās šis rādītājs ir vēl augstāks – 38 %. Aptaujas dati liecina, ka retāk uzkrājumus patlaban spēj izveidot Vidzemē dzīvojošie, savukārt profesiju vidū bez uzkrājumiem biežāk dzīvo nekvalificēti strādnieki un biroja darbinieki. Starp pensionāriem teju puse jeb 44 % senioru gaidāmo ziemu sagaida bez uzkrājumiem vai aktīviem ieguldījumiem.

Pietiekami liela sabiedrības daļa, proti, 15 % neplāno izmantot uzkrājumus vai līdzekļus no ieguldījumiem ikdienas maksājumu segšanai, un vēl tikpat daudz iedzīvotāju plāno šoziem uzkrājumus papildināt. Visbiežāk par iekrājumu audzēšanu domā vīrieši vecumā no 40 līdz 49 gadiem, kuri dzīvo Zemgalē un Rīgā un kuri ik mēnesi pelna vairāk par 1500 eiro.

“Aptaujas dati vedina domāt, ka mūsu sabiedrību no finanšu pārvaldīšanas perspektīvas šobrīd var kategorizēt trīs slāņos – trešdaļai finansiālā situācija ir visnotaļ stabila, jo uzkrājumi un ieguldījumi netiek aiztikti, bet gan papildināti. Trešdaļai uzkrājumu nav vispār, savukārt katrs ceturtais iekrājumus sācis tērēt vai to plāno darīt atkarībā no apkures un citām ziemai raksturīgām izmaksām. Šīs tendences nav pozitīvas, un ir skaidrs, ka tuvākie mēneši īpaši skarbi būs tiem, kuri dzīvo no algas līdz algai un nav izveidojuši iekrājumus,” teic Jānis Mūrnieks, Citadeles privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs. “Citadeles klientu kontos šī gada pirmajā pusgadā atlikumi ir 3 % vairāk nekā pērn, taču drošības spilvens jeb uzkrājums 3 līdz 6 mēnešu izdevumu apmērā nav vairumam. Skaidrs, ka to iekrāt nav viegls uzdevums, taču tas var būt kā labs ilgtermiņa mērķis, ko vismaz daļēji censties sasniegt pāris gadu laikā,” piebilst Mūrnieks.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par aktuālo uzkrājumu tērēšanu šoziem banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica šī gada novembra izskaņā, aptaujājot 1010 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.