Tweet

Patēriņa cenu pieauguma temps februārī ir mazinājies, gada inflācijai samazinoties līdz 20,3%, salīdzinot ar 21,5% janvārī, ko nodrošinājis galvenokārt energoresursu cenu kritums pasaules tirgos, mēneša laikā nedaudz pazeminot siltumenerģijas un cietā kurināmā cenas Latvijā. Tajā pašā laikā pārtikas cenu pieaugums ir turpinājies, un patēriņa cenas kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir palielinājušās par 0,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Augsto inflācijas līmeni gada griezumā tāpat kā iepriekšējos mēnešos noteikušas strauji pieaugušās elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas un cita kurināmā cenas, kas kopumā salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri palielinājušās par 72,8% un devušas vairāk nekā vienu trešdaļu no kopējās inflācijas. Vēl gandrīz trešdaļu kopējā inflācijā devis pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums par 23,7%, bet autodegvielas cenas, kam lielu pagājušā gada laiku tāpat bija būtiska ietekme kopējā cenu pieaugumā, vairs uzrādījušas tikai 12,0% kāpumu.

Lai gan gada griezumā energoresursu cenas Latvijā joprojām ir būtiski augstākas nekā pirms gada, pēdējo mēnešu laikā tās pasaules tirgos ir krasi kritušās, īpaši dabasgāzei, no pērnā gada augustā sasniegtajiem pāri par 300 eiro par megavatstundu samazinoties jau tuvu pie 40 eiro par megavatstundu un atgriežoties līmenī, kādā tās bija pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušā gada februārī. Attiecīgi samazinās arī elektroenerģijas biržas cena, tomēr Latvijā patērētāji cenu kritumu pagaidām vēl neizjūt, ņemot vērā lielo fiksētās cenas līgumu īpatsvaru un apjomīgo valsts atbalstu elektroenerģijas izmaksām pagājušajā apkures sezonā. Arī siltumenerģijas cenās šis kritums pagaidām vēl īsti nav atspoguļojies, taču jau arvien lielāks skaits pašvaldību ziņo par siltumenerģijas tarifu pazemināšanu nākamajos mēnešos, kas ļauj prognozēt arī daudz straujāku kopējā inflācijas līmeņa kritumu Latvijā.

Inflācijas pazemināšanos nākamajos mēnešos nodrošinās arī degvielas cenas, kas pašlaik jau ir zemākā līmenī nekā pirms gada. Vienlaikus nedaudz cita situācija ir pārtikas sektorā, kur, neskatoties uz pārtikas izejvielu cenu kritumu pasaules tirgos, kas turpinājies jau vienpadsmit mēnešus, cenas Latvijā arvien turpina palielināties. Pārtikas cenu pieaugums gan vairs nav tik straujš, kā tas bija atsevišķos pagājušā gada mēnešos, kad cenas palielinājās pat par 3%, tomēr februārī joprojām saglabājies spēcīgs 1,2% pieaugums.

Kopumā gada laikā lielākā ietekme uz kopējo pārtikas cenu kāpumu bijusi maizes un graudaugu, kā arī gaļas produktu cenu pieaugumam attiecīgi par 30,6% un 23,8%, bet pēdējā mēneša laikā turpinājušas augt zivju produktu, augļu un dārzeņu, cukura un bezalkoholisko dzērienu cenas, kamēr maizes, gaļas un piena produktu grupās cenas ir samazinājušās.

Vienlaikus februārī nedaudz paātrinājies arī citu preču un pakalpojumu cenu kopējais pieaugums, signalizējot, ka inflācijas otrās kārtas efekti arī varētu izrādīties nedaudz spēcīgāki nekā iepriekš gaidīts. Arī eirozonā kopumā cenu inflācijas līmenis februārī izrādījies nedaudz noturīgāks, nekā iepriekš prognozēja liela daļa ekspertu, un gada inflācija salīdzinājumā ar janvāri samazinājusies tikai par 0,1 procentpunktu, noslīdot līdz 8,5%.

Kopumā nākamajos mēnešos Latvijā gaidāms straujš inflācijas līmeņa kritums, vasarā gada inflācijai samazinoties zem 10%, bet gada beigās noslīdot līdz pāris procentiem.