Tweet

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka gada inflācija Latvijā turpina mazināties. 2023. gada augustā patēriņa cenu indekss bija par 5,4% augstāks nekā pirms gada. Šāds gada inflācijas apmērs bijis mazākais kopš 2021. gada oktobra. Savukārt salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas samazinājās par 0,6%. Patēriņa cenas attīstās paredzami, un to dinamika saskan ar Finanšu ministrijas prognozēm. Sagaidāms, ka patēriņa cenu pieauguma temps gada izteiksmē šogad turpinās mazināties arī turpmāk, bet samazinājuma temps kļūs lēnāks. Atbilstoši prognozēm šā gada septembrī gada inflācija varētu sasniegt 4,5%.

Lai arī cenu kāpums bremzējas kopš šā gada sākuma un augustā fiksētā gada inflācija ir zemākā pēdējo divu gadu laikā, tomēr joprojām pašreizējais cenu pieaugums uzskatāms par augstu, it īpaši brīdī, kad Latvijas ekonomikas attīstības temps samazinās. Augsts cenu līmenis samazina iedzīvotāju patēriņu, kā arī negatīvi ietekmē investoru rīcību attiecībā uz jaunu projektu īstenošanu. Līdzīga situācija vērojama arī pārējās eirozonas valstīs, kur inflācija gan tiešā, gan netiešā veidā atstāj negatīvu ietekmi uz ekonomisko attīstību. Atbilstoši ātrajam novērtējumam vidējā gada inflācija eirozonā augustā palika nemainīga salīdzinājumā ar jūliju, veidojot 5,3%. Inflācija eirozonā atspoguļo harmonizētā patēriņa cenu indeksa (HPCI) pārmaiņas, kas nedaudz atšķiras no patēriņa cenu indeksa izmaiņām. Atbilstoši Eurostat datiem augustā HPCI bija par 5,6% augstāks nekā pirms gada. Lai arī šis pieaugums vēl bija nedaudz augstāks nekā vidēji eirozonā, tomēr var droši apgalvot, ka inflācijas līmenis Latvijā jau ir sasniedzis eirozonas vidējo līmeni.

Latvijā arī pamatinflācija uzrāda lejupslīdošu tendenci. Pamatinflācija raksturo valsts iekšējo faktoru ietekmi uz cenu pārmaiņām, neņemot vērā energoresursu un neapstrādātās pārtikas cenu ietekmi. Atbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam pamatinflācijas kāpums šā gadā augustā bija 7,4%, kas ir divas reizes mazāk nekā gada sākumā. Tomēr svarīgi atzīmēt, ka pamatinflācijas mazināšanās notiek lēnāk, nekā samazinās vidējā inflācija. Atšķirīga situācija ir eirozonā, kur pamatinflācija saglabājas noturīga. Pamatinflācija eirozonā šā gada augustā bija 5,3%, kas vērtējama kā ļoti augsta un, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, samazinājās minimāli. Gan vidējā inflācija, gan pamatinflācija eirozonā būtiski pārsniedz Eiropas Centrālās bankas (ECB) inflācijas mērķi 2%, kas nozīmē, ka ECB turpinās īstenot ierobežojošu monetāro politiku.

Inflāciju ietekmējošie faktori saglabājas nemainīgi. Pārtikas cenas aizvien neļauj vidējai inflācijai mazināties straujāk. Lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā šā gada augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu noteica pārtikas un bezalkoholisko dzērienu sadārdzinājums par 8,2%, tādējādi izskaidrojot 2,1 procentpunktus no 5,4% gada inflācijas. Pārtikas cenām ir būtiska ietekme uz vidējo inflāciju, jo tā veido ceturto daļu no mājsaimniecību patēriņa groza. Pārtikas cenu pieaugums gada griezumā, tāpat kā vidējā inflācija, bremzējas. Tomēr pārtikas inflācija ir augstāka par vidējo inflāciju, radot būtisku spiedienu uz mājsaimniecību izdevumiem, it īpaši mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.

Atbilstoši ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem neapstrādātās pārtikas cenām pasaulē kopš pērnā gada novembra vērojama deflācija. Šā gada augustā neapstrādātās pārtikas cenas bija par 11,8% zemākas nekā pirms gada. Izņemot cukuru, cenu kritums vērojams visās nozīmīgākajās pārtikas grupās kā gaļa, piena produkti, graudi, eļļas. Līdz ar to pastāv priekšnosacījumi pārtikas cenu samazinājumam arī Latvijā.

Vēl viens faktors, kam vajadzētu atstāt pozitīvu ietekmi uz pārtikas cenām, ir energoresursu cenu kritums. Energoresursu cenas bija galvenais faktors ļoti straujai inflācijai Eiropā pēdējā pusotra gada laikā. Tomēr gāzes un elektroenerģijas tirgus stabilizējas, cenām atgriežoties 2021. gada vidējā līmenī. Šā gada augustā elektroenerģijas un gāzes cenas gada griezumā samazinājās attiecīgi par 6,7% un 19,3%. Savukārt degvielas cenas bija par 10,6% zemākas. Siltumenerģijai aizvien vērojams cenu pieaugums, 11,8% apmērā šā gada augustā, tomēr turpmākajos mēnešos kāpums turpinās mazināties.