Tweet

Cenšoties ierobežot dzīves dārdzības pieaugumu, Latvijas iedzīvotāji pēdējā mēneša laikā atsākuši biežāk taupīt uz apģērbu un apavu iegādi, mājokļa labiekārtošanu, kā arī medikamentiem – šajās pozīcijās taupības aktivitāte atgriezusies līmenī, kas fiksēta pērnā gada septembrī, liecina bankas Citadele veiktais pētījums par iedzīvotāju patēriņa ierobežošanu pēdējā pusgada laikā.

Salīdzinot izdevumu ierobežošanas tendences, Latvijas iedzīvotāju taupības paradumi tika analizēti 15 dažādās kategorijās 2022. gada septembrī, 2022. gada decembrī un 2023. gada martā. Pētījuma rezultāti liecina, ka vistaupīgāk iedzīvotāji bijuši noskaņoti aizvadītajā septembrī, pēc kā sekojis taupības režīma atslābums decembrī. Jaunākie dati liecina, ka 2023. gada martā iedzīvotāju taupības paradumi atkal kļūst spēcīgāki, un vairākās kategorijās izdevumu ierobežošana atgriezusies pērnā gada septembra līmenī.

Visplašāk iedzīvotāji Latvijā līdz šim centušies taupīt uz ēšanu ārpus mājām vai ēdiena pasūtīšanu, un tas izdevies visnotaļ regulāri – šo praksi gan septembrī, gan martā piekopis 41 % respondentu (decembrī – 40 %).

Dati liecina, ka iedzīvotāji martā biežāk sākuši taupīt uz jaunu apģērbu un apavu iegādi – ja decembrī šādā situācijā bija 25 %, tad martā – 32 %, kas ir identisks rādītājs 2022. gada septembrī fiksētajam rezultātam.

Jostu savilkšana novērota arī attiecībā uz mājokļa labiekārtošanas izdevumiem – mēbeļu iegādi vai remontu pēdējā mēneša laikā atlikuši 30 % (decembrī – 24 %, septembrī – 28 %).

Izdevumu ierobežošanas tendence vērojama arī medikamentu iegādē, kur decembrī uz šo izdevumu pozīciju taupīja 3 %, savukārt martā – 6 %. Tikmēr dažāda veida ārstniecības izdevumus (operācijas, izmeklējumus, ārsta vizītes) martā nācās ierobežot 12 %, kas ir pieaugums, salīdzinot ar decembri – 10 %.

Martā veiktās aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji pēdējā mēneša laikā bijuši spiesti atlikt uzkrājumu veidošanu – decembrī šo tendenci apliecināja 21 % respondentu, savukārt martā – 25 %, kas ir identisks rezultāts pērnā gada decembrī reģistrētajam.

Salīdzinot taupības paradumus decembrī un martā, iedzīvotāji tēriņus ierobežojuši arī hobiju realizēšanai, transportam, ceļojumiem un sevis pilnveidošanai. Vidēji šajās kategorijās taupīgo respondentu skaits kļuvis par vidēji 3 – 4 % lielāks nekā ziemā, liecina pētījuma dati.

Vienlaikus tendence atlikt izklaidēšanos ārpus mājām, neapmeklējot kultūras vai izklaides pasākumus, sākusi pamazām zaudēt savu spēku – septembrī šādā veidā izdevumus ierobežoja 42 %, decembrī – 38 %, bet martā – 36 % aptaujāto.

“Analizējot pētījuma datus redzams, ka taupības pasākumi atgriezušies septembra jeb apkures sezonas sākuma līmenī. Decembra atslābums skaidrojams ar Ziemassvētku tuvošanos un vēlmi palutināt sevi un tuvākos. Martā daudzus bažīgus darījusi EURIBOR likmes kāpums, un prognozes par tās potenciālo pieaugumu joprojām ir neskaidras, tāpēc piesardzīgs sentiments un ikdienas izdevumu atkārtota ierobežošana ir visnotaļ loģiska. Pavasarī sagaidāms, ka samazināsies apkures maksājumu īpatsvars ikmēneša izdevumos, tāpēc svarīgi laicīgi identificēt mērķus, kam novirzīt šos brīvos līdzekļus – uzkrājumiem, drošības spilvenam, sen ieplānotam lielākam pirkumam. Finanšu plūsmu jāplāno regulāri un aptuveni pusgadu uz priekšu – tā būs iespējams gan sagatavoties lielāku izdevumu segšanai, gan saprast, kur iespējams ietaupīt,” stāsta Jānis Mūrnieks, Citadeles Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.